Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts 2020. gada 14. janvārī piešķīra Kaspara Buša vārdbalvu meža ekoloģijā un mežkopībā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ‘’Silava’’ vadošajam pētniekam, habilitētajam mežzinātņu doktoram Pēterim Zālītim. Latvijas Zinātņu akadēmija Kaspara Buša (1919-1988) vārdbalvu izveidoja 2019. gadā, godinot izcilā latviešu mežzinātnieka simtgadi. Kaspara Buša zinātniskā …

Radošās inteliģences loma mūsu zemes un valsts attīstībā nav apšaubāma, tā ir pārlaicīga un vienmēr būs emocionāli saistoša ikvienam normālam cilvēkam Latvijā. Tādēļ nav pamata uzskatīt šī gada 15. janvāra rakstu "Radošā inteliģence: Latvijas meži nav biešu lauks"portālā DELFI par mazsvarīgu, niecināmu vai neatb damu. Latvijas meža nozarei būtu rūpīgi jāpēta, kādēļ cienījami cilvēki ir bijuši gatavi …

Sākumā varētu šķist, ka divi “Delfi Plus” raksti par lūšu medībām Latvijā būtu uzskatāmi par labākajiem žurnālistikas paraugiem. Raksts “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē” (autores Laine Fedotova un Laura Dzērve), kas publicēts 8. janvārī, veltīts, galvenokārt, vienai problēmai, proti, domai: ja Latvijā atļauts medīt lūšus, tas, iespējams, nodara būtisku …

Eksperts savā nozarē ir cilvēks, kas ir ko paveicis un var to uzrādīt, ir zināms un pazīstams savā nozarē un citi šīs nozares pārstāvji viņu atzīst par zināmu autoritāti. (Egils Levits)…

Pļavērces salīdzinājumā ar ganību ērcēm jeb parastajām ērcēm ir ļoti auglīgas un ar krietni īsāku attīstības ciklu, kā arī pārnēsā encefalītu, laima slimību un bareliozi. Pētnieks uzsver, ka šā gada nominētās pļavērces Latvijā ienāk no dienvidiem, tāpēc var visai droši apgalvot, ka siltais klimats ērcēm ir ļoti labvēlīgs un šī ziema īpaši veicina to attīstību. Pašlaik Latvijā ornamentētās pļavērces ir …

Plēsējputniem īpaši piekūniem (Falconidae) un vanagiem (Accipitridae) ir ļoti (pat neparasti) asa redze, kas ļauj saskatīt medījumu no liela attāluma. Līdz brīdim, kad Lundas universitātes (Zviedrija) zinātnieki lēma pamēģināt, neviens nemēģināja izmērīt plēsējputnu redzes (uztveres) ātrumu. Eksperimentiem (mērījumiem) izvēlējās divus piekūnus: lielo (Falco peregrinus) un stepes (Falco cherrug), kā arī Herisa klijānu(Parabuteo unicinctus). Redzes ātrumu…

Rīgā, 2020. gada 15. janvārī Ar izziņoto Eiropas Zaļā kursa investīciju plānu un tā pielikumu – Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu – Eiropas Komisija apmaiņā pret pārdesmit miljoniem eiro iznīcina Latvijas tautsaimniecībā tradicionālu nozari ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā – kūdras ieguvi un pārstrādi. Latvijā iegūtā kūdra, atšķirībā no Īrijas un Somijas, kur tā tiek dedzināta enerģētiskām vajadzībām, tiek izmantota …

Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas aizsargājamo sugu aizsardzībai. No tām ir izņemts Biotopu direktīvas 16.1 E pantā minētais izņēmuma piemērs – lūšu medības Latvijā. Lai parādītu, kā šis izņēmums strādā, tas iepriekš bija iekļauts aizsargājamo sugu vadlīnijās. LATMA lūdza nozares vadošo ministriju – Zemkopības ministriju – vērsties pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas ar lūgumu nosūtīt…

“Ar mēli kuldami! Uz kula guldami!Maldami, muldami,Rakstā maniRunājiet!” (Inese Zandere) Alvis Hermanis izrādē “Vēstures izpētes komisija”, skarbā sarkasmā vērtējis aizgājušo laiku un zudušās varas asiņainā mehānisma mantojumu, kā pamatā ir vienkārša doma: “Darīts daudz, lai aizmirstu un – galvenais – citi nesaprastu!” Māra Zālīte uzvarai pār Bermontu (ne tikai) 2019. gadā veltītajā darbā "Kā …

Valsts meža dienests ir sagatavojis informatīvo ziņojumu, kas iesniegts Zemkopības ministrijā. Šajā ziņojumā ir plāns, kā palielināt Valsts meža dienesta budžetu 2021. gadam. Informatīvajā ziņojuma minēts, ka finansējumu paredzēts iegūt, palielinot maksu par mednieku sezonas kartēm un medību atļaujām (savilcējiem). Ziņojumā atrodamie aprēķini ir veikti bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma un situācijas izvērtējuma. Šāds ziņojums ir pamats …

Pieaugot konkurencei starp meža un dabas aizsardzības nozarēm, meža nozare ne tikai Latvijā, bet Eiropā un visā pasaulē ir jaunu izaicinājumu priekšā To intervijā “Dienas Biznesam” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Meža izmantošanas katedras profesors Dagnis Dubrovskis. Viņš norāda, ka pašlaik globālā līmenī notiek līdzšinējās meža apsaimniekošanas pieejas un izpratnes maiņa, kas …

Latvijas valsts mežu Zebrus ezers iekļauts dabas liegumā “Zebrus un Svētes ezeri” un tiek aizsargāts no 1957. gada. Pagājušā gada nogalē ir izdoti jauni dabas lieguma individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, vēsta “mammadaba.lv”. Saskaņā ar 2019. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 671 “Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” LVM …

Latvijā izšaujot igauņu lūšus! Tā apgalvots rakstā “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē”, kas 8.janvārī publicēts "Delfi plus". Rakstā tiek uzsvērts, ka ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā lūši vēl nesen medīti kaismīgāk nekā mūsmājās, bet pirms trim gadiem lūšu medības aizliegtas. Par šādu apgalvojumi neizpratnē ir Igaunijas Mednieku savienības …

Jautājums Solvitai Mūrniecei, Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktorei Nozares konferencē Ogrē minēji, ka mazais ērglis tiek aizsargāts “par daudz” un runa jau ir par daudzumu, ne kvalitāti! Kāpēc Tu tā domā un tieši kas liek tā secināt? Vai mazā ērgļa stāvoklis ir... kāds tas ir, kas to spēj noteikt? Pēdējos gados izveidoto mikroliegumu meža zemēs (ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) kopējā…

Sētās, kur starp saimnieku un suni valda cieša savstarpējā cieņa, uzticība un mīlestība, suns pārsvarā nav piesiets, tam tiek dota liela vaļa. Rezultātā tas var attīstīt savu dabisko inteliģenci atšķirt iebrucēju no labvēļa. Šāda suņa rējienam piemīt pavisam cita nots. Tas skan kā brīdinošs aicinājums saimniekam – aizej, izpēti, kas tur notiek. Šāds suns no cerbera kvalificējas par drošības konsultantu. Arī Latvijas…

Pirmā un pati svarīgākā dabas resursu, tai skaitā kūdras atradņu, īpatnība ir, ka, lai vai cik detalizēti neveiktu izpētes darbus, noteikt precīzu atradnē esošo krājumu daudzumu ir neiespējami. Lai to saprastu, ir jābūt kaut nelielām zināšanām ģeoloģijā, piemēram, – kūdra nav sakrauta regulāras formas bedrē, kuras izmērus ir iespējams izmērīt un noteikt tur esošo kūdras daudzumu; kūdras atradnei ir neregulāras robežas. Taču tā ir …

Runājot par gadu, kas ir tikko sācies, Latvijas rūpniecībai tas būs pērnā gada globālo un reģionālo ķibeļu seku pārvarēšanas laiks. Domājams, ka pieauguma temps būs ļoti līdzīgs 2019. gadam, tātad – ļoti pieticīgs. Koksnes nozares tirgū līdzsvars pamazām atjaunosies, taču ātrāk par gada beigām krīze nebeigsies. Pienāk ziņas, ka sāk “padoties” mūsu uzņēmumu konkurenti zemēs ar augstākām algu izmaksām. Diemžēl ir risks, ka …

Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā,– par ko, piemēram, liecina fakts, ka 2018. gadā tās eksportētās produkcijas vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro. Pie tam, saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem Latvija pasaulē ir: 3. lielākā koksnes granulu eksportētāja, 4. lielākā bērza saplākšņa eksportētāja un 9. lielākā zāģmateriālu eksportētāja. Teritorijas un iedzīvotāju ziņā nelielai, uz citu ES dalībvalstu fona …

2019. gadā nelielas laika apstākļu svārstības Indijas okeānā, ko zinātnieki dēvē "the Indian Ocean Dipole", novirzīja mitro gaisu prom no Austrālijas krastiem, radot spēcīgu sausumu, kaltējot lapas un stumbrus, kā arī augsni krūmāju reģionā. Kopā ar netipiski spēcīgajiem un ilglaicīgajiem vējiem, ko saista ar zinātnisku terminu Antarktikas svārstības (Antarctic oscillation), veidojās situācija, kurā uguns tika dzīta visos iespējamos virzienos, vietēja rakstura …

Intervija ar Elgaru Felci, Latvijas universitātes pētnieku un vieslektoru Vēl pirms sākām “nopietni runāt”, teici, ka vārds “ilgtspēja” ir dažādi lietots un “pārstaipīts”… Kāpēc tā? Jēdziens “ilgtspējīga attīstība” savu “uzvaras gājienu” sāka pirms apmēram 30 gadiem, pie mums to sarunās un tekstos plašāk ieviesa samērā nesen. Galvenā problēma, ko saskatu,– šis jēdziens ietver …