"Jānis Čakste zināja katra koka "biogrāfiju" un raksturu, lai gan koku skaits bija skaitāms daudzos simtos. Raksturodams augļu šķirnes, dārzkopis tā prata tās slavēt, ka klausītājam siekalas sakrēja mutē. Bet, kad viņš savā stāstā pārgāja uz nākošo šķirni, tad izrādījās, ka tā ir vēl garšīgāka par iepriekšējo un, kas šo nākošo šķirni būs baudījis, tas iepriekšējo vairs ne redzēt …

Šā gada 14. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai izsludināts Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to tiek uzsākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. 2019.gada 17.decembrī NEKP 2030 plānots apstiprināt Ministru kabinetā, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas …

Lāčplēša dienā, ar ko iesākās nedēļa, domājām un domājam par tiem, kas izsapņoja nākotni, un arī mums – viņu mazbērniem un mazmazbērniem (nākamajām un vēl nākamajām paaudzēm) izcīnīja savu valsti. Sapnis pārvērties īstenībā! Ir patīkami un skaisti, bet… Vai mūsu valsts pārstāvji, varas turētāji un lēmēji šobrīd aizstāv zemes īpašniekus? Vai šī aizstāvība un rūpes par cilvēku skan runās no tribīnēm un pie …

Ir bažas par mizgrauža izplatību arī Latvijā. Pirms kāda laika par šīm problēmām noorganizējām diskusiju Gaujas Nacionālajā parkā, kur šie postījumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem gājuši uz priekšu. Diemžēl pašlaik parka teritorijā nav iespējams operatīvi veikt darbus, lai mazinātu turpmāko mizgrauža izplatību. Aizsargājamas teritorijas mizgraužu darbības dēļ var zaudēt savas rekreatīvās vērtības un arī …

Mūsu uzdevums bija divu mēnešu laikā radīt valsts mēroga uzņēmumu, kas ir spējīgs nodrošināt meža apsaimniekošanu 1,6 miljonos hektāru zemes, kas ir 25% Latvijas teritorijas. Ideja, ka to var dabūt gatavu, bija pietiekami traka, lai toreizējie lēmumu pieņēmēji neticētu, ka to vispār var izdarīt. Tā nebija vieta, kur vari atnākt baltā kreklā, paziņot, ka “es tagad esmu priekšnieks, un jūs mani klausīsiet”, un staigāt …

Pagājušajā piektdienā Rīgā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tika sumināti konkursa “Lielais loms 2019” laureāti – zvejnieki un zivsaimniecības nozares uzņēmēji. Par spīti tam, ka konkurence spiež un nākamgad būs mazākas nozvejas kvotas, zvejnieki ir apņēmības pilni ne tikai vilkt lielos lomus, bet arī tos pārstrādāt, tirgojot gan vietējā tirgū, gan arī eksportējot. Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2019” …

Nupat piedalījos Meža uzraudzības padomes jeb FSC konferencē Prāgā, kur izskatīja jaunos “izaicinājumus”. Pirmkārt, klimata pārmaiņas, ar kurām rēķinās, veidojot ES politiku. Tieši tāpēc mums tur ir svarīgi piedalīties, jo interpretācijas par emisiju kvotu aprēķināšanu var būt dažādas. Latvija ir valsts, kura saistībā ar siltumnīcas efekta samazināšanas procesu varētu būt labā situācijā, bet neizprotamu, kļūdainu …

Ar pētījumu par kokaudžu biomasas un oglekļa uzkrājuma aprēķiniem Latvijā iepazīstināja Jānis Liepiņš. Pētnieks skaidroja, ka ir izstrādāti Latvijas teritorijai atbilstoši virszemes, stumbra un celmu/sakņu biomasu aprēķinu vienādojumi saimnieciski nozīmīgākajām koku sugām. Taču parastajai apsei sakņu biomasas vienādojumi izveidoti pirmo reizi, bet priedei, eglei un bērzam uz plašu un reprezentatīvu empīrisko materiālu balstīti biomasas …

7. novembrī Jaunkalsnavā noritēja LVMI "Silava" sadarbībā ar a/s "Latvijas valsts meži", Meža pētīšanas staciju (MPS), Meža fakultāti un Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju organizētā mežzinātnes diena "Mežs un mežkopība mainīgā klimatā". Mežzinātnes dienas ievadā Jurģis Jansons, LVMI "Silava" direktors, un Ojārs Spārītis, LZA prezidents, uzsvēra nepieciešamību mainīgajā klimatā situāciju vērtēt zinātniski, meklēt …

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pamato šo izvēli: “Galvenais, lai dienesta darbiem tiktu nodrošināta pēctecība, jo mūsu Lauku atbalsta dienests kā lauksaimnieku naudas administrēšanas iestāde ir viena no labākajām Eiropas Savienībā. Ģirts Krūmiņš ir pierādījis savas spējas vadīt šo sarežģīto un atbildīgo iestādi, un Eiropas Savienības un nacionālā budžeta naudas precīza un mērķēta pārvaldība, izmantojot …

Latvijā dibinātais “Polylabs” tika atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu, kura ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem ievērojami samazināt CO2 izmešu daudzumu un samazināt naftas produktu patēriņu.…

“Ekonomikas attīstībai un vides aizsardzībai jānotiek līdzsvaroti, šis process nedrīkst novest pie cilvēku dzīves līmeņa pasliktināšanās. Risinājumi jāmeklē kompleksi: jānodrošina ekonomikas attīstība, radot modernas darbavietas un mazinot ienākumu nevienlīdzību, vienlaicīgi iespēju robežās realizējot ambiciozos mērķus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu,” atklājot III Starptautisko ekonomikas forumu, kas vakar un …

Nacionālais attīstības plāns. Ilgtspējīga izaugsme. Nodrošināta tautas ataudze. Digitālā transformācija. Šādi un vēl daudzi citi krāšņi izteicieni, kas iztēlē uzbur komunisma celtniecības propagandas video līdzīgus kadrus, ir lielā skaitā atrodami mūsu valsts plānošanas dokumentos, tostarp galvenajā no tiem – Nacionālajā attīstības plānā. Realitāte tomēr ir krietni piezemētāka – rodas iespaids, ka reālā plānošana…

24. oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) norisinājās starptautiskā konference "Izaicinājumi augu selekcijā: kāda ir selekcijas loma nākotnes lauksaimniecībā", kurā ar savu pieredzi un zināšanām dalījās starptautiski atpazīstami zinātnieki no Nīderlandes un Igaunijas, kā arī eksperti no Latvijas. Savukārt noslēgumā svinīgā ceremonijā tika godināti Dr.agr. Jāņa Lielmaņa balvas laureāti - Viesturs un Dzintra Niedoli no Z/S "Saules".…

Oktobrī publiskots Times Higher Education Pasaules universitāšu reitings 2020 inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā, kurā starp 1000 labākajām pasaules universitātēm nosaukta LLU, kas starptautiskajā vidē zināma kā Latvia University of Life Sciences and Technologies. Reitingā iekļuvušās universitātes kopumā veido 5% lielu īpatsvaru no visām augstākās izglītības iestādēm pasaulē.…

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notika pirmā darba grupas sanāksme, lai risinātu sasāpējušo jautājumu par kompensāciju apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Jautājums skar gan Latvijas iedzīvotājus, gan dabas aizsardzības sistēmu un diezgan lielā mērā arī valsts budžetu. Vispirms skaidrības labad jāuzsver, ka Latvijā ir apmēram 135 tūkstoši meža īpašnieku, kas ārpus īpaši aizsargājamām dabas …

Ja īpašnieki strīdas, uzņēmums cieš Aivars Tauriņš: Šis ir ļoti sarežģīts gads. Īpaši to izjūtam tāpēc, ka 2018. gads bija negaidīti, varbūt pat nepelnīti izcils. No mežsaimniecības viedokļa, no tā, kas notika tirgū, tas bija gads, kurā peļņu negūt varēja tikai tāds, kas nedarīja neko. Tie, kuri kaut nedaudz darbojās, varēja gūt labu peļņu un nostiprināt savas pozīcijas. Cilvēks pie laba pierod ļoti ātri un tāpēc arī …

Klimatisko apstākļu pētījums, ko pasūtījuši Rail Baltica infrastruktūras plānotāji, paredz, ka tuvākos 30 gados gaisa temperatūra reģionā vasarās var sasniegt un pārsniegt +40°C.    Pamatojoties uz klimatisko apstākļu analīzi pēdējos 30 gados, kā arī vietējā mēroga klimatisko apstākļu modelēšanu, pētījumā secināts, ka Baltijas reģionā pakāpeniski parādīsies maigākas ziemas ar mazāku sniega daudzumu, palielinoties cita veida …

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki piecgadē plānoto gandrīz jau pabeiguši. Par institūta iesāktajiem, paveiktajiem un plānotajiem darbiem stāsta tā direktors mežzinātņu doktors Jurģis Jansons. Kādi notikumi “Silavā” šo gadu padara atšķirīgu no iepriekšējiem? Gads mežzinātnes institūtā noritējis bez īpaši lielām pārmaiņām. Esam turpinājuši darbu sešos zinātniskajos …

“Visu laiku ir jādomā, kā strādāt efektīvāk. Un mērķis tam ir tikai viens – noturēties tirgū un spēt samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Ja darīsim visu kā senāk, kā raduši, tad mūs ātri izkonkurēs,” par aktualitātēm meža nozarē stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Koksnes tirgus šobrīd ir ļoti lēns. Kāpēc? Koksnes cenas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir kritušās. Viens no …