Somijas Licencēšanas un uzraudzības iestāde izdevusi rīkojumu uzņēmumam Tuike Finland Oy, kas pārstāv tehnoloģiju gigantu Google, nekavējoties pārtraukt visus sagatavošanās un būvniecības darbus, kas būtiski maina apkārtējo vidi, divu plānoto datu centru vietās Muhosā un Kajāni. Lēmums pieņemts, jo darbi sākti bez obligātā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pabeigšanas. Somijas Dabas aizsardzības asociācija, izmantojot satelītattēlus, konstatējusi, ka Muhosas pašvaldībā jau izcirsti vairāk nekā 300 hektāri meža (starp citu, Latvijā, Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzībā esošajās teritorijās, arī Ķemeru apkārtnes purvos un mežos izcirta 333 hektāru meža; tas notika projekta LIFE Hydroplan ietvaros), noņemta augsnes virskārta, izbūvēti pievedceļi un mainīta grāvju sistēma. Kādreizējā meža vietā tagad ir vien smilšu klajums, uzsver organizācija.
Google pārstāvis S. Ronanders atzina kļūdu, paziņojot, ka uzņēmums šoreiz nav spējis nodrošināt tā augsto standartu ievērošanu. Lai gan Google apgalvo, ka darbojies labā ticībā un saskaņā ar Somijas Meža likumu, varas iestādes norāda, ka ietekmes uz vidi procedūras regulē citi tiesību akti. Kā kompensāciju uzņēmums plāno 130 hektāru platībā iestādīt jaunu mežu.
Datu centru projekti ir daļa no Google vērienīgā 13 miljardu eiro lielā investīciju plāna digitālajā infrastruktūrā un mākslīgā intelekta attīstībā Somijā, kas tika publiskots 2026. gada septembrī un ir uzņēmuma visu laiku lielākās investīcijas Eiropā.
Darbi pilnībā jāpārtrauc līdz 2026. gada 23. oktobrim, līdz 14. oktobrim uzņēmumam jāsniedz rakstisks paskaidrojums un turpmākās rīcības plāns, pretējā gadījumā tiks sāktas administratīvās darbības, kas var ietvert naudas sodus.
Iespējamās sekas – projektu aizkavēšanās un finansiālie zaudējumi
Šim incidentam ir plašāka ietekme gan uz uzņēmējdarbības vidi, gan Somijas iekšpolitiku un ekoloģiju. Somijas vides un klimata ministre Sari Multala jau apstiprinājusi, ka ietekmes uz vidi novērtējuma trūkuma dēļ projekta īstenošana aizkavēsies. Kamēr tiks veikts pilnvērtīgs IVN, būvniecības tehnikas dīkstāve radīs papildu izmaksas.
Ziemeļvalstis ilgstoši bijušas datu centru “magnēts”, pateicoties vēsajam klimatam un zaļajai enerģijai. Tomēr mākslīgā intelekta “bums” pieprasa lielus enerģijas resursus. Somijas opozīcijas partijas jau pieprasījušas ieviest stingrāku nacionālo atļauju sistēmu datu centriem, lai novērstu iespējamos elektroenerģijas trūkumus un cenu kāpumu vietējiem iedzīvotājiem. Lai gan Google ir noslēdzis 22 gadu līgumu par Lovīsas atomelektrostacijas jaudas iepirkšanu, sabiedrības un politiskā skepse palielinās.
Tehnoloģiju uzņēmumi, arī Google, bieži pozicionējas kā klimata neitrāli un videi draudzīgi zīmoli. Tik klajš vietējo likumu pārkāpums un simtiem hektāru meža izciršana pirms atļauju saņemšanas liecina par tirgus “pārkaršanu” un vēlmi maksimāli steigties, upurējot ilgtspējas principus. Tas var likt sabiedrībai un regulatoriem daudz stingrāk vērtēt AI infrastruktūras reālo ietekmi uz dabu.
Precedents citām pašvaldībām un uzņēmumiem
Kā norāda eksperti, lielie uzņēmumi procesu paātrināšanai mēdz izmantot salīdzinoši nelielu Somijas pašvaldību kapacitātes un pieredzes trūkumu. Somijas Licencēšanas un uzraudzības iestādes stingrais solis kalpo kā nopietns signāls, ka Somijas tiesību akti uz visiem attiecas vienādi un pat miljardiem lielas ārvalstu investīcijas nedod tiesības apiet vides aizsardzības procedūras.
Kā datu centri ietekmē Somijas elektroenerģijas tirgu un cenas?
Mākslīgā intelekta un t.s. mākoņskaitļošanas “bums” ir radījis situāciju, kad datu centri vairs nav tikai parasti elektroenerģijas patērētāji – tie kļūst par sistēmiskiem spēlētājiem, kas spēj pārveidot valsts energotīklu.
Google plānotie datu centri Muhosā un Kajāni kopā ar citviet Somijā jau esošo un topošo infrastruktūru, prasa pastāvīgu, nepārtrauktu jaudu. Eksperti lēš, ka datu centru sektors tuvākajā desmitgadē var patērēt ievērojamu Somijā saražotās elektroenerģijas daļu. Datu centri patērē enerģiju “bāzes slodzes” režīmā – vienmērīgi 24 stundas diennaktī, neatkarīgi no tā, vai ārā spīd saule, vai pūš vējš. Brīžos, kad atjaunojamās enerģijas – vēja un saules – ražošana krītas, milzīgais, elastību nezinošais patēriņš var radīt straujus elektroenerģijas cenu lēcienus biržā vietējiem iedzīvotājiem un mazākiem uzņēmumiem.
Lai nodrošinātu stabilitāti, Google ir noslēdzis ilgtermiņa elektroenerģijas iepirkuma līgumu par Lovīsas atomelektrostacijas jaudas iepirkšanu. Tas nozīmē, ka liela daļa no Somijas drošākās un prognozējamākās elektroenerģijas tiek “rezervēta” vienam tehnoloģiju gigantam, samazinot tās pieejamību kopējā tirgū.
Kā pozitīvu aspektu uzņēmumi bieži min centralizētās siltumapgādes integrāciju – datu centru radīto lieko siltumu plānots novadīt pilsētu apkures tīklos. Tomēr, lai gan tas palīdz samazināt fosilo resusru patēriņu apkurei, tas neatsver pamata elektroenerģijas deficīta riskus.
Kas notiek citās Eiropas valstīs?
Somijas gadījums nav unikāls – Eiropā briest nopietna pretreakcija nekontrolētai datu centru būvniecībai, vairākas valstis jau ir ieviesušas stingrus ierobežojumus.
Īrijā valsts energotīkla operators EirGrid ir ieviesis faktisku moratoriju jaunu datu centru pieslēgšanai Dublinas reģionā. Šāds solis sperts, jo datu centri Īrijā patērē vairāk nekā 20% visas valsts elektroenerģijas, kas ir vairāk nekā visu pilsētu mājsaimniecības kopā. Tik milzīgs patēriņš rada reālus un nopietnus elektroapgādes pārrāvumu draudus visā reģionā.
Nīderlandes valdība ir noteikusi stingrus ierobežojumus jaunu “hipermēroga” datu centru būvniecībai. Galvenais iemesls šādai rīcībai bija sabiedrības augošā neapmierinātība. Iedzīvotājus un aktīvistus satrauca fakts, ka milzīgie centri aizņem vērtīgas lauksaimniecības zemes un dzesēšanas procesos patērē miljoniem litru dzeramā ūdens.
Vācijā ir pieņemts jauns Energoefektivitātes likums, kas vērsts pret nelietderīgu resursu izmantošanu datu centros. Likums uzliek par obligātu pienākumu datu centriem nodot savu saražoto lieko siltumu vietējiem apkures tīkliem. Tāpat centriem ir jāsasniedz un jāuztur ļoti stingri enerģijas izmantošanas efektivitātes rādītāji.
Norvēģi, savukārt, ieviesuši regulējumu, kas pieprasa visiem datu centriem obligāti reģistrēties un sniegt detalizētu informāciju par to īpašniekiem, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem. Tas darīts, lai valsts varētu likumīgi atteikt energotīkla jaudas piešķiršanu projektiem, kas nedod nekādu pievienoto vērtību vietējai ekonomikai, kā spilgtu piemēru minot kriptovalūtu ieguvi.
Kas ietilpst obligātajā Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā?
Ietekmes uz vidi novērtējums jeb EIA (Environmental Impact Assessment) ir juridiski noteikts process, ko Google Somijā bija ignorējis vai mēģinājis sasteigt. Tā mērķis ir identificēt un novērst riskus pirms pirmo koku ciršanas vai ekskavatoru ierašanās. Datu centru kontekstā IVN ietver vairākus kritiskus posmus un izpētes jomas.
Pirmkārt, tiek pētīts, kā simtiem hektāru meža zaudēšana ietekmēs vietējo floru un faunu, īpaši aizsargājamās sugas vai ligzdošanas vietas – jāuzsver, ka Latvijas Ķemeru projekta LIFE Hydroplan IVN publicitāte un pieejamība joprojām nav zināma, lai gan Latvijā toreiz izcirta 333 ha meža, ko vietējās vides aktīvistu organizācijas izlikās nemanām. Google gadījumā Somijā 300 hektāru meža izciršana bez šī izvērtējuma tiek uzskatīta kā rupjš pārkāpums, jo nav zināms, kādas ekosistēmas tikušas neatgriezeniski bojātas.
Otrkārt, pētī ietekmi uz ūdens resursiem, jo datu centriem nepieciešama dzesēšana. IVN nosaka, no kurienes tiks ņemts ūdens – pazemes ūdeņi vai upes/ezeri – kā tas ietekmēs vietējo ūdens līmeni. Tikpat svarīgi ir izpētīt, kur tiks novadīts uzsilušais vai ķīmiski apstrādātais dzesēšanas ūdens un kā tas ietekmēs ūdenstilpju ekoloģiju.
Treškārt, būtiski ir vērtēt augsnes un hidroloģijas izmaiņas, jo virskārtas noņemšana un grāvju sistēmu mainīšana, ko Google jau bija paveicis Muhosā, var izraisīt lokālus plūdus, mainīt gruntsūdeņu plūsmu un apdraudēt blakus esošās lauksaimniecības vai meža zemes.
Cits svarīgais faktors ir trokšņa un elektromagnētiskais piesārņojums. Datu centru dzesēšanas sistēmas un ventilatori rada pastāvīgu zemas frekvences dūkoņu. IVN mēra trokšņa izplatību, lai nodrošinātu, ka tas netraucēs tuvējo viensētu vai apdzīvoto vietu iedzīvotājus un savvaļas dzīvniekus.
Obligāta un ļoti izšķiroša IVN sastāvdaļa ir vietējo iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un ekspertu viedokļu uzklausīšana. Sabiedrībai ir tiesības iepazīties ar projekta plāniem un iesniegt iebildumus, ko Google, darbus sākot priekšlaicīgi, bija liedzis.
Kā ir pie mums – Latvijā un Baltijā?
Atšķirībā no Rietumeiropas, kur datu centri saskaras ar stingriem ierobežojumiem, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs šobrīd nav moratoriju vai enerģijas patēriņa aizliegumu. Tieši pretēji – Baltija aktīvi pozicionējas kā brīva, droša un ilgtspējīga alternatīva lielajiem Eiropas tehnoloģiju mezgliem. Reģionam gan ir sava specifika, kas saistīta ar drošību un strauju infrastruktūras attīstību.
Tā kā Rietumeiropā trūkst brīvu elektroenerģijas jaudu, Baltijas valstis piedzīvo datu centru investīciju “bumu”. Reģiona priekšrocība ir labi attīstīti interneta pieslēgumi un augošs atjaunīgās enerģijas īpatsvars.
Rīgā ir atklāts jauns Delska datu centrs ar 10 MW jaudu – nākotnē līdz 30 MW, kas pielāgots augstas jaudas mākslīgā intelekta risinājumu apstrādei. Tallinas apkārtnē darbojas Greenergy Data Centers, pašlaik lielākais un jaudīgākais objekts Baltijā ar plānoto jaudu 31,5 MW. Lietuvieši koncentrējas uz zaļo enerģiju un infrastruktūras sinerģiju. Nesen tīkla operators Litgrid un Kruonis DC parakstīja vienošanos par jauna datu centra integrāciju pie Kruoņa hidroakumulācijas elektrostacijas.
Tā kā Baltija atrodas stratēģiski jutīgā reģionā, galvenais regulējuma uzsvars tiek likts uz kiberdrošību un fizisko neaizskaramību, ne enerģijas taupīšanu. Latvijā ir stājušies spēkā jauni MK noteikumi par datu centru drošības prasībām, kas uzliek kritisko sistēmu uzturētājiem obligātu pienākumu veikt auditus un nodrošināt telemetrijas datus kiberdrošības uzraugiem reāllaikā. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) būvē fiziski aizsargātu datu centru Pozitrons, kas apzināti atrodas vairāk nekā 140 km attālumā no Rīgas, lai mazinātu riskus valsts apdraudējuma gadījumā.
Lai gan vietējie likumi pagaidām nepiespiež obligāti atdot siltumu pilsētām kā Vācijā, jaunuzceltie Baltijas operatori to dara brīvprātīgi tirgus konkurences dēļ. Jaunākie centri tiek pilnībā darbināti ar 100% atjaunojamo enerģiju un veido sadarbību ar centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem, piemēram, ar Rīgas Siltumu, lai serveru radīto siltumu izmantotu lietderīgi.
Baltijas valstis pašlaik cenšas izmantot Rietumeiropas aizliegumus savā labā, piedāvājot brīvas jaudas globālajiem tehnoloģiju milžiem.
Avoti: Somijas informācijas vietnes un Baltijas tehnoloģiju nozaru portāli