Publiskajā telpā bieži redzam un lasām divas pretrunīgas vēstis. Jau labu laiku valstiski vismaz vārdos rit cīkstiņš ar birokrātismu, it kā cenšoties to mazināt, risinājumus vienkāršot utt. Tai pašā laikā, piemēram, aktuālajā Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas valsts mežiem ir 602. atsauces uz dažādiem normatīvajiem aktiem, protokoliem, noteikumiem utt., kas daudzuprāt skaitās svarīgi un nozīmīgi...
Problēma ir burtiskumā, aizmirstot, ka ir tiesību akti un ir instrukcijas, kas nav viens un tas pats
Cīņa nekad nebeigsies...
Valsts kontrole mēdz aicināt novērtēt noteikumu, dokumentu utt. eksistences lietderību. Vai šo pēcāk pārbauda?
Jāmēģina saprast, vai ir iespēja kādu situāciju vērtēt pēc būtības, ne priekšrakstiem
