4. jūnijā notika Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LPKS VAKS, attīstības finanšu institūcijas ALTUM kopā ar izdevniecību "Dienas Bizness" rīkotā tiešsaistes konference “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”. Pirmajā daļā, kas vairāk tika veltīta lauksaimniecībai un Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai, gan Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz …

Maija vidū (15.05.*) sākām atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast! Beidzot parādījusies cerība tikt pie vienotas zemes apgrūtinājumu informācijas sistēmas, kas palīdzētu izvairīties no "pārpratumiem" pērkot zemi, tiesa, tikai 2009. gadā. Vienotas informācijas …

Šogad meža nozares attīstībai būs pieejams 237 927 eiro atbalsts, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā meža nozares attīstībai. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveidei nacionālajā meža monitoringā šogad plānots piešķirt 27 507 eiro, koksnes kā enerģijas avota informācijas apzināšanai un datu sagatavošanai par Latviju kopīgajai koksnes aptaujai – …

Nelielajā Norvēģijas pilsētiņā Brumundālē (Brumunddal), ko ieskauj lauksaimniecības zemes, nolēmuši pievērsties augstuma rekordiem. Proti, ap 100 km no Oslo, Mjosas (Mjøsa) ezera krastā tapusi 280 pēdas augsta celtne, ko paši norvēģi dēvē par Mjøstårnet torni. Tā ir pasaulē augstākā celtne no koka. …

Saruna ar Induli Kibaru, pensionētu inženieri-ķīmiķi Tu esi ķīmiķis ar interesantu praktiskā darba pieredzi, par ko runāsim maķenīt vēlāk! Kā Tev izskatās tie jautājumi, kas pēdējos gados izskan kā aktuāli, piemēram, par klimata mainību vai tā pārmaiņām? Ja palasa vēstures grāmatas, paskatās, kas savulaik noticis uz Zemes, iedziļinās šai informācijā, ir bijis “daudz, daudz trakāk”, ja tā var izteikties! Ledus laikmeti, mazie ledus …

Izmantojot finansiāli ienesīgo shēmu ar jaunu mikroliegumu veidošanu, Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība bloķē arvien jaunas teritorijas saimnieciskajai darbībai, un cieš no tā ne tikai privātīpašnieki. Zaudējumi tiek nodarīti arī pašvaldībām. Mālpils novads īsā laika periodā ticis pie pieciem mikroliegumiem. Viens veltīts melnajam stārķim, bet četri mazajam ērglim. Pašvaldības izpilddirektors Agris Bukovskis …

Temperatūra Eiropā lēnītēm pieaug. Tas pats notiek ar kukaiņu skaitu, tostarp lapsenēm, kas daudzos cilvēkos rada pamatotu un saprotamu īgnumu.  Instinkts vai nepatika nereti liek traucējošo kukaini noķert (nospiest), bet... Daudzi varētu nezināt, ka Vācijā šāda rīcība var maksāt prāvu sodanaudu. …

Bioloģiskās daudzveidības koncepcija dažādu lēmumu tapšanas procesos ir nozīmīgs apstāklis, lai gan šīs koncepcijas saturā un ietekmē iedziļinās vien retais. Ir svarīgi atcerēties tās (bioloģiskās daudzveidības koncepcijas) parādīšanās vēsturi, kad tā no mazsvarīgas tēmas ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām. Kā tas noticis, droši vien, atceras nedaudzi.  ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencija tika pieņemta 1992. gadā …

Nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis. Ekonomikā notiekošo procesu aprakstīšana šobrīd ir milzu improvizācija, bet prognožu sniegšana – liels risks. …

Saruna ar Rudīti Martišausku, Mg. silv. ing., Mg. envir. sc., pensionētu mežkopi Runājot par uzņēmējdarbību un pēdējā laikā apspriesto vēja parku Tukuma un Dobeles novados, gribu piebilst: nav pārliecības, ka parka būve nākotnē elektrību nesadārdzinās. Būvnieki gatavojas būvēt un, cik zināms, galu galā šo parku kādam pārdos. Ja tā būs Latvijas valsts: iebildumu nav! Ir bažas (neskaidri jautājumi): kas ar šo vēja parku notiks pēc …

Norvēģijai nav saistoša ES likumdošana ne dabas aizsardzības, ne dabisko resursu izmantošanas, ne lauksaimniecības, ne zivsaimniecības sakarā, bet - ES noteiktie regulējumi netieši ietekmē attiecīgās nozares arī Norvēģijā.…

Kā daudzās vēlmes un prasības, ko sagaidām no mežiem, salāgot ar bioekonomikas attīstību, mainīgo klimatu un dažviet kritisko bioloģiskās daudzveidības situāciju? Kāda vieta un nozīme tai visā būs Eiropas "zaļajam darījumam"? Ieskats IUCN konferencē, Bonnā.…

Valsts mežu apsaimniekotājs “Latvijas valsts meži” apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 89,503 miljoni eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā laika posmā, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vienlaikus kompānijas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksas 2020. gada  pirmajos trijos mēnešos bija 29,381 miljoni eiro, kas ir par 28% mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā. …

Domāju, ka koksnes izmantošana tikai pieaugs. Tas gan nebūs pandēmijas dēļ, to noteiks Eiropas nospraustais zaļais kurss. Turklāt koksnes lietojums kļūs arī zinātniski ietilpīgāks un līdz ar to daudzpusīgāks. Jau tagad redzam, ka pakāpeniski notiek koka māju renesanse, tagad no koka būvē arī daudzstāvu mājas un pat debesskrāpjus. Ļoti attīstās koksnes ķīmiskā pārstrāde - to sadalot pamatsastāvdaļās, tālāk var iegūt ļoti daudz produktu, kas aizvieto …

Jūsu vectēvu un varbūt vecvectēvu bērnībā "pasauli būvēja no koka". Sākot ar ieročiem un riteņiem, mucām un namiem, virtuves piederumiem: vismaz daļa izmantoto materiālu bija koka. Bērni dzima ozolkoka gultās, tika aijāti papeļu šūpuļos, ievainoti vai nogalināti ar ieročiem, kuru ražošanā izmantots riekstkoks, un apbedīti priežkoka zārkos.  Patlaban ir vēlme koksnei atgriezt šos "zelta laikus" un sākt ar debesskrāpjiem!  …

Pērn Latvijā apmežoti izcirtumi 44 600 ha platībā, kas ir par 3500 ha vairāk nekā aizpērn, bet – līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs izstrādātajām platībām. Tā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2019. gadā. Kopumā pērn Latvijā meži atjaunoti lielākās platībās nekā pēdējos 10 gados. Lielākā atšķirība: privāto mežu īpašnieki vairākumu meža atjauno dabiski, savukārt, valsts mežos puse tiek …

Citiem vārdiem sakot, esam izrunājušies krustu šķērsu par pandēmiju, bet, šķiet, joprojām nespējam pieņemt domu, ka cilvēki nav viszinoši attiecībā uz likumsakarībām dabā. Un – ka tādēļ nevajag ar savu nepilnīgās zināšanās balstīto loģiku bāzties virsū citām dzīvajām radībām. Precīzāk sakot, loģikas formulēšanā netiek prasīta zinātnieku ekspertīze un padoms. Minēšu piemēru. Pieļauju, ka vairums no …

Šrilankā darbojas stingri likumi, kas aizliedz nogalināt, ievainot vai sagūstīt jebkuru savvaļas dzīvnieku, ieskaitot bezmugurkaulniekus. Pat par viena kukaiņa ievākšanu atkarībā no sugas draud divi līdz pieci gadi cietumā vai sods no 15 000 līdz 50 000 rūpiju (73 līdz 246 eiro). Aleksandrs Ignatenko uzsver, ka viņam ne prātā nav bijusi doma kaut ko izvest no valsts. Daugavpils universitātes zinātņu prorektors, vaboļu pētnieks Arvīds Barševskis, …

... dibinot “Cewood”, tika izlemts par labu jaunas rūpnīcas būvniecībai tieši lauku reģionā. Jaunlaicene kā rūpnīcas atrašanās vieta daļēji izvēlēta turpat pieejamās galvenās izejvielas – koka – un daļēji stratēģiskās vietas dēļ, jo tuvu ir maģistrālā Pleskavas šoseja. Ne mazāk svarīgs aspekts bijis arī tas, ka šinī Vidzemes reģionā pietiekamā daudzumā pieejams darbaspēks, kā arī bijusi iespēja sekmēt …

Grandiozie plāni par jaunas pilsētiņas radīšanu tehnoloģiju giganta "Google" mātesuzņēmumam "Alphabet" radās jau 2017. gadā. Vēl tikai pērn uzņēmums noslēdza līgumu ar pilsētplānošanas kompāniju “Sidewalk Toronto”, radot projektu “Sidewalk Labs”. Projekta ietvaros tika veikta rūpīga plānošana un dažādu risinājumu izstrāde, kas tika atspoguļota 1500 lapu biezā pilsētas plāna aprakstā. Sākotnēji …