Konstatēts, ka plastmasas otrreizējās pārstrādes rādītājs ir zemāks par 10%. Piemēram, Vācijā plastmasas atkritumi tiek uzglabāti pārstrādes centrā Frankfurtē. Ņemot vērā ļoti zemos atkārtotas izmantošanas rādītājus, ir būtiski ierobežot neapstrādātas plastmasas materiālu ražošanas apjomus.
Jaunā, vispusīgā pētījumā konstatēts, ka pasaulē plastmasas otrreizējās pārstrādes rādītāji ir “iestrēguši” zem 10 procentiem. Tikmēr plastmasas ražošana ir strauji pieaugusi, radot “globālu vides problēmu”, norāda Ķīnas Tsinghua universitātes pētnieki. Lielākā daļa plastmasas tiek ražota no neapstrādātiem materiāliem, izmantojot fosilos resursus, kas “apdraud globālos pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai”. Zinātnieku secinājumi, kas šī gada aprīlī* tika publicēti žurnālā Communications Earth & Environment, papildina salīdzinoši nelielo, bet arvien pieaugošo pētījumu klāstu par plastmasas piesārņojuma avotiem visā tās piegādes ķēdē.
Pagājušajā mēnesī veiktā pētījumā vairāk nekā 25 lielākie zīmoli, kas izmanto plastmasas iepakojumu, tika saistīti ar ogļskābās gāzes ieguvi Permas baseinā Amerikā, kas tiek dēvēta par “oglekļa bumbu”, jo tās ieguve pilnībā ietekmētu globālās emisijas.
Cik liela daļa no pasaulē saražotās plastmasas tiek pārstrādāta?
Lai izveidotu pirmo šāda veida analīzi par pasaules plastmasas nozari, pētnieki izmantoja valstu statistikas datus, nozares ziņojumus un starptautiskās datubāzes no 2022. gada. Pētnieki atklāja, ka tikai 9% no 437 miljoniem tonnu jaunas plastmasas, kas saražota attiecīgajā gadā, ir iegūti no pārstrādātiem materiāliem.
“Globālais pārstrādes rādītājs saglabājas stagnējošs, atspoguļojot tikai nelielu uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,” norāda pētījuma autori Kvanjins Tans (Quanyin Tan), Haoula Husini (Khaoula Houssini) un Dzjiņui Li (Jinhui Li). Vēl autori norāda, ka ASV, kas ir lielākais plastmasas patērētājs uz vienu iedzīvotāju, ir viens no zemākajiem otrreizējās pārstrādes rādītājiem pasaulē – atkārtota izmantošana ir tikai 5%. Situācija pasliktinājās, kad 2018. gadā Ķīna noteica plastmasas atkritumu importa aizliegumu.
Pāreja no atkritumu poligoniem uz sadedzināšanu
Lai gan pārstrādes līmenis joprojām ir 9%, atkritumu apglabāšanas jomā ir notikusi “ievērojama pāreja” no atkritumu apglabāšanas poligonos uz sadedzināšanu. Poligoni joprojām ir galvenais plastmasas atkritumu apsaimniekošanas galamērķis (40%), taču pēdējos gados šis īpatsvars ir samazinājies, savukārt sadedzināšanas īpatsvars ir pieaudzis līdz 34%.
Japānā, Ķīnā un Eiropas Savienībā ir vieni no augstākajiem plastmasas atkritumu sadedzināšanas rādītājiem – attiecīgi 70%, 60% un 38%. Eiropā tas skaidrojams ar to, ka tur galvenā uzmanība tiek pievērsta enerģijas reģenerācijai un iniciatīvām, kas vērstas uz atkritumu pārvēršanu enerģijā. Plastmasas sadedzināšana gan ir saistīta arī ar zināmiem riskiem, izdalot kaitīgus piesārņotājus, kam nepieciešamas progresīvas tehnoloģijas un stingra tiesiskā regulējuma sistēma, uzsver pētnieki.
Kāpēc plastmasu tik maz pārstrādā?
Lai gan iedzīvotāji šķiro atkritumus ar labākajiem nodomiem, no 75 miljoniem tonnu plastmasas, kas katru gadu tiek sašķiroti un savākti, tikai 38 miljonus tonnu pārstrādā.
Pētījumā skaidrots, ka plastmasas pārstrādi kavē vairāki faktori. Pirmkārt, milzīgais plastmasas materiālu klāsts. Pārstrādes rūpnīcās procesu vēl vairāk apgrūtina uz plastmasas atstāta pārtika, etiķetes un cita veida piesārņojums. No ekonomiskā viedokļa raugoties, neapstrādātu plastmasu bieži vien var būt lētāk apstrādāt nekā pārstrādātu plastmasu, galvenokārt naftas cenu svārstību dēļ. Tas neveicina ieguldījumus pārstrādes infrastruktūrā un tehnoloģijās, saglabājot zemu pārstrādes līmeni. Pētnieki uzskata, ka vairāk būtu jādara arī projektēšanā, lai nodrošinātu, ka produktus var efektīvi pārstrādāt.
Vai starptautisks līgums var apturēt plastmasas plūsmu?
Plastmasa ir integrēta visās mūsu dzīves jomās, taču tā atstāj būtisku ietekmi uz vidi. Jaunajā pētījumā konstatēts, ka aptuveni 98% no 2022. gadā pasaulē saražotās neapstrādātās plastmasas tika iegūti no fosilajiem resursiem, tostarp 44% no oglēm, 40% no naftas un 8% no gāzes. Lai novērstu šo galveno emisiju avotu un attīrītu vidi no plastmasas piesārņojuma, pasaulē tiek strādāts pie juridiski saistoša līguma par plastmasas produktiem.
2024.gada decembrī sarunas tika pārtrauktas, tās atsāksies augustā Ženēvā. Pētnieki cer, ka viņu sagatavotais pārskats par plastmasas aprites ciklu palīdzēs panākt veiksmīgu iznākumu.
“Šis pētījums ir vēl viens atgādinājums, ka ar otrreizēju pārstrādi mēs nevaram izvairīties no plastmasas piesārņojuma," komentē Starptautiskā vides tiesību centra (Center for International Environmental Law) naftas ķīmijas kampaņas vadītāja Delfīne Levi Alvaresa, kura pētījumā nav piedalījusies. “Plastmasa būtībā ir fosilais resurss, bet citā formā, tā kalpo kā izšķirošs faktors fosilo resursu izmantošanas nozarei. Pirmais un svarīgākais solis gan plastmasas piesārņojuma, gan klimata krīzes risināšanā ir samazināt neapstrādātas plastmasas ražošanu.”