Apgrūtinājumi atklāsies... Kas ir mainījies? (Atgādinājums II)

Autors: db.lv
Maija vidū (15.05.*) sākām atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast! Beidzot parādījusies cerība tikt pie vienotas zemes apgrūtinājumu informācijas sistēmas, kas palīdzētu izvairīties no "pārpratumiem" pērkot zemi, tiesa, tikai 2009. gadā. Vienotas informācijas …

Koksni izmanto arvien plašāk: tendences koksnes izmantošanā celtniecībā (Top 5)

Autors: thinkwood.com
Pacelties vēl nesasniegtos augstumos un pilsētās būvēt gudrāk. Nosacīts pirmais piecnieks koksnes izmantošanā celtniecībā 2019. gadā pasaulē...…

Ķērpis nav vienkārši kaut kāds organisms

Autors: lsm.lv
Ķērpjus - šos aukstumizturīgos, bet lēni augošos, toties ilgi dzīvojošos organismus - cilvēki mēdz jaukt ar kādas sugas sēni un ne vienas vien sugas sūnu. Tie veidoti no sēņu hifām un no aļģu, lielākoties zaļaļģu, šūnām. Tiesa, tajos ir arī citi organismi. Ķērpjiem atšķirībā no augiem nav ne sakņu, ne stumbra, ne zaru, ne lapu. Lapu nevienam ķērpim nav, tomēr ķērpja ķermeni pieņemts dēvēt par laponi.…

Baltijas un Ziemeļvalstu zāģmateriālu eksporta pārskats. 2020. gada janvāris

Autors: latvianwood.lv

Baltijas un Ziemeļvalstu zāģmateriālu eksporta pārskats. 2019. gads

Autors: latvianwood.lv

1940. gada 8. martā. Rīdziniekiem jāpārceļas uz laukiem un kūdras purviem

Autors: la.lv
Pirms 80 gadiem “Jaunākās Ziņas” informēja: “Tirdzniecības un rūpniecības departaments un darba aizsardzības pārvalde uzaicinājusi visu uzņēmumu īpašniekus rūpīgi apsvērt jautājumu par uzņēmumu darbības sašaurināšanu vai pārtraukšanu vasarā. Tas jādara tādēļ, lai nākošā ziemā nodrošinātu darbu uzņēmumiem, bet strādniekiem normālu izpeļņu pie nesamazināta darba stundu skaita. Pārtraucot vai …

Projekts PROGRESS. Skaidrojums

Autors: Sanda Geipele
Par projektu PROGRESS stāsta Sanda Geipele, Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta vadošā pētniece un projektu vadītāja Kas ir projekts PROGRESS un kāpēc tas ir aktuāls? Projekts PROGRESS (tā pilns nosaukums latviešu valodā – reģionālo ekosistēmu pakalpojumu pārvaldības veicināšana) ir starpreģionu sadarbības projekts vides un resursu efektīvas ekonomikas politikas …

Zaļā aneksija jeb dabas aizsardzība kā ierocis

Autors: zemeunvalsts.lv
Ikdienā klausoties radio, skatoties televīziju vai lasot rakstus, bieži saskaramies ar informāciju, kas atspoguļo vides aizsardzības jautājumus. Īpaši tiek uzsvērta ogļskābās gāzes emisiju radītā postošā ietekme uz klimatu, kā arī katastrofālā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās mūsu valstī un pasaulē. Šādu informāciju saņemam vai katru dienu, tāpēc nav jābrīnās, ka zemapziņā to akceptējam un kļūstam nekritiski pret …

Aukstuma periodi - drūmākie laiki Eiropas vēsturē

Autors: meteolapa.lv
Lielākie slimību uzliesmojumi, kā arī daudzi kari Eiropā pēdējās tūkstošgades laikā saistīti ar gaisa temperatūras pazemināšanos, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" interneta versijā.  …

Zemkopības ministrija par “re:baltica” publikācijā paustajiem pārmetumiem

Autors: zm.gov.lv
Tā kā 14. februāra “re:baltica” publikācijā izskanējuši nepamatoti pārmetumi Zemkopības ministrijai (ZM) par tās izstrādātajām izmaiņām meža apsaimniekošanas (mežu atjaunošana, koku ciršana) noteikumos, ZM skaidro. “re:baltica” apgalvojumi ZM skaidrojums Apšauba,  ka koku ciršana pēc mazāka caurmēra nekā pašlaik attieksies tikai uz 5% visu Latvijas mežu. Ne aptauja, ne …

Ķerus ar sabiedrības dāmām uz mežu neatbrauca

Autors: Imants Vīksne, nra.lv
"Tad nu attapos, stāvot viena pretī labi sagatavotiem zinātniekiem un ierēdņiem ar ministru priekšgalā, klausoties un skatoties perfekti sagatavotas prezentācijas. Savu viedokli, protams, centos izteikt, bet, atklāti sakot, visticamāk, tas izklausījās naivi," tā pēc atgriešanās no meža savā sociālo tīklu profilā ierakstīja Lelde Stumbre. Taču viena viņa bija arī tāpēc, ka vēstuli it kā parakstījušo cilvēku vidū izrādās ir tādi, ko Viesturs …

Mežizstrāde jāsaskaņo ar sabiedrības dāmām

Autors: nra.lv
Visiem ir viedoklis par Latvijas zaļo bagātību, jo mežs it kā pieder mums visiem kopā. Tajā pašā laikā katram meža kvartālam ir konkrēts īpašnieks, un te arī veidojas uzskatu sadursme. Vieni grib lidot virs Latvijas un priecāties, kāds vienmērīgs zaļums, bet jaunaudzes nezin kāpēc tajā neskaitās. Otri - vēlas rūpēties par mežu un, kad sasniegts atļautais ciršanas diametrs, novākt sava darba augļus, lai pēc tam visu sāktu no gala. Latvijā ir …

Atmaskots! Kā īsteno kampaņu pret medībām

Autors: Ksenija Ziediņa
Sākumā varētu šķist, ka divi “Delfi Plus” raksti par lūšu medībām Latvijā būtu uzskatāmi par labākajiem žurnālistikas paraugiem. Raksts “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē” (autores Laine Fedotova un Laura Dzērve), kas publicēts 8. janvārī, veltīts, galvenokārt, vienai problēmai, proti, domai: ja Latvijā atļauts medīt lūšus, tas, iespējams, nodara būtisku …

Lūšu medību piemērs Latvijā – piemērs visai Eiropai

Autors: latma.lv
Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas aizsargājamo sugu aizsardzībai. No tām ir izņemts Biotopu direktīvas 16.1 E pantā minētais izņēmuma piemērs – lūšu medības Latvijā. Lai parādītu, kā šis izņēmums strādā, tas iepriekš bija iekļauts aizsargājamo sugu vadlīnijās. LATMA lūdza nozares vadošo ministriju – Zemkopības ministriju – vērsties pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas ar lūgumu nosūtīt…

Radošā inteliģence dodas mežā...

Autors: Zemeunvalsts.lv
“Ar mēli kuldami! Uz kula guldami!Maldami, muldami,Rakstā maniRunājiet!” (Inese Zandere) Alvis Hermanis izrādē “Vēstures izpētes komisija”, skarbā sarkasmā vērtējis aizgājušo laiku un zudušās varas asiņainā mehānisma mantojumu, kā pamatā ir vienkārša doma: “Darīts daudz, lai aizmirstu un – galvenais – citi nesaprastu!” Māra Zālīte uzvarai pār Bermontu (ne tikai) 2019. gadā veltītajā darbā "Kā …

“Nešaujiet, esmu igaunis!” Vai Latvijā medī igauņu lūšus?

Autors: la.lv, Linda Dombrovska
Latvijā izšaujot igauņu lūšus! Tā apgalvots rakstā “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē”, kas 8.janvārī publicēts "Delfi plus". Rakstā tiek uzsvērts, ka ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā lūši vēl nesen medīti kaismīgāk nekā mūsmājās, bet pirms trim gadiem lūšu medības aizliegtas. Par šādu apgalvojumi neizpratnē ir Igaunijas Mednieku savienības …

Par mazo ērgli. Oficiāli

Autors: Zemeunvalsts.lv
Jautājums Solvitai Mūrniecei, Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktorei Nozares konferencē Ogrē minēji, ka mazais ērglis tiek aizsargāts “par daudz” un runa jau ir par daudzumu, ne kvalitāti! Kāpēc Tu tā domā un tieši kas liek tā secināt? Vai mazā ērgļa stāvoklis ir... kāds tas ir, kas to spēj noteikt? Pēdējos gados izveidoto mikroliegumu meža zemēs (ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) kopējā…

Konsultēt vai kost?

Autors: delfi.lv, U. Biķis
Sētās, kur starp saimnieku un suni valda cieša savstarpējā cieņa, uzticība un mīlestība, suns pārsvarā nav piesiets, tam tiek dota liela vaļa. Rezultātā tas var attīstīt savu dabisko inteliģenci atšķirt iebrucēju no labvēļa. Šāda suņa rējienam piemīt pavisam cita nots. Tas skan kā brīdinošs aicinājums saimniekam – aizej, izpēti, kas tur notiek. Šāds suns no cerbera kvalificējas par drošības konsultantu. Arī Latvijas…

Valsts kontroles nekompetence vai apzināta kaitniecība

Autors: delfi.lv, E. Ločmels
Pirmā un pati svarīgākā dabas resursu, tai skaitā kūdras atradņu, īpatnība ir, ka, lai vai cik detalizēti neveiktu izpētes darbus, noteikt precīzu atradnē esošo krājumu daudzumu ir neiespējami. Lai to saprastu, ir jābūt kaut nelielām zināšanām ģeoloģijā, piemēram, – kūdra nav sakrauta regulāras formas bedrē, kuras izmērus ir iespējams izmērīt un noteikt tur esošo kūdras daudzumu; kūdras atradnei ir neregulāras robežas. Taču tā ir …

Meža nozares pārregulācija bremzē tautsaimniecības izaugsmi

Autors: Jānis Knipšis*
Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā,– par ko, piemēram, liecina fakts, ka 2018. gadā tās eksportētās produkcijas vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro. Pie tam, saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem Latvija pasaulē ir: 3. lielākā koksnes granulu eksportētāja, 4. lielākā bērza saplākšņa eksportētāja un 9. lielākā zāģmateriālu eksportētāja. Teritorijas un iedzīvotāju ziņā nelielai, uz citu ES dalībvalstu fona …