Jo īpaši zinātniekiem būtu jāuzsver, ka viņu modelēšanas rezultāti nav maģijas rezultāts: datormodeļi ir cilvēku radīti. Rezultāts ir pilnībā atkarīgs no tā, ko teorētiķi un programmētāji ir iestrādājuši: hipotēzes, pieņēmumi, sakarības, parametrizācija, stabilitātes ierobežojumi utt. Diemžēl, klimata zinātnē lielākā daļa no šiem ievadītajiem datiem ir neskaidri.

Ticēt klimata modeļa rezultātam nozīmē ticēt tam, ko modeļa veidotāji ir ievadījuši. Tieši tā ir mūsdienu klimata diskusiju problēma, kurā klimata modeļiem ir galvenā nozīme. Klimata zinātne ir pārvērtusies par diskusiju, kuras pamatā ir pārliecība, nevis pamatota, paškritiska zinātne. Vajadzētu atbrīvoties no naivās ticības nenobriedušiem klimata modeļiem, turpmāk klimata pētniecībā daudz lielāku uzsvaru liekot uz empīrisko zinātni.

Nav ārkārtas situācijas klimata jomā

Šo steidzamo vēstījumu sagatavojuši vairāk nekā 1800 zinātnieki un profesionāļi. Klimata zinātnei jābūt mazāk politiskai, bet klimata politikai – vairāk zinātniskai. Zinātniekiem būtu atklāti jāizskata neskaidrības un pārspīlējumi globālās sasilšanas prognozēs, savukārt, politiķiem būtu objektīvi jāaprēķina reālās izmaksas, kā arī iedomātie ieguvumi, ko rada viņu politikas pasākumi.

Sasilšanu izraisa gan dabiski, gan antropogēni faktori

Ģeoloģiskais arhīvs liecina, ka Zemes klimats ir mainījies tik ilgi, cik ilgi pastāv planēta, un tam ir bijuši dabiski auksti un silti posmi. Mazais ledus laikmets beidzās tikai 1850. gadā. Nav nekāds pārsteigums, ka šobrīd mēs piedzīvojam sasilšanas periodu.

Sasilšana notiek daudz lēnāk, nekā prognozēts

Pasaule ir sasilusi ievērojami mazāk, nekā IPCC prognozēja, pamatojoties uz modelēto antropogēno faktoru ietekmi. Atšķirība starp reālo pasauli un modelēto pasauli liecina, ka mēs esam tālu no izpratnes par klimata pārmaiņām.

Klimata politika balstās uz neatbilstošiem modeļiem.

Klimata modeļiem ir daudz trūkumu, un tie nav ticami kā globālās politikas instrumenti. Tajos ir pārspīlēta siltumnīcefekta gāzu, piemēram, CO₂, ietekme. Turklāt tie ignorē faktu, ka atmosfēras bagātināšana ar CO₂ ir izdevīga.

CO₂ ir augu barība

CO₂ nav piesārņotājs. Tas ir būtisks visai dzīvībai uz Zemes. Fotosintēze ir kā svētība. Lielāks CO₂ daudzums ir labvēlīgs dabai, apzaļumo Zemi: papildu CO₂ daudzums gaisā ir veicinājis augu biomasas pieaugumu visā pasaulē. Tas nāk par labu arī lauksaimniecībai, palielinot kultūraugu ražas visā pasaulē.

Globālā sasilšana nav palielinājusi dabas katastrofu skaitu

Nav statistikas datu, kas liecinātu, ka globālā sasilšana pastiprina viesuļvētras, plūdus, sausumu un tamlīdzīgas dabas katastrofas vai padara tās biežākas. Tomēr ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka CO₂ emisijas samazināšanas pasākumi ir tikpat kaitīgi, cik dārgi.

Klimata politikā jāņem vērā zinātniskā un ekonomiskā realitāte

Nav ārkārtas situācijas klimata jomā. Tāpēc nav iemesla panikai un satraukumam. Mēs stingri iebilstam pret kaitīgo un nereālistisko CO₂ nulles politiku, kas ierosināta 2050. gadam. Ja parādīsies labākas pieejas, un tās noteikti parādīsies, mums ir pietiekami daudz laika, lai pārdomātu un pielāgotos. Globālās politikas mērķim vajadzētu būt labklājībai visiem, vienmēr nodrošinot uzticamu un pieejamu enerģiju. Labklājības sabiedrībā vīrieši un sievietes ir labi izglītoti, dzimstības līmenis ir zems un cilvēki rūpējas par vidi.

Epilogs

Pasaules klimata deklarācija (World Climate Declaration (WCD)) ir pulcinājusi daudzus kompetentus zinātniekus no visas pasaules*. Šīs grupas ievērojamās zināšanas un pieredze ir neaizstājama, lai panāktu līdzsvarotu, objektīvu un kompetentu viedokli par klimata pārmaiņām.

Turpmāk šī grupa darbosies kā “Pasaules klimata izpētes grupa”. CLINTEL grupa sniegs pieprasītas un nepieprasītas konsultācijas par klimata pārmaiņām un enerģētikas pāreju valdībām un uzņēmumiem visā pasaulē.
https://clintel.org/world-climate-declaration/