Ir vietas Latvijā, kur mazāk jūtama cilvēku ietekme

Autors: la.lv
Latvijā par tādām vietām vispirms sauktu dabas rezervātus, kur cilvēku darbība ir ierobežota un saglabāti dabas etaloni, piemēram, Moricsalu, Teiču purvu, Grīņu un Krustkalnu rezervātus. Vēl mazāk skartas teritorijas meklējamas bezceļu apvidos ar apgrūtinātu masveida piekļuvi un daudzajos tautsaimniecībā neizmantotajos mežu un purvu masīvos, kurus gan savulaik skārusi meliorācija. Pateicoties stāvajam reljefam, mazāk skartas ir arī dziļās gravas, tostarp Nurmižu…

Kā saskaņot privāto mežu īpašnieku un valsts intereses?

Autors: nra.lv
Nav šaubu, ka mežs nodrošina daudzas būtiskas funkcijas vēl bez tā, ka no meža iegūst koksni. Mežs uztur gaisa kvalitāti, regulē ūdens noteci, sniedz atbalsta punktus tūrismam. Tāpēc daļai pilsētās dzīvojošo cilvēku šķiet, ka meža ciršana ir slikta pati par sevi. Pilsētnieku izpratne par mežsaimniecību un meža nozaru ir nepilnīga, ka grūti viņus pārliecināt par mežu ciršanu kā sliktāku mežu nomaiņu ar labākiem, …

Kad pēc gadiem skaistie priežu meži gar jūras malu kļūs nepievilcīgi, meklēsim vainīgos!

Autors: la.lv
Retināšanā ir vēl viens ļoti būtisks faktors, īpaši attiecībā uz egli. Ja mēs egļu jaunaudzi intensīvi izretinām, tā vēlāk atzarojas. Ja egle nav atzarojusies, tad staltbrieži netiek klāt pie stumbra. Zarojums aizstāv egļu stumbrus pret staltbriežu bojājumiem. Tas, ka ļaujam eglei ilgi palikt ar zariem, koksnes vērtību nepazemina. Savulaik bija nesapratne – nu kā tā drīkst retināt bērzu un egļu jaunaudzes līdz tam kociņu skaitam uz …

Labākie laiki Latvijas ekonomikā...

Autors: la.lv
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, salīdzinot Baltijas valstu sekmes cīņā ar Covid-19 krīzi, uzskata, ka tuvākajos gados Latviju gaida ekonomiskais bums, kas saistīts ar krasu investīciju pieaugumu – līdzekļiem no Eiropas Savienības ekonomikas atlabšanas fondiem, zaļā un viedā kursa īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem, kā arī investīcijām, kas saistītas ar “Rail Baltica”celtniecību. Situācija …

Kā Ilga rūpējas par senču mantoto īpašumu

Autors: la.lv
Un sanāca tā, ka laikā, kad zaudējām darbu, mežs mūs burtiski izglāba. Pa gabaliņam vien cirtām un nopirkām Rīgā dzīvokli, atradām darbu, dzīve pamazām sakārtojās. Kad vecākā meita sāka studēt, tie bija pirmie gadi, kad par to vajadzēja maksāt. Toreiz gan tas nebija daudz.…

Lāci gaida slēpnī

Autors: delfi.lv
Slavenais fotogrāfs Konsta Punka paliks arī tad, ja pazudīs "Instagram" Pandēmijas ierobežotā ceļošana uz Latviju atvedusi populāro dabas fotogrāfu Konstu Punku, kurš ne tikai guvis atpazīstamību tīmeklī (1,3 miljoni sekotāji "Instagram"), bet arī sadarbojies ar tādiem zīmoliem kā "National Geographic", "Mercedes-Benz" un neskaitāmiem citiem "premium" klases zīmoliem, kā tas piedienas šāda līmeņa fotogrāfam. Portālam "Delfi" izdevās uz sarunu …

Zinātnieki modelēs masveida dzīvnieku izmiršanu

Autors: newsru.com
Naftas un gāzes ģeoloģijas un ģeofizikas institūta zinātnieki Novosibirskā kopā ar kolēģiem no ASV un Austrālijas gatavojas pētīt dzīvniekus, kas uz Zemes mituši pirms apmēram 540 miljoniem gadu. Pētījumu gaitā plānots noskaidrot šo dzīvnieku izzušanas iemeslu. 100 miljonus gadu pirms t.s. "kembrija sprādziena" (tas noticis pirms apmēram 540-530 miljoniem gadu) Zeme "iznākusi" no t.s. "dziļā sasaluma" perioda un parādījušies pirmie …

Viduseiropas mežu vēsture. Vācijas meži. Noslēgums*

Autors: de.wikipedia.org
Meža izmantošana viduslaikos Koka aploki Gan cūkas, gan lielos mājlopus (liellopi un zirgi) dzina ganīties mežā, tā veidojot meža ganību platības, kas acīmredzami atstāja negatīvas sekas uz mežu. Atšķirībā no cūkām, kas spēja atstāt meža kopējo struktūru neskartu, lielie mājlopi kokus traumēja. Pārāk “izganīti” meži drīz vien pārvērtās par briksnājiem. Īpaši postošas bija aitu un kazu ganības mežos. Kazu …

Aizsargājamo teritoriju savienošana ar "zaļo infrastruktūru" varētu stiprināt Eiropas ekosistēmas

Autors: eea.europa.eu
Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo teritoriju tīklu Natura2000 varētu vēl vairāk savienot ar citu "zaļo infrastruktūru", lai izveidotu vienotu Eiropas "dabas tīklu". Saskaņā ar šodien (2020. gada 2. jūlijā) publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu lielceļi un citi infrastruktūras objekti pašlaik apmēram 15% Natura2000 teritoriju atdala no citām dabas teritorijām, tā samazinot ekosistēmas pakalpojumu jaudu un iespējas. …

Viltus ziņas par lāci Ipiķos

Autors: latma.lv
7. augustā sociālajā tīklā "Facebook" Ievas Bruņenieces profilā parādījās ziņa par to, ka 5. augustā "it kā Ipiķos, Latvijas teritorijā nošauts brūnais lācis, kā redzams igauņu kolēģu bildēs, ļoti liels eksemplārs. Mednieks ir identificēts, bet nedzīvojot Ipiķos." Lasot konkrēto ierakstu, rodas vairāki jautājumi. Pirmais – kāpēc teksts par “it kā Ipiķos nošautu lāci” vispār tika rakstīts, kāpēc saukts pēc Dabas …

Viduseiropas mežu vēsture. Vācijas meži. Turpinājums*

Autors: de.wikipedia.org
No dzelzs laikmeta līdz romiešu–ģermāņu periodam Attīstoties zemkopībai un metālapstrādei, ķeltu laikā sākās intensīva mežu izmantošana. Tās apjomi pieauga romiešu–ģermāņu periodā, it īpaši blīvi apdzīvotajās dienvidrietumu teritorijās. Meži Ģermānijā. Brīvā Ģermānija (Skaidrojums: par Ģermāniju (latīņu: Germania) romieši sauca teritoriju, ko apdzīvoja ģermāņi. Mūsdienās…

Viduseiropas mežu vēsture. Vācijas meži. Sākums*

Autors: de.wikipedia.org
Cilvēku darbība gan vēsturiski, gan mūsdienās ir būtiski ietekmējusi mežu sastāvu blīvi apdzīvotajā Centrāleiropas reģionā. Šodien Centrāleiropā augošie meži, lielākoties, nav uzskatāmi par dabiskiem, bet drīzāk par cilvēka gadu tūkstošiem veidotām kultūrainavām.  Par senāko pierādījumu cilvēka un meža mijiedarbībai Centrāleiropā uzskata cirvju izmantošanas sākumu pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu. Aplēst cilvēka …

Meklē taisnību. Kas ir mainījies? (Atgādinājums V)

Autors: db.lv
Maija vidū (15.05.*) sākām, jūnijā un jūlijā turpinājām (5.06., 3.07., 7.07.) atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast!  Uzņēmēji sūdzas tieslietu ministrei par pašreizējo absurdo situāciju, kad vismaz daļa no noteiktajiem dabas aizsardzības …

Pērkot īpašumu, neiekrist slazdos. Kas ir mainījies? (Atgādinājums IV)

Autors: db.lv
Maija vidū (15.05.*) sākām, jūnijā un jūlijā turpinājām (5.06., 3.07.) atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast!  Nekustamā īpašuma tirgū arvien palielinās gan darījumu apjoms, gan darījumā iesaistīto pušu, gan objektu loks, bet slazdu, kuros …

Datus apkopos deviņus gadus. Kas ir mainījies? (Atgādinājums III)

Autors: db.lv
Maija vidū (15.05.*) sākām, jūnijā turpinājām (5.06.) atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast!  Uzņēmējiem nepieciešamajā nekustamo īpašumu apgrūtinājumu datubāzē pilnīgi dati varētu būt tikai no 2016. gada? Valsts sekretāru sanāksmē …

Kā krīzi pārdzīvo Latvijas kokapstrādes nozare?

Autors: aprinkis.lv
“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar vairākiem Pierīgas kokapstrādes uzņēmumiem, lai uzzinātu, kā tiem klājies Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas trijos mēnešos. Izrādījās, ka situācijas bijušas ļoti atšķirīgas – kāds turpinājis strādāt ierastajā režīmā, cita produkcijai radies tāds pieprasījums, ka nav spējis tik daudz pat saražot, turklāt arī cena šobrīd cēlusies. Tiesa, bijušas …

Apgrūtinājumi atklāsies... Kas ir mainījies? (Atgādinājums II)

Autors: db.lv
Maija vidū (15.05.*) sākām atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast! Beidzot parādījusies cerība tikt pie vienotas zemes apgrūtinājumu informācijas sistēmas, kas palīdzētu izvairīties no "pārpratumiem" pērkot zemi, tiesa, tikai 2009. gadā. Vienotas informācijas …

Koksni izmanto arvien plašāk: tendences koksnes izmantošanā celtniecībā (Top 5)

Autors: thinkwood.com
Pacelties vēl nesasniegtos augstumos un pilsētās būvēt gudrāk. Nosacīts pirmais piecnieks koksnes izmantošanā celtniecībā 2019. gadā pasaulē...…

Ķērpis nav vienkārši kaut kāds organisms

Autors: lsm.lv
Ķērpjus - šos aukstumizturīgos, bet lēni augošos, toties ilgi dzīvojošos organismus - cilvēki mēdz jaukt ar kādas sugas sēni un ne vienas vien sugas sūnu. Tie veidoti no sēņu hifām un no aļģu, lielākoties zaļaļģu, šūnām. Tiesa, tajos ir arī citi organismi. Ķērpjiem atšķirībā no augiem nav ne sakņu, ne stumbra, ne zaru, ne lapu. Lapu nevienam ķērpim nav, tomēr ķērpja ķermeni pieņemts dēvēt par laponi.…

Baltijas un Ziemeļvalstu zāģmateriālu eksporta pārskats. 2020. gada janvāris

Autors: latvianwood.lv