Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koku aizvietošanā ar vēja turbīnām saskata tikai labo... Ministrija uzsver, ka, atbalstot vēja elektrostaciju izbūvi mežu teritorijā, ir ņemts vērā vides ekspertu un ornitologu viedoklis, bet neuzsver to, ka pati ir ienākumu avots šiem ekspertiem un ornitologiem. No šāda viedokļa raugoties, viņu klusējošā piekrišana meža aizliešanai ar betonu ir likumsakarīga.  …

Ļoti iedvesmojošs, aizraujošs un dziļš dzīvesstāsts, kas māca domāt nevis dienu vai gadu, bet gadsimtu griezumā. Grāmata "Baiba", kas tika veidota kā biogrāfija un stāsts par vienu drosmīgu un cienījamu dzimtu, manuprāt, ir pārsniegusi biogrāfiskās robežas, jo ietver sevī kultūrvēsturisku, pedagoģisku, zinātnisku un humānistisku vērtību.…

Palmira savulaik bijis vientuļš un kluss salu atols Klusajā okeānā. Bijis, līdz 20. gs. tur tika ievazātas melnās žurkas, kas iejaucās un spēcīgi mainīja salu ekosistēmu.  II Pasaules kara gados Palmiras atolā ieradās daži tūkstoši ASV kareivju. Kuģos "atbrauca" arī melnās žurkas. Siltajā un mitrajā salu klimatā tās strauji vairojās un sāka mieloties ar krabjiem, koku jaunajiem dzinumiem, jūras putnu olām un izšķīlušamies …

12. oktobris ASV kalendārā ir iezemiešu (indiāņu) diena. Šī diena veltīta Amerikā dzīvojošajām iezemiešu ciltīm pirms Kristofera Kolumba un tiem, kas viņa pēdās sekoja vēlāk, piespiežot iezemiešus pārvietoties. Nesen izveidotajā kartē iespējams aplūkot, uz kuras cilts zemes amerikānis patlaban dzīvo. Kartes nosaukums ir simbolisks: dzimtā zeme.…

Saruna ar Ringoldu Arnīti, Latvijas Agronomu biedrības valdes locekli Pirms tika ieslēgts diktofons, izskanēja doma, ka Latvijā dažādos amatos nonāk un tiek izvirzīti ne tie spēcīgākie un lietpratīgākie cilvēki. Kāpēc? Saistu to ar cilvēka dabu: ir izdevīgi atrast ļaudis, kas ir ietekmējami vai piederīgi pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, kur galvenais nav profesionalitāte,  pieredze un zināšanas. Jebkurai Latvijas tautsaimniecības …

Latvijā par tādām vietām vispirms sauktu dabas rezervātus, kur cilvēku darbība ir ierobežota un saglabāti dabas etaloni, piemēram, Moricsalu, Teiču purvu, Grīņu un Krustkalnu rezervātus. Vēl mazāk skartas teritorijas meklējamas bezceļu apvidos ar apgrūtinātu masveida piekļuvi un daudzajos tautsaimniecībā neizmantotajos mežu un purvu masīvos, kurus gan savulaik skārusi meliorācija. Pateicoties stāvajam reljefam, mazāk skartas ir arī dziļās gravas, tostarp Nurmižu…

…

Kāds ir jūsu redzējums attiecībā uz mikroliegumu veidošanu? Vai tiešām labākā dabas aizsardzība ir visa aizliegšana? Esmu apņēmusies procesus nedaudz pārkārtot. Līdz šim piesardzības princips strādā tikai vienā virzienā. Drošāk ir aizliegt, tad neviens neiejauksies un viss būs labi. Taču problēma ir tā, ka, beidzoties saimnieciskai darbībai, arī bioloģiskā daudzveidība mazinās. Tas ir pierādīts. Tāpēc mēs vislabākā …

Nav šaubu, ka mežs nodrošina daudzas būtiskas funkcijas vēl bez tā, ka no meža iegūst koksni. Mežs uztur gaisa kvalitāti, regulē ūdens noteci, sniedz atbalsta punktus tūrismam. Tāpēc daļai pilsētās dzīvojošo cilvēku šķiet, ka meža ciršana ir slikta pati par sevi. Pilsētnieku izpratne par mežsaimniecību un meža nozaru ir nepilnīga, ka grūti viņus pārliecināt par mežu ciršanu kā sliktāku mežu nomaiņu ar labākiem, …

Retināšanā ir vēl viens ļoti būtisks faktors, īpaši attiecībā uz egli. Ja mēs egļu jaunaudzi intensīvi izretinām, tā vēlāk atzarojas. Ja egle nav atzarojusies, tad staltbrieži netiek klāt pie stumbra. Zarojums aizstāv egļu stumbrus pret staltbriežu bojājumiem. Tas, ka ļaujam eglei ilgi palikt ar zariem, koksnes vērtību nepazemina. Savulaik bija nesapratne – nu kā tā drīkst retināt bērzu un egļu jaunaudzes līdz tam kociņu skaitam uz …

zemeunvalsts.lv komentārs Pēdējo gadu norises arī Latvijā, runājot par politisko kultūru, liek jautāt un jautāt, nereti atbildes nesaņemot. Kā tā? Vai mums ir tālejoša ilgtermiņa politika, vai "funktieris" četriem gadiem? Vai mūsu demokrātija ir zinošas un izglītotas tautas vara, vai "tautas vara", kādu (gadās) ar augstprāšu pieskaņu dzirdam no izglītības diplomu guvuša politiķa vai žurnālista, neslēpjot domas par "tautu", kuras varu …

Dzeņa galvaskauss - "melnās" kastes Daudziem šķitis brīnumaini, kā dzenis, kaļot caurām dienām, no koku stumbriem izdabū vai "pašu velnu", pats palikdams možs, spirgts un vesels. Skaidrojums ir vienkāršs: dzeņu galvaskausus daba veidojusi tā, lai triecienu spēks taptu absorbēts. Šo dabas veidojumu jeb dizainu zinātnieki ir izmantojuši, konstruējot lidmašīnu "melnās kastes". …

Somu jaunuzņēmums "Paptic" lielākoties ražo koksnes šķiedru materiālu, kas aizvieto plastmasu iepirkumiem domātajās somās. Uzņēmuma galvenais biznesa attīstītājs Esa Torniainens (Esa Torniainen) uzskata, ka koksnes izmantošana tādu produktu ražošanā, kur tā dod vislielāko pievienoto vērtību, nešaubīgi atmaksājas.  Pasaulē nav pietiekami daudz biomasas, kas spētu aizvietot visas fosilās izejvielas. Noteikti vajadzēs meklēt jaunus …

Pirms gada Valsts vides dienests, pārbaudot iedzīvotāju sūdzības, atklāja, ka blakus karjeriem nelikumīgi uzbūvēts dambis uz Rēzeknes upes. Laivotāji par dambi zināja jau vismaz piecus gadus, bet vides inspektori, kas uzrauga “Vlakon” karjerus un zivju audzēšanu, to nebija pamanījuši. Ne Valsts vides dienests, ne Rēzeknes novada būvvalde uzņēmumu nesodīja, vienīgi lika būvi nojaukt.…

Kenijā atrodas kāda saimniecība, kurā audzē avokado, ko piegādā Tesco, Sainsbury's un Lidl veikaliem. Tās īpašnieki iesūdzēti tiesā par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.  Saimniecības uzraugi apsūdzēti vismaz 79 vardarbības gadījumos pret vietējiem iedzīvotājiem, kas strādājuši saimniecībā vai mituši tai kaimiņos. Apsūdzībās iekļauta gan 28 gadus jauna vīrieša nāve (aizdomās par it kā avokado zagšanu), gan desmit …

Aizsargājamo teritoriju daudzumu un platību Latvijai, visticamāk, nāksies palielināt, taču, lai tādējādi būtiski nesamazinātu saimnieciskajā darbībā izmantojamo zemju daudzumu, aizsargājamo teritoriju platību var būtiski palielināt uz tautsaimniecībā neizmantojamo purvu rēķina. Tāds priekšlikums izskanēja sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par aizsargājamām teritorijām Latvijā, to iespējamo palielinājumu, iespējamām sekām, …

Lilastes upe iztek no tāda paša nosaukuma ezera. Tā atdala divas pašvaldības – Carnikavu un Saulkrastus. Kopējais garums ir viens kilometrs un 670 metru. Upei jāplūst cauri augstai piekrastes kāpu grēdai. Upi, kas ietecētu līcī, gan neredz.…

Pēdējos 3000 gadus Tasmānijas velns bijis sastopams tikai Tasmānijas salā pie Austrālijas krastiem, taču reiz tas apdzīvojis visu kontinentu – tā kauli atrasti, pētot senās aborigēnu apmetņu vietas. Joprojām nav skaidrs, kāpēc Tasmānijas velns izzuda no Austrālijas kontinenta. Visizplatītākā teorija ir saistīta ar cilvēka darbību – senie mednieki pakāpeniski iznīcināja Austrālijas megafaunu, tādējādi atņemot Tasmanijas velnam barības …

Noplūde, domājams no indīgu ķīmisku vielu noglabāšanas poligona Klusā okeāna piekrastē Krievijā, varētu būtiski (līdz 95%) iznīcināt okeāna gultnē esošās dzīvās radības. Pieļaujami, ka noplūdusī viela varētu būt raķešu degviela. …

Kad savulaik Londonā "valdīja" Lielais mēris, tā laika ārsti sejas maskās izmantoja lavandas, lai mazinātu smaku. Gadu simtiem lavanda izmantota antibakteriālos nolūkos.  Saimniecībā, kur lavandas audzē apmēram 130 akru platībā, tās sākuši izmantot kā smaržīgu piedevu roku dezinfekcijas līdzekļiem.…