Pirms 80 gadiem “Jaunākās Ziņas” informēja: “Tirdzniecības un rūpniecības departaments un darba aizsardzības pārvalde uzaicinājusi visu uzņēmumu īpašniekus rūpīgi apsvērt jautājumu par uzņēmumu darbības sašaurināšanu vai pārtraukšanu vasarā. Tas jādara tādēļ, lai nākošā ziemā nodrošinātu darbu uzņēmumiem, bet strādniekiem normālu izpeļņu pie nesamazināta darba stundu skaita. Pārtraucot vai …

Par projektu PROGRESS stāsta Sanda Geipele, Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta vadošā pētniece un projektu vadītāja Kas ir projekts PROGRESS un kāpēc tas ir aktuāls? Projekts PROGRESS (tā pilns nosaukums latviešu valodā – reģionālo ekosistēmu pakalpojumu pārvaldības veicināšana) ir starpreģionu sadarbības projekts vides un resursu efektīvas ekonomikas politikas …

Ikdienā klausoties radio, skatoties televīziju vai lasot rakstus, bieži saskaramies ar informāciju, kas atspoguļo vides aizsardzības jautājumus. Īpaši tiek uzsvērta ogļskābās gāzes emisiju radītā postošā ietekme uz klimatu, kā arī katastrofālā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās mūsu valstī un pasaulē. Šādu informāciju saņemam vai katru dienu, tāpēc nav jābrīnās, ka zemapziņā to akceptējam un kļūstam nekritiski pret …

Lielākie slimību uzliesmojumi, kā arī daudzi kari Eiropā pēdējās tūkstošgades laikā saistīti ar gaisa temperatūras pazemināšanos, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" interneta versijā.  …

Tā kā 14. februāra “re:baltica” publikācijā izskanējuši nepamatoti pārmetumi Zemkopības ministrijai (ZM) par tās izstrādātajām izmaiņām meža apsaimniekošanas (mežu atjaunošana, koku ciršana) noteikumos, ZM skaidro. “re:baltica” apgalvojumi ZM skaidrojums Apšauba,  ka koku ciršana pēc mazāka caurmēra nekā pašlaik attieksies tikai uz 5% visu Latvijas mežu. Ne aptauja, ne …

"Tad nu attapos, stāvot viena pretī labi sagatavotiem zinātniekiem un ierēdņiem ar ministru priekšgalā, klausoties un skatoties perfekti sagatavotas prezentācijas. Savu viedokli, protams, centos izteikt, bet, atklāti sakot, visticamāk, tas izklausījās naivi," tā pēc atgriešanās no meža savā sociālo tīklu profilā ierakstīja Lelde Stumbre. Taču viena viņa bija arī tāpēc, ka vēstuli it kā parakstījušo cilvēku vidū izrādās ir tādi, ko Viesturs …

Visiem ir viedoklis par Latvijas zaļo bagātību, jo mežs it kā pieder mums visiem kopā. Tajā pašā laikā katram meža kvartālam ir konkrēts īpašnieks, un te arī veidojas uzskatu sadursme. Vieni grib lidot virs Latvijas un priecāties, kāds vienmērīgs zaļums, bet jaunaudzes nezin kāpēc tajā neskaitās. Otri - vēlas rūpēties par mežu un, kad sasniegts atļautais ciršanas diametrs, novākt sava darba augļus, lai pēc tam visu sāktu no gala. Latvijā ir …

Sākumā varētu šķist, ka divi “Delfi Plus” raksti par lūšu medībām Latvijā būtu uzskatāmi par labākajiem žurnālistikas paraugiem. Raksts “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē” (autores Laine Fedotova un Laura Dzērve), kas publicēts 8. janvārī, veltīts, galvenokārt, vienai problēmai, proti, domai: ja Latvijā atļauts medīt lūšus, tas, iespējams, nodara būtisku …

Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas aizsargājamo sugu aizsardzībai. No tām ir izņemts Biotopu direktīvas 16.1 E pantā minētais izņēmuma piemērs – lūšu medības Latvijā. Lai parādītu, kā šis izņēmums strādā, tas iepriekš bija iekļauts aizsargājamo sugu vadlīnijās. LATMA lūdza nozares vadošo ministriju – Zemkopības ministriju – vērsties pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas ar lūgumu nosūtīt…

“Ar mēli kuldami! Uz kula guldami!Maldami, muldami,Rakstā maniRunājiet!” (Inese Zandere) Alvis Hermanis izrādē “Vēstures izpētes komisija”, skarbā sarkasmā vērtējis aizgājušo laiku un zudušās varas asiņainā mehānisma mantojumu, kā pamatā ir vienkārša doma: “Darīts daudz, lai aizmirstu un – galvenais – citi nesaprastu!” Māra Zālīte uzvarai pār Bermontu (ne tikai) 2019. gadā veltītajā darbā "Kā …

Latvijā izšaujot igauņu lūšus! Tā apgalvots rakstā “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē”, kas 8.janvārī publicēts "Delfi plus". Rakstā tiek uzsvērts, ka ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā lūši vēl nesen medīti kaismīgāk nekā mūsmājās, bet pirms trim gadiem lūšu medības aizliegtas. Par šādu apgalvojumi neizpratnē ir Igaunijas Mednieku savienības …

Jautājums Solvitai Mūrniecei, Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktorei Nozares konferencē Ogrē minēji, ka mazais ērglis tiek aizsargāts “par daudz” un runa jau ir par daudzumu, ne kvalitāti! Kāpēc Tu tā domā un tieši kas liek tā secināt? Vai mazā ērgļa stāvoklis ir... kāds tas ir, kas to spēj noteikt? Pēdējos gados izveidoto mikroliegumu meža zemēs (ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) kopējā…

Sētās, kur starp saimnieku un suni valda cieša savstarpējā cieņa, uzticība un mīlestība, suns pārsvarā nav piesiets, tam tiek dota liela vaļa. Rezultātā tas var attīstīt savu dabisko inteliģenci atšķirt iebrucēju no labvēļa. Šāda suņa rējienam piemīt pavisam cita nots. Tas skan kā brīdinošs aicinājums saimniekam – aizej, izpēti, kas tur notiek. Šāds suns no cerbera kvalificējas par drošības konsultantu. Arī Latvijas…

Pirmā un pati svarīgākā dabas resursu, tai skaitā kūdras atradņu, īpatnība ir, ka, lai vai cik detalizēti neveiktu izpētes darbus, noteikt precīzu atradnē esošo krājumu daudzumu ir neiespējami. Lai to saprastu, ir jābūt kaut nelielām zināšanām ģeoloģijā, piemēram, – kūdra nav sakrauta regulāras formas bedrē, kuras izmērus ir iespējams izmērīt un noteikt tur esošo kūdras daudzumu; kūdras atradnei ir neregulāras robežas. Taču tā ir …

Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā,– par ko, piemēram, liecina fakts, ka 2018. gadā tās eksportētās produkcijas vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro. Pie tam, saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem Latvija pasaulē ir: 3. lielākā koksnes granulu eksportētāja, 4. lielākā bērza saplākšņa eksportētāja un 9. lielākā zāģmateriālu eksportētāja. Teritorijas un iedzīvotāju ziņā nelielai, uz citu ES dalībvalstu fona …

Pašlaik Latvijā tiek izstrādāta stratēģija klimata neitralitātes sasniegšanai periodam līdz 2050. gadam, un tās mērķis ir radīt stimulus pārejā uz mazietilpīgu oglekļa attīstību, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Klimats gan mainās ātrāk par cilvēces centieniem pārmaiņas apturēt. Tas nozīmē arī nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā mežsaimniecībā. "Klimata …

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijasMežzinātņu nodaļa Par Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāna zinātnisko ekspertīzi Saskaņā ar Latvijas ornitoloģijas biedrības (turpmāk – biedrība) biedru vērtējumu, Latvijā ir stipri apdraudēta mežirbes populācija. Lai apzinātu šo problēmu un meklētu risinājumus, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma biedrība ir izstrādājusi mežirbes aizsardzības …

Pēdējos gados saradies ļoti daudz medību pretinieku, minot medības kā lielāko draudu bioloģiskai daudzveidībai, bet ir ļoti daudz piemēru tam, ka dabas aizsardzības sākotnējās iniciatīvas nākušas tieši no medniekiem, kas dabas bagātības gribēja saglabāt nākamajām paaudzēm. Te nu daži piemēri, kas par to liecina. Visā pasaulē ir daudz un dažādu veiksmes stāstu, kas pierāda, ka tieši mednieki ir tie, kam visvairāk rūp dabas …

Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri. Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas …

Latvijas Kūdras asociācija pozitīvi vērtē Valsts kontroles iniciatīvu pievērst uzmanību derīgo izrakteņu apsaimniekošanai un uzskaitei valstī. Latvijas Kūdras asociācija jau izsenis ir norādījusi, ka derīgo izrakteņu ieguves un izmantošanas jomai valstī netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Netiek novērtēts mūsu vietējais resurss un tā vieta tautsaimniecībā, līdz ar to arī iespējamais devums Latvijas labklājības paaugstināšanā. Latvijas …