Saruna ar Reini Cimdiņu, Austrumsomijas universitātes (University of Eastern Finland) Meža zinātnes studentu (programma: Eiropas mežsaimniecība (European forestry)) Vai studijas Somijā sāki pēc vidusskolas, vai studiju sākums meklējams Latvijā? Vispirms studēju Latvijas universitātē Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē; pirms diviem gadiem kā ģeogrāfijas students apmaiņas programmas ietvaros rudens semestrī jau pabiju Joensuu, Somijā. Atgriezos mājās, …

Saruna ar Jāni Belicki, Vidusdaugavas reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāju Vidusdaugavas reģions faktiski ir Viduslatvija. Kā rit darbs mežos un kā “vidus” izskatās, salīdzinot ar pārējiem? Vidusdaugavas reģions ir viens no astoņiem reģioniem Latvijas valsts mežu sistēmā. Platība 186 tk ha, kas šad tad mainās – kādas platības nonāk Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, citus īpašumus iegādājamies …

Saruna ar Andreju Svilānu, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru (turpinājums 2020. gada 2. marta publikācijai) Latvijā ir līdzīga problēma ar priedi piejūrā, kur koku vietā nāk rozes, lazdas, ievas… Vispārēja eitrofikācija vērojama arī piejūras mežos, pie tam, izteiktāk tas notiek tuvāk lielām, apdzīvotām vietām. Nav runa par kāpām vien… ja paskatāmies, kas notiek priežu mežos Pierīgā. Gaisa piesārņojums, kura būtiska sastāvdaļa ir…

Saruna ar Andreju Svilānu, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru (sākums*) Viss, kas saistās ar dabu un kokaugiem, “notika” pakāpeniski. Ja dzīvo laukos (kā dzīvoju es), skola ir 7 km attālumā, autobuss mēdz kursēt un “nekursēt”, bieži sanāk iet kājām, dažu dienu: 7 km turp, 7 km atpakaļ! Arī vasaras pavadīju laukos, visi meži un grāvji bija izložņāti, kara ierakumi izrakņāti, ar dabu biju uz “Tu!”. Vienubrīd gan mana …

Uz zemeunvalsts.lv jautājumiem atbild Einārs Cilinskis, LR Ekonomikas ministrijas Ilgstpējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts "Zaļais darījums" Eiropā - vai zaļums var būt "modes lieta", kas neizbēgami saistāma ar finansiālu ietekmi? Latviski precīzāk – Eiropas “zaļais kurss” [1] ir Eiropas Komisijas dokuments, kas iezīmē ietvaru veselai virknei tālāk paredzētu detalizētāku politiku virzībā uz, citēju: “taisnīgu un…

Intervija ar Jāni Rozīti, Biedrības "Pasaules Dabas fonds" Meža programmas vadītāju Kas ir Pasaules Dabas fonds Latvijā? Pieļauju, nereti nosaukumu saista ar starptautisko organizāciju WWF, kuras simbols ir mīlīgā panda. Pasaules Dabas fonds Latvijā darbojas no 1991. gada. Laika gaitā mūsu statuss bijis dažāds. No 2005. gada esam starptautiskās organizācijas WWF asociētais partneris. Mēs neesam WWF Latvija, mēs esam Pasaules Dabas fonds Latvijā sadarbībā ar WWF! Mums …

Saruna ar Daigu Zaķi, Izglītības iniciatīvu centra direktori un LAPAS padomes priekšsēdētāju Kas ir Izglītības iniciatīvu centrs un kā tapa Latvijas platforma attīstības sadarbībai? Gan Izglītības iniciatīvu centrs (IIC), gan Latvijas platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) ir nevalstiskas organizācijas. IIC 2019. gadā svinēja jau 18 darbības gadus, centru dibināja vairākas pašvaldības un pedagoģiskās augstskolas. Mūsu darbības mērķis – …

Saruna ar Jāni Vitenbergu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Vai bija nojauta, ka nāksies strādāt Tautsaimniecības (...) komisijā jau pirms kļūšanas par deputātu? Es sevi uzskatu par laucinieku. Esmu audzis izteiktā lauku vidē un veicis visus lauku darbus, līdz ar to dzīve laukos man ir tuva un pazīstama. Pirms Saeimas, strādājot tirdzniecības uzņēmumā “Augļu serviss”, novēroju, ka …

Intervija ar Valdi Kalnu, meža īpašnieku Kurzemē Meža īpašums “novietojies” trijos pagastos Kuldīgas novadā. Ja skaitām manus bērnus, īpašumā mīt un saimnieko jau septītā manas dzimtas paaudze! Skatot īpašuma vēsturi, mani senči tur sāka saimniekot aptuveni pirms 200 gadiem, bet īpašnieki esam no 19. gs. 70. gadiem, kad veiksmīgākie saimnieki (pēc dzimtbūšanas atcelšanas) sāka atpirkt muižai piederošās…

Saruna ar Miķeli Taukaču, meža apsaimniekotāju Auru pagasta "Muceniekos" Šis ir manas dzimtas mežs Auru pagasta “Muceniekos”. Pirms kara tā īpašniece bija mana vecmāmiņa. 2011. gadā nogabalā atrada melnā stārķa ligzdu un teritorijā noteica mikroliegumu. Pēc lieguma noteikšanas nekāda saimnieciskā darbība attiecīgajā nogabalā netika ļauta. Kādreiz tur bija mežs, tagad… redzēsiet paši! Ligzdu atrada vietējais mežzinis, …

Intervija ar Agri Bukovski, meža īpašnieku, Mālpils novada domes izpilddirektoru Mālpils atrodas gana tuvu Rīgai un Siguldai. Teritoriālās reformas gaitā par Pierīgu runā daudz, nereti uzsverot: bagātā Pierīga! Kā ar bagātību Mālpilī? Pierīgas gods Mālpils novadam ir, bet tas arī viss! Kādu laiku atpakaļ, t.s. “treknajos gados”, tuvāk Rīgai būvēja mājas, Mālpilī “treknums” tā arī nesākās. Pieļauju, ka ceļš uz un caur …

Pieaugot konkurencei starp meža un dabas aizsardzības nozarēm, meža nozare ne tikai Latvijā, bet Eiropā un visā pasaulē ir jaunu izaicinājumu priekšā To intervijā “Dienas Biznesam” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Meža izmantošanas katedras profesors Dagnis Dubrovskis. Viņš norāda, ka pašlaik globālā līmenī notiek līdzšinējās meža apsaimniekošanas pieejas un izpratnes maiņa, kas …

Intervija ar Elgaru Felci, Latvijas universitātes pētnieku un vieslektoru Vēl pirms sākām “nopietni runāt”, teici, ka vārds “ilgtspēja” ir dažādi lietots un “pārstaipīts”… Kāpēc tā? Jēdziens “ilgtspējīga attīstība” savu “uzvaras gājienu” sāka pirms apmēram 30 gadiem, pie mums to sarunās un tekstos plašāk ieviesa samērā nesen. Galvenā problēma, ko saskatu,– šis jēdziens ietver …

Saruna ar Jurģi Jansonu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktoru Pēdējā pusgada laikā, runājot par Latvijas mežu platībām, izteiktām procentos no valsts teritorijas, parādās un tiek saukti dažādi skaitļi: 50, 52, 54, pat 56. Kurš būtu precīzākais? Mana atbilde arī var šķist nekonkrēta, jo meža resursu monitoringā informāciju var apkopot dažādos griezumos. Jautājums: kādas platības mēs saskaitām un attiecinām …

Intervija ar Aigaru Bērziņu, juristu Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par īpašnieku tiesībām rīkoties ar savu nekustamo īpašumu. Runa ir par dažādu it kā tiesisku mērķu vārdā radītiem liegumiem, kas nekustamajiem īpašumiem Zemesgrāmatās tiek reģistrēti kā apgrūtinājumi. Demokrātiskā valstī, par kādu vajadzētu uzskatīt Latviju, daudzām lietām būtu jānorit saskaņā ar valsts pamatlikumu – Satversmi. 2019.gada 15.novembra …

Intervija ar Artūru Surmoviču, juristu Meža nozare un likums, ko saista ar naudas atmazgāšanu un terorismu. Ko tas īsti nozīmē? Vēlos pateikt: arī uz meža nozares pārstāvjiem attiecas normatīvais akts “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas novēršanas likums”. Parasti, ja iedomājamies vai dzirdam par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju (ko ikdienā dēvējam par naudas atmazgāšanu), vai …

Saruna ar Daini Vingri, Kokneses novada domes priekšsēdētāju Kā Kokneses novadā ar uzņēmējiem un darbošanos? Novads ir gana saimnieciski aktīvs, pēc klusāka perioda uzņēmējdarbība un citas norises atdzīvojušās. Skatoties un plānojot nākamā gada budžetu, atradām pozitīvu rādītāju –iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi novadā pieauguši par 8%! Kaimiņiem šis rādītājs krītas, mums – kāpj! Palielinās arī …

Intervija ar Āri Jansonu, Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” Meža zinātnieki gan diskutē par klimata jautājumiem, gan mēģina raudzīt gūstamo labumu. Kā jūtas mežs un koki mainīgā klimatā? Klimatiskās pārmaiņas vai mainība vairāk vai mazāk ietekmē mums zināmās koku sugas un noteikti jāmēģina saprast, ko no pārmaiņām varam iegūt un kā tās būtu lieti izmantojamas. Latvija kā valsts ir piekritusi un pievienojusies dažādām ar klimatu …

Īsa saruna ar Regīnu Ločmeli-Luņovu, 13. Saeimas deputāti Nesen notikušajā Latvijas Dabas fonda rīkotajā sanāksmē politisko partiju pārstāvjiem minējāt, ka ļoti svarīga vides aizsardzības un dažādu ar vidi saistīto darbu jomā ir skaidrošana, informēšana un stāstīšana. Vai cilvēki patiesi nesaprot, kālab jāizcērt krūmi, jāizzāģē sausie zari vai jāzāģē koki? Ar šīm lietām saskāros Piejūras rezervātā Daugavgrīvā. Par …

Intervija ar Ojāru Spārīti, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Laiku pa laikam sabiedrībā parādās modes vārdi, kuru lietošana ir it obligāta, lai runātāju uzskatītu par gudru un modernu. Patlaban šāds vārds ir “ilgtspējība”. Kā rīkoties, lai ilgtspējīgi – ar skatu nākotnē un domājot par nākamajām paaudzēm – šim vārdam būtu paliekoša un saprotama jēga? Jautājums vienlaikus gan satur atbildi, gan to …