Zinātniece atvaļinās, kritizējot "klimata zinātnes" muļķīgumu

Autors: eenews.net
Līdzīgi kā citi klimata zinātnieki, arī Džudita Karija uzskata, ka cilvēki ar savu darbību silda planētu. Savulaik Džordža V. Buša prezidentūras gados viņa bija viena no karstākajām šo uzskatu paudējām un aizstāvēm. Viņa bija viena no pirmajām, kas saistīja globālo sasilšanu ar viesuļvētrām, 2006. gadā publiskojot nozīmīgu pētījumu. Bet - viņas uzskatu galvenā atšķirība no vairākuma uzskatiem ir jautājumā: cik liela ir cilvēku …

Pieci fakti par tualetes papīru. Nē, tā nepietrūks!

Autors: forest.fi
Pirmā lieta, kuras īsu brīdi veikalos pietrūka koronavīrusa uzliesmojuma izraisītā satraukuma dēļ, bija tualetes papīrs. Bet, ko mēs par to zinām?  Viens noteikti ir skaidrs: gan Somijā, gan lielākajā daļā Rietumvalstu tualetes papīra krājumu veidošana mājsaimniecībā ir bezjēdzīga! Tā noteikti nepietrūks!…

Brazīlijā vīrusa izplatības dēļ atkāpjas no stingrākām prasībām un vides kontroles

Autors: theguardian.com
Brazīlijā vīrusa izplatības dēļ mazinās centieni cīnīties ar noziegumiem pret vidi, neskatoties uz bažām, ka, aizsardzības pasākumiem mazinoties, varētu pastiprināties neatļauta mežu ciršana. Olivaldi Azevedo, Ibamas štata atbildīgais par dabas aizsardzību, norādīja, ka vīrusa izplatība un tās radītās problēmas neatstāj izvēli; uz mežiem tiks nosūtīti tikai daži vides aģentūras darbinieki.  Tāpat viņš norādīja, ka aptuveni …

Mežs kā īpašums. Likumdošanas izmaiņas divdesmit gados. Analīze no īpašumtiesību skatpunkta

Autors: sciencedirect.com
Pēdējās divās desmitgadēs mežiem un īpašumtiesībām ir pievērsta jo liela uzmanība, ņemot vērā starptautiskās politikas tendences sasniegt ilgstpējīgas attīstības mērķus. Rakstā aplūkotas izmaiņas tieši ar mežu saistītā likumdošanā 28 Eiropas valstīs. Salīdzināta likumdošana, sākot ar 90. gadiem un beidzot ar 2015. gadu. ....…

Kāpēc Eiropā meži nīkuļo un ko darīt?

Autors: medforest.net
EUSTAFOR pētījums rāda: 13 Eiropas valstīs dažāda veida postījumi skāruši vairāk nekā 1,2 milj hektāru meža. Tā rezultātā 2018.-2019. gadā zaudēti vairāk nekā 36 milj kubikmetru koksnes. Iegūtā informācija rāda, ka 52% postījumu rada abiotiski faktori un attiecīgi 48% - biotiski.  Būtiskākais biotiskais faktors bija egļu astoņzobu mizgrauzis, savukārt no abiotiskiem faktoriem 61% postījumu radīja vētras un sausums, 35% - uguns un sniegs. Visvairāk …

Micēlija "iepotēšana" koku stādos stimulē to augšanu. Uzkrājot augsnē oglekli, mazinām klimata mainību

Autors: forest.fi
Tuvākā gada laikā somu uzņēmums Kääpä Biotech, sadarbojoties ar Somijas Dabas resursu institūtu, rādīs nozarei ko jaunu: egļu stādus, kuru saknēs ievadīts ("iepotēts") micēlijs, kas stimulē stādu augšanu. Micēlija "palīdzība" stādiem ir gana plaša, tostarp, pirmajos piecos gados radot augsnē jaunu, stabilu oglekļa krātuvi.  "Šis ir pirmais mikorizas produkts, kas radīts kokaudzētavā. Tas būs svarīgs un nozīmīgs gan…

Koronavīruss: Āmurs un deja

Autors: Tomas Pueyo, medium.com
Raksta īss kopsavilkums: stingrie koronavīrusa ierobežošanas pasākumi ilgs vien dažas nedēļas, pēc kuriem spēji un plaši infekcijas uzliesmojumi vēlāk nav gaidāmi, šos piesardzības pasākumus iespējams veikt saprātīgu izmaksu robežās, tādējādi glābjot miljoniem cilvēku. Ja piesardzības psaākumus neveiks, vairāki desmiti miljonu var inficēties un daudzi mirs, ieskaitot tos cilvēkus, kam nepieciešama intensīva medicīniskā aprūpe, jo …

Plāns: puse zemeslodes kā dabas rezervāts. Vai tā?

Autors: bbc.com
Zinātnieki piedāvā dabas aizsardzībai atvēlēt apmēram pusi zemeslodes sauszemes un okeāna. Vai šis solis ir nepieciešams, vai uzskatāms par "no pirksta izzīstu"? Šāda ideja pirmoreiz uzmanību piesaistīja 2016. gadā, iznākot biologa E.O.Vilsona grāmatai "Puse zemeslodes: mūsu planētas cīņa par dzīvi". Lai gan tolaik šāda doma tika uzskatīta par neracionālu un pārspīlēti ambiciozu, gana daudzi šo ideju sāk uztvert nopietni, saskatot …

Rožkoka koksnes tirdzniecības apjomi sasniedz miljonus (USD)

Autors: bbc.com
Rožkoka koksne ir viena no pieprasītākajām pasaulē. Ķīniešu koksnes tirgotāji nu pievērsušies Rietumāfrikai. BBC novēroja, ka, neskatoties uz rožkoka koksnes ieguves liegumu Senegālā, šie koki tiek gan cirsti, gan kontrabandas ceļā ekspotrēti lielos apjomos.…

Somu jaunatne un mežs

Autors: www.mmsaatio.fi
Meži kā Somijas dabas sastāvdaļa ir svarīgi gandrīz deviņiem no desmit jauniešiem neatkarīgi no Somijas reģiona, kurā tie dzīvo. Jaunā cilvēka gadu skaitam pieaugot, palielinās to cilvēku īpatsvars, kas mežiem piešķir lielu nozīmi. No otras puses, 13% jauniešu mežs ir sveša vide. Jaunākie “Jaunatnes meža barometra” pētījuma rezultāti parāda somu jauniešu (vecumā no 15 līdz 25 gadiem) “attiecības” (attieksmi …

Mizgraužu savairošanās būtu pats sliktākais...

Autors: forest.fi
...pret kaitēkļiem, ko "dod" klimata mainība, var cīnīties vienīgi ar kvalitatīvu un profesionālu (labu) mežsaimniecību! Maigā un vējainā ziema rada bažas, ka Somijas mežos varētu parādīties jaunas, invazīvas sugas. Profesors Jarkko Hantula uzskata: "Meža bojājumu risku palielina egļu audžu izplatība un pieaugošā nepārtrauktā meža klājuma popularitāte." J. Hantula vērtē, ka "iespējamais kaitējums mežiem visai maz tiek aplūkots klimata sarunu …

Pasaulē indīgākais koks. Kur tas aug?

Autors: nat-geo.ru
Arbol de la muerte - tā to dēvē spāniski. Tulkojumā - "nāves koks". Mancinella, kā to pazīst zinātnē, iekļauta Ginesa rekordu grāmatā - pasaulē bīstamākais koks. Kā vēstī Floridas pārtikas un lauksaimniecības zinātņu institūts, saskare ar jebkuru mancinellas daļu "skārējam" var būt nāvējoša. …

Līksmības desmitgade

Autors: reasontobecheerful.world
Ozona slānis Vai atceraties, kad satraucāmies par ozona slāņa biezumu? Bija laikaposms, kad daudzi pārstāja lietot matu lakas, līdz ražotāji attapās un lakai vairs nepievienoja CFS. Tas "iedarbojās"! 2005. gadā - turpat 20 gadus pēc Monreālas protokola parakstīšanas (pret vielām, kas veicina ozona slāņa noārdīšanos), gūti pierādījumi, kas apliecina ozona slāņa samazināšanās palēninājumu. 2018. gadā ANO ziņoja, ka ozona slānis lēnām …

Ugunsgrēki Austrālijā. Vairāk zinātnes, mazāk runu!

Autors: quillette.com
2019. gadā nelielas laika apstākļu svārstības Indijas okeānā, ko zinātnieki dēvē "the Indian Ocean Dipole", novirzīja mitro gaisu prom no Austrālijas krastiem, radot spēcīgu sausumu, kaltējot lapas un stumbrus, kā arī augsni krūmāju reģionā. Kopā ar netipiski spēcīgajiem un ilglaicīgajiem vējiem, ko saista ar zinātnisku terminu Antarktikas svārstības (Antarctic oscillation), veidojās situācija, kurā uguns tika dzīta visos iespējamos virzienos, vietēja rakstura …

Uzskatāmi. Aizsargājamās mežu platības Somijā

Autors: forest.fi
    - Aizsargājamās meža platības Somijas auglīgajās un nabadzīgajās meža zemēs - Somijā auglīgo meža zemju platība ir 20,2 milj ha, nabadzīgo - 2,5 milj ha Avots: Natural Resources Institute Finland, stat.luke.fi. 12.12.2019.…

Mežu aizsardzība pieaug. Somijā aizsargājamo mežu platības sasniegušas Beļģijas "izmērus"

Autors: forest.fi
Ziemeļsomijā procentuāli palielinājušās aizsargājamo mežu platības; Dienvidsomijā tās saglabājušās līdzšinējā apjomā (5%). Salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu 2016. gadā, aizsargājamo platību apjoms hektāros ir palielinājies par aptuveni 145 000 ha, tostarp Dienvidsomijā - par 60 000. (Procenti tiek noapaļoti līdz veseliem skaitļiem, kas ne vienmēr parāda attiecīgās izmaiņas.) No otras puses aizsargājamo mežu platības …

Bioloģiskā daudzveidība un aizsardzība

Autors: forest.fi
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nav saistāma ar stingriem aizsardzības pasākumiem vien. Dabas vērtības Somijā tiek aizsargātas, "izņemot" vērtīgās mežaudzes no saimnieciskās aprites. Šai ziņā Somija ir tālu priekšā citām Eiropas valstīm.  Sākot no 90. gadiem, kad saimnieciskajos mežos sākās dabas aizsardzības pasākumi, soli pa solim ir attīstījusies aizsardzības filozofija: jo "maigāki" būs aizsardzības pasākumi saimnieciskajos…

Savvaļas ugunsgrēku skaits Eiropā samazinās. 1/3 ugunsgrēku skārusi aizsargājamās teritorijas

Autors: forest.fi
Lielākie savvaļas ugunsgrēki 2018. gadā notikuši Portugālē, Zviedrijā, Lielbritānijā, Itālijā un Spānijā, no tiem cietušo valstu skaits palielinājies. Šogad (2019.) situācija Eiropā izskatās labāka. Meža ugunsgrēku radītās sekas rada lielākas bažas, kā iepriekš, saistībā ar klimata mainību: meži absorbē ogļskābo gāzi, bet... meža ugunsgrēki rada dūmus. …

Astoņas labas vēstis par notikumiem mežā un meža nozarē 2019. gadā

Autors: forest.fi
Neliels meža ugunsgrēku skaits. Dati par meža resursiem ir vispilnīgākie. Mežs turpina būt ienesīgs. Meža nozarē strādā lieliski cilvēki!  …

Kanādā ar dronu palīdzību iesēs vienu miljonu koku

Autors: nat-geo.ru
Šo mērķi - viens miljons koku - paredzēts sasniegt līdz 2028. gadam. Pasākumā piedalās Kanādas augstskolu absolventi. Projekta nosaukums ir FlashForest, kas paredz izmantot bezpilota lidaparātus, apvienojot tos ar sēklu un mēslojuma izsēšanas tehnoloģijām.…