Atmaskots! Kā īsteno kampaņu pret medībām

Autors: Ksenija Ziediņa
Sākumā varētu šķist, ka divi “Delfi Plus” raksti par lūšu medībām Latvijā būtu uzskatāmi par labākajiem žurnālistikas paraugiem. Raksts “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē” (autores Laine Fedotova un Laura Dzērve), kas publicēts 8. janvārī, veltīts, galvenokārt, vienai problēmai, proti, domai: ja Latvijā atļauts medīt lūšus, tas, iespējams, nodara būtisku …

Lūšu medību piemērs Latvijā – piemērs visai Eiropai

Autors: latma.lv
Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas aizsargājamo sugu aizsardzībai. No tām ir izņemts Biotopu direktīvas 16.1 E pantā minētais izņēmuma piemērs – lūšu medības Latvijā. Lai parādītu, kā šis izņēmums strādā, tas iepriekš bija iekļauts aizsargājamo sugu vadlīnijās. LATMA lūdza nozares vadošo ministriju – Zemkopības ministriju – vērsties pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas ar lūgumu nosūtīt…

Radošā inteliģence dodas mežā...

Autors: Zemeunvalsts.lv
“Ar mēli kuldami! Uz kula guldami!Maldami, muldami,Rakstā maniRunājiet!” (Inese Zandere) Alvis Hermanis izrādē “Vēstures izpētes komisija”, skarbā sarkasmā vērtējis aizgājušo laiku un zudušās varas asiņainā mehānisma mantojumu, kā pamatā ir vienkārša doma: “Darīts daudz, lai aizmirstu un – galvenais – citi nesaprastu!” Māra Zālīte uzvarai pār Bermontu (ne tikai) 2019. gadā veltītajā darbā "Kā …

“Nešaujiet, esmu igaunis!” Vai Latvijā medī igauņu lūšus?

Autors: la.lv, Linda Dombrovska
Latvijā izšaujot igauņu lūšus! Tā apgalvots rakstā “Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē”, kas 8.janvārī publicēts "Delfi plus". Rakstā tiek uzsvērts, ka ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā lūši vēl nesen medīti kaismīgāk nekā mūsmājās, bet pirms trim gadiem lūšu medības aizliegtas. Par šādu apgalvojumi neizpratnē ir Igaunijas Mednieku savienības …

Par mazo ērgli. Oficiāli

Autors: Zemeunvalsts.lv
Jautājums Solvitai Mūrniecei, Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktorei Nozares konferencē Ogrē minēji, ka mazais ērglis tiek aizsargāts “par daudz” un runa jau ir par daudzumu, ne kvalitāti! Kāpēc Tu tā domā un tieši kas liek tā secināt? Vai mazā ērgļa stāvoklis ir... kāds tas ir, kas to spēj noteikt? Pēdējos gados izveidoto mikroliegumu meža zemēs (ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām) kopējā…

Konsultēt vai kost?

Autors: delfi.lv, U. Biķis
Sētās, kur starp saimnieku un suni valda cieša savstarpējā cieņa, uzticība un mīlestība, suns pārsvarā nav piesiets, tam tiek dota liela vaļa. Rezultātā tas var attīstīt savu dabisko inteliģenci atšķirt iebrucēju no labvēļa. Šāda suņa rējienam piemīt pavisam cita nots. Tas skan kā brīdinošs aicinājums saimniekam – aizej, izpēti, kas tur notiek. Šāds suns no cerbera kvalificējas par drošības konsultantu. Arī Latvijas…

Valsts kontroles nekompetence vai apzināta kaitniecība

Autors: delfi.lv, E. Ločmels
Pirmā un pati svarīgākā dabas resursu, tai skaitā kūdras atradņu, īpatnība ir, ka, lai vai cik detalizēti neveiktu izpētes darbus, noteikt precīzu atradnē esošo krājumu daudzumu ir neiespējami. Lai to saprastu, ir jābūt kaut nelielām zināšanām ģeoloģijā, piemēram, – kūdra nav sakrauta regulāras formas bedrē, kuras izmērus ir iespējams izmērīt un noteikt tur esošo kūdras daudzumu; kūdras atradnei ir neregulāras robežas. Taču tā ir …

Meža nozares pārregulācija bremzē tautsaimniecības izaugsmi

Autors: Jānis Knipšis*
Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā,– par ko, piemēram, liecina fakts, ka 2018. gadā tās eksportētās produkcijas vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro. Pie tam, saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem Latvija pasaulē ir: 3. lielākā koksnes granulu eksportētāja, 4. lielākā bērza saplākšņa eksportētāja un 9. lielākā zāģmateriālu eksportētāja. Teritorijas un iedzīvotāju ziņā nelielai, uz citu ES dalībvalstu fona …

Vai klimata pārmaiņas atņems mums svētku eglīti?

Autors: diena.lv
Pašlaik Latvijā tiek izstrādāta stratēģija klimata neitralitātes sasniegšanai periodam līdz 2050. gadam, un tās mērķis ir radīt stimulus pārejā uz mazietilpīgu oglekļa attīstību, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Klimats gan mainās ātrāk par cilvēces centieniem pārmaiņas apturēt. Tas nozīmē arī nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā mežsaimniecībā. "Klimata …

Par Mežirbes aizsardzības plāna zinātnisko ekspertīzi

Autors: Zemeunvalsts.lv
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijasMežzinātņu nodaļa Par Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāna zinātnisko ekspertīzi Saskaņā ar Latvijas ornitoloģijas biedrības (turpmāk – biedrība) biedru vērtējumu, Latvijā ir stipri apdraudēta mežirbes populācija. Lai apzinātu šo problēmu un meklētu risinājumus, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma biedrība ir izstrādājusi mežirbes aizsardzības …

Seši piemēri, kad medības pasargā savvaļas dzīvniekus

Autors: la.lv
Pēdējos gados saradies ļoti daudz medību pretinieku, minot medības kā lielāko draudu bioloģiskai daudzveidībai, bet ir ļoti daudz piemēru tam, ka dabas aizsardzības sākotnējās iniciatīvas nākušas tieši no medniekiem, kas dabas bagātības gribēja saglabāt nākamajām paaudzēm. Te nu daži piemēri, kas par to liecina. Visā pasaulē ir daudz un dažādu veiksmes stāstu, kas pierāda, ka tieši mednieki ir tie, kam visvairāk rūp dabas …

Eiropas divkosība nakts aizsegā. Zaļās maskas tiek noņemtas un protekcionisma karogi uzvilkti

Autors: R. Zīle, db.lv
Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri. Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas …

Latvijas Kūdras asociācija par Valsts kontroles iniciatīvu pievērst uzmanību derīgo izrakteņu apsaimniekošanai un uzskaitei valstī

Autors: Latvijas Kūdras asociācija
Latvijas Kūdras asociācija pozitīvi vērtē Valsts kontroles iniciatīvu pievērst uzmanību derīgo izrakteņu apsaimniekošanai un uzskaitei valstī. Latvijas Kūdras asociācija jau izsenis ir norādījusi, ka derīgo izrakteņu ieguves un izmantošanas jomai valstī netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Netiek novērtēts mūsu vietējais resurss un tā vieta tautsaimniecībā, līdz ar to arī iespējamais devums Latvijas labklājības paaugstināšanā. Latvijas …

Latvijas vilku populācijā plašumā iet ļoti lipīga kaite

Autors: la.lv
Madonas novada Mētrienas pagastā nomedīts ar kašķi slims vilks. Šādi gadījumi, kā izrādās, nav retums, turklāt blīvās vilku populācijas dēļ kaite ļoti strauji progresē. Situāciju vērtē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: "Diemžēl, visos Latvijas reģionos arvien biežāk tiek nomedīti šādi, ar kašķi slimi vilki. Tas viennozīmīgi ir slimas populācijas rādītājs. Acīmredzot, mēs vilku skaitu …

AS “Latvijas valsts meži” atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā

Autors: Zemeunvalsts.lv
AS “Latvijas valsts meži” atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums stingri noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, AS “Latvijas valsts meži” ieskatā Valsts …

Klausies par ieročiem!

Autors: la.lv
Kāds jaunais likums ir salīdzinājumā ar veco? Kādi ir jaunievedumi, kas mainās? Vai ir arī kādas nepilnīgas, nesaprotamas normas? Kāpēc vispār bija jāmainai Ieroču aprites likums? Vairākas normas skaidro Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers, likumu vērtē jurists Artūrs Surmovičs, kā arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.…

Kad beidzot būs skaidrība par dabas liegumiem? Mežinieki vēršas pie amatpersonām

Autors: la.lv
Mežkopji un meža īpašnieki adresējuši vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un citām augstām amatpersonām, kurā aicina izlemt, cik procentu no mežu platībām varam atvēlēt dabas aizsardzībai un cik – saimnieciskai darbībai. Septiņi pieredzējuši un autoritatīvi mežkopji un meža īpašnieki vēstulē norāda: “Pirms pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un kādus…

Klausies! Šaujamieroča pieslīpēšana – kā un vai vispār to darīt. “Šauj garām!”

Autors: la.lv
Jaunas karabīnes iegāde ir liels notikums katra mednieka dzīvē. Tas ir jāpiešauj, jāpielāgo medībām vai arī sportam. To var arī pieslīpēt, veicot īpašu procedūru, padarot to precīzāku, pagarinot stobra mūžu. Bet vai to vajag veikt, vai ir kāda jēga no šīs procedūras?…

Valsts un Cilvēks. Īpašums un Sabiedrība

Autors: Zemeunvalsts.lv
Lāčplēša dienā, ar ko iesākās nedēļa, domājām un domājam par tiem, kas izsapņoja nākotni, un arī mums – viņu mazbērniem un mazmazbērniem (nākamajām un vēl nākamajām paaudzēm) izcīnīja savu valsti. Sapnis pārvērties īstenībā! Ir patīkami un skaisti, bet… Vai mūsu valsts pārstāvji, varas turētāji un lēmēji šobrīd aizstāv zemes īpašniekus? Vai šī aizstāvība un rūpes par cilvēku skan runās no tribīnēm un pie …

Ojārs Āboltiņš: No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai

Autors: Zemeunvalsts.lv
Vai jūs zināt, ar ko parastais ledus uz upēm un ezeriem atšķīrās no ledāju lediem? Vai jūs zināt, kā veidojās milzīgi ledāji un ka tie spēj kustēties, virzīties uz priekšu? Izrādās, ka ledus ledājā ir citādāks, nekā tas, kas ziemā pārklāj ūdenstilpnes. Zem virsējo slāņu spiediena ledus ledājos slāņojas un sāk „tecēt", jo starp slāņiem veidojas slidena virsma. Tā pēdējā leduslaikmeta, kas sākās apmēram pirms 115-120 tūkst. gadu, …