Jaunākie dati liecina, ka 2024. gadā uz Ķīnu tika eksportēti vairāk nekā 11,2 miljoni kubikmetru Krievijas kokmateriālu; arvien lielāki apjomi krievu koksnes nonāk Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Lieli, pat milzīgi apjomi Krievijas kokmateriālu gaida iekraušanu vilcienu sastāvos Manžouli, Ķīnas lielākajā iekšzemes ostā. Tas skaidri parāda virzienu, kā sankcionētie kokmateriāli var nonākt globālajās piegādes ķēdēs, tranzītā šķērsojot Ķīnu. Krievija uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku, t.s. MENA valstīm, novirza arvien lielākus kokmateriālu apjomus, jo tirgotāji meklē diversifikācijas iespējas, ņemot vērā nepietiekami aktīvo Ķīnas tirgu. Saskaņā ar aktuālāko informāciju, kas tika prezentēta 2025. gada Starptautiskajā skujkoku konferencē, konstatēts, ka 2024. gadā uz MENA valstīm krievi transportēja 1,7 miljonus kubikmetru kokmateriālu, no kuriem 550 000 kubikmetrus nosūtīja uz Ēģipti.
Saskaņā ar Fastmarkets pārstāvja Sandžoja Narajana (Sanjoy Narayan) teikto, Krievijas zāģmateriālu ražošanas apjoms pašlaik ir 28 miljoni kubikmetru (pandēmijas laikā tas bija 32 miljoni kubikmetru), savukārt eksports ir samazinājies par vairāk nekā 40% (no 2019. gada maksimālā apjoma) līdz 18,7 miljoniem kubikmetru pagājušajā gadā. “Ķīna absorbē aptuveni 60% Krievijas eksporta – 11,2 miljoni kubikmetru 2024. gadā. Šie apjomi 2025. gada pirmajā pusē samazinājās par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo Ķīnas tirgus cenas saglabājās zemas,” uzsvēra Sandžojs Narajans. “Jāatzīmē, ka Krievija joprojām eksportē ievērojamus koksnes apjomus uz Japānu, saglabājot klātbūtni šajā svarīgajā tirgū. Tas notiek, neskatoties uz Eiropas Savienības sankcijām.”
Kokmateriāli ir viena no Krievijas svarīgākajām eksporta nozarēm. Kā viena no pasaulē lielākajām kokmateriālu ražotājām pirms iebrukuma Ukrainā, Krievija ik gadu uz pasaules koksnes tirgiem eksportēja kokmateriālus vairāk nekā 30 miljardu ASV dolāru vērtībā. Septembrī tika ziņots, ka spēcīgā rubļa kursa, Ķīnas pieprasījuma samazināšanās un eksporta uz Eiropu krituma dēļ daudzi Krievijas kokmateriālu uzņēmumi ir novesti teju līdz sabrukumam. Ziņojums tapa pēc Krievijas kokmateriālu uzņēmumu koalīcijas vēstules valsts rūpniecības un tirdzniecības ministram D.Manturovam, aicinot valdību atļaut tirgotājiem izveidot “operatīvo štābu”, lai “normalizētu nozari”.
Uzņēmēju vēstulē, ko 2025. gada jūlija beigās publicēja Krievijas izdevums Kommersant, brīdināts, ka kokmateriālu un mežsaimniecības nozare “piedzīvo vienu no saspringtākajiem periodiem tās mūsdienu vēsturē”, kopējais kokmateriālu ieguves apjoms 2024. gadā samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2021. gadu – pirms sankciju ieviešanas. Visvairāk cietusi ir celulozes ražošana, – samazinājums par 3%, zāģmateriālu, – samazinājums par 11%. Krievijas finiera ražošana ir ietekmēta visvairāk. Tai ir graujoši negatīvs rādītājs, jo ražošanas apjomu samazinājums ir par 23%.
Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (MENA), ko dēvē arī par Rietumāziju un Ziemeļāfriku (WANA) vai Dienvidrietumāziju un Ziemeļāfriku (SWANA), ir ģeogrāfisks reģions, kas aptver Tuvos Austrumus (ko dēvē arī par Rietumāziju) un Ziemeļāfriku. Tas pastāv kā alternatīva Lielo Tuvo Austrumu jēdzienam, kas aptver lielāko daļu musulmaņu pasaules. Reģionam nav standartizētas definīcijas, iespējamas atšķirības, bet šis reģions parasti ietver Alžīriju, Bahreinu, Ēģipti, Irāku, Jordāniju, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Maroku, Omānau, Palestīnu, Kataru, Saūda Arābiju, Sīriju, Tunisiju, Apvienotos Arābu Emirātus un Jemenu.
Kā reģionāls identifikators termins MENA bieži tiek lietots akadēmiskajā vidē, militārajā plānošanā, katastrofu seku likvidēšanā, mediju plānošanā (kā apraides reģions) un biznesa dokumentācijā. Turklāt tam ir vairākas kultūras, ekonomikas un vides līdzības visās valstīs; piemēram, dažas no ekstrēmākajām klimata pārmaiņu sekām būs jūtamas MENA. Dažiem saistītiem terminiem ir plašāka definīcija nekā MENA, piemēram, MENASA (burtiski “Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika un Dienvidāzija”) vai MENAP (burtiski “Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika un Afganistāna un Pakistāna”). Termins MENAT skaidri ietver Turciju, kas parasti tiek izslēgta no dažām MENA definīcijām, lai gan Turcija gandrīz vienmēr tiek uzskatīta par Tuvo Austrumu daļu. Galu galā MENA var uzskatīt par grupēšanas shēmu, kas apvieno lielāko daļu Arābu līgas valstu un dažādi ietver to kaimiņvalstis, piemēram, Irānu, Turciju, Izraēlu, Kipru, Kaukāza valstis, Afganistānu, Pakistānu, Maltu un dažas citas.