"Jānis Čakste zināja katra koka "biogrāfiju" un raksturu, lai gan koku skaits bija skaitāms daudzos simtos. Raksturodams augļu šķirnes, dārzkopis tā prata tās slavēt, ka klausītājam siekalas sakrēja mutē. Bet, kad viņš savā stāstā pārgāja uz nākošo šķirni, tad izrādījās, ka tā ir vēl garšīgāka par iepriekšējo un, kas šo nākošo šķirni būs baudījis, tas iepriekšējo vairs ne redzēt …

Kuhmo ir neliela Somijas mežsaimniecības pilsētiņa. Tās iedzīvotāji sāka brīnīties, kāpēc vietējā kokzāģētava neturpina attīstīt ražošanu. Secināja, ka nepieciešami uzņēmēji ar skatu nākotnē, un ar nopietnu pilsētas atbalstu tapa inovāciju klasteris. Kantolas uzņēmēju rajons Kuhmo ir līdzīgs citiem rūpnieciskiem rajoniem Somijā. Tomēr Kantolas fabrikas ražo pārsteidzoši daudz koksnes produktu - zāģmateriālus, laminētās plātnes, …

Šā gada 14. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai izsludināts Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to tiek uzsākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. 2019.gada 17.decembrī NEKP 2030 plānots apstiprināt Ministru kabinetā, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas …

Lāčplēša dienā, ar ko iesākās nedēļa, domājām un domājam par tiem, kas izsapņoja nākotni, un arī mums – viņu mazbērniem un mazmazbērniem (nākamajām un vēl nākamajām paaudzēm) izcīnīja savu valsti. Sapnis pārvērties īstenībā! Ir patīkami un skaisti, bet… Vai mūsu valsts pārstāvji, varas turētāji un lēmēji šobrīd aizstāv zemes īpašniekus? Vai šī aizstāvība un rūpes par cilvēku skan runās no tribīnēm un pie …

Ir bažas par mizgrauža izplatību arī Latvijā. Pirms kāda laika par šīm problēmām noorganizējām diskusiju Gaujas Nacionālajā parkā, kur šie postījumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem gājuši uz priekšu. Diemžēl pašlaik parka teritorijā nav iespējams operatīvi veikt darbus, lai mazinātu turpmāko mizgrauža izplatību. Aizsargājamas teritorijas mizgraužu darbības dēļ var zaudēt savas rekreatīvās vērtības un arī …

Intervija ar Imantu Lancmani, mākslas zinātnieku un gleznotāju Manas pirmās atmiņas par Rundāles pili saistās ar 80. gadu sākumu un klases fotografēšanos uz lielajām kāpnēm pagalmā. Kāpnes Jūs minējāt it precīzi, jo – varu vien iedomāties, kā jutās Rastrelli, secinot, ka Latvijā nav piemērota akmens (kā kāpņu materiāla), bet jāizmanto koks! Pilī, saprotams, nepieciešams iekļūt, bet kāpnēm materiāla nav! Protams, mums bija un ir kaļķakmens…

Mūsu uzdevums bija divu mēnešu laikā radīt valsts mēroga uzņēmumu, kas ir spējīgs nodrošināt meža apsaimniekošanu 1,6 miljonos hektāru zemes, kas ir 25% Latvijas teritorijas. Ideja, ka to var dabūt gatavu, bija pietiekami traka, lai toreizējie lēmumu pieņēmēji neticētu, ka to vispār var izdarīt. Tā nebija vieta, kur vari atnākt baltā kreklā, paziņot, ka “es tagad esmu priekšnieks, un jūs mani klausīsiet”, un staigāt …

Nav daudz ļaužu, kas būtu pretojušies apgalvojumam, ka klimata mainība apdraud polārlāčus. Zooloģe Susana Krokforde ir viena no nedaudzajiem, un tas var maksāt viņai darbu! Pēc 15 gadu ilga darba S. Krokfordes iesniegums darba turpināšanai Viktorijas universitātē tapis noraidīts, neskatoties uz viņas augsto lektores kvalifikāciju un viņas plaši citēto pētījumu par polārlāčiem. S. Krokforde apsūdz Kanādas universitātes amatpersonas par …

Pagājušajā piektdienā Rīgā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tika sumināti konkursa “Lielais loms 2019” laureāti – zvejnieki un zivsaimniecības nozares uzņēmēji. Par spīti tam, ka konkurence spiež un nākamgad būs mazākas nozvejas kvotas, zvejnieki ir apņēmības pilni ne tikai vilkt lielos lomus, bet arī tos pārstrādāt, tirgojot gan vietējā tirgū, gan arī eksportējot. Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2019” …

Nupat piedalījos Meža uzraudzības padomes jeb FSC konferencē Prāgā, kur izskatīja jaunos “izaicinājumus”. Pirmkārt, klimata pārmaiņas, ar kurām rēķinās, veidojot ES politiku. Tieši tāpēc mums tur ir svarīgi piedalīties, jo interpretācijas par emisiju kvotu aprēķināšanu var būt dažādas. Latvija ir valsts, kura saistībā ar siltumnīcas efekta samazināšanas procesu varētu būt labā situācijā, bet neizprotamu, kļūdainu …

Ar pētījumu par kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķiniem Latvijā iepazīstināja Jānis Liepiņš. Pētnieks skaidroja, ka ir izstrādāti Latvijas teritorijai atbilstoši virszemes, stumbra un celmu/sakņu biomasu aprēķinu vienādojumi saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām. Taču parastajai apsei sakņu biomasas vienādojumi izveidoti pirmo reizi, bet priedei, eglei un bērzam uz plašu un reprezentatīvu empīrisko materiālu balstīti biomasas …

7. novembrī Jaunkalsnavā noritēja LVMI "Silava" sadarbībā ar a/s "Latvijas valsts meži", Meža pētīšanas staciju (MPS), Meža fakultāti un Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju organizētā mežzinātnes diena "Mežs un mežkopība mainīgā klimatā". Mežzinātnes dienas ievadā Jurģis Jansons, LVMI "Silava" direktors, un Ojārs Spārītis, LZA prezidents, uzsvēra nepieciešamību mainīgajā klimatā situāciju vērtēt zinātniski, meklēt …

Vai jūs zināt, ar ko parastais ledus uz upēm un ezeriem atšķīrās no ledāju lediem? Vai jūs zināt, kā veidojās milzīgi ledāji un ka tie spēj kustēties, virzīties uz priekšu? Izrādās, ka ledus ledājā ir citādāks, nekā tas, kas ziemā pārklāj ūdenstilpnes. Zem virsējo slāņu spiediena ledus ledājos slāņojas un sāk „tecēt", jo starp slāņiem veidojas slidena virsma. Tā pēdējā leduslaikmeta, kas sākās apmēram pirms 115-120 tūkst. gadu, …

Kamēr politiķi un ministrijas darbinieki nespēj atrast savulaik solīto naudu veselības aprūpei un iesaka mediķiem pašiem meklēt iespējas rast līdzekļus, budžeta naudas dalītāji turpina prāvus līdzekļus dot jomām, kas nekādi nav saistītas nedz ar valdības prioritātēm, nedz lielākās sabiedrības daļas interesēm. Kāda sabiedriska organizācija, kas cītīgi vēro… un vēro tieši putnus, četru gadu laikā saņēmusi vairāk nekā 600 …

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pamato šo izvēli: “Galvenais, lai dienesta darbiem tiktu nodrošināta pēctecība, jo mūsu Lauku atbalsta dienests kā lauksaimnieku naudas administrēšanas iestāde ir viena no labākajām Eiropas Savienībā. Ģirts Krūmiņš ir pierādījis savas spējas vadīt šo sarežģīto un atbildīgo iestādi, un Eiropas Savienības un nacionālā budžeta naudas precīza un mērķēta pārvaldība, izmantojot …

Latvijā dibinātais “Polylabs” tika atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu, kura ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem ievērojami samazināt CO2 izmešu daudzumu un samazināt naftas produktu patēriņu.…

Reiz tie bija mežu valdnieki, ko sporta un izklaides dēļ medīja karaļi un grāfi, apbrīnojot Bulgārijas dabas mežonīgumu. Nu sumbri ir atgriezušies, "nosvinot" pirmā telēna dzimšanu vismaz astoņu gadu simtu laikposmā.  Neliels sumbru ganāmpulks (septiņi pieauguši dzīvnieki) šovasar tika palaists savvaļā Rodopi kalnos (dabas rezervātā). To vidū bija grūsna sumbru govs, kas nu laidusi pasaulē teliņu. Patlaban dažādos Eiropas nostūros un …

Intervija ar Daigu Vilkasti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktori Vai Jums kā cilvēkam, Latvijas pilsonei un amatpersonai dabas aizsardzības un tautsaimniecības saskares problēmu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos šķiet precīzs un saprotams? Zināmā mērā tas atkarīgs no katra cilvēka individuāli, cik viņš ir ieinteresēts un vēlas informāciju atrast un sameklēt, ko grib uzzināt un …

Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sveica Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2019” laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus.…

“Ekonomikas attīstībai un vides aizsardzībai jānotiek līdzsvaroti, šis process nedrīkst novest pie cilvēku dzīves līmeņa pasliktināšanās. Risinājumi jāmeklē kompleksi: jānodrošina ekonomikas attīstība, radot modernas darbavietas un mazinot ienākumu nevienlīdzību, vienlaicīgi iespēju robežās realizējot ambiciozos mērķus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu,” atklājot III Starptautisko ekonomikas forumu, kas vakar un …