Ar Raivi Jekumu sarunājas Māris Liopa, Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portāla zemeunvalsts.lv direktors, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors.

Latvijas pašvaldībās, kurām pieder mežs, salīdzinoši nesen parādījās profesionāļi, kuru uzdevums ir rūpēties par pašvaldību mežiem; var sacīt, ka šis amats ir pietiekami jauns. Kā tu kļuvi atbildīgs par Talsu novada mežiem?

Piekritīšu, amats ir izveidots salīdzinoši nesen un, saprotams, visās pašvaldībās tāda nav. Talsu novada pašvaldībā strādāju trīs gadus – no 2023. gada. Kādu laiku iepriekš, pirms šeit sāku savas darba gaitas, pašvaldība bija pasūtījusi meža apsaimniekošanas plānu, jo speciālista meža jautājumos tobrīd nebija. Plānu sagatavoja un pašvaldība sāka meklēt attiecīgo speciālistu. Gadījās, tas notika laikā, kad tikko biju atgriezies no darba ārzemēs, pieteicos konkursam un kļuvu par Talsu novada pašvaldības meža speciālistu.

Kā minēju iepriekš, “mājasdarbs” jau bija paveikts, jo pirmajā darba dienā man uz galda nolika gatavu meža apsaimniekošanas plānu: “Ņem, sāc, dari!” Pirmais darbs bija to caurskatīt – inventarizācijas, mērniecības, robežas, stigas, kupicas utt. – un tā kā tobrīd viss bija tikai dokumentēts, to vajadzēja apsekot dabā. Apsaimniekošanas plānam ir divi posmi – divas piecgades, attiecīgi – katrā piecgadē veicamie darbi un ieņēmumu prognozes, kas, saprotams, atkarīgas no koksnes cenām konkrētajā brīdī.

Iepazinos ar plānu un sāku darboties, skatījos, kuri meži ir sasnieguši ciršanas vecumu, tiem pasūtījām dastošanu un stigošanu, cirsmas tiesības izsolījām (izsoļu vietnē). Kā zināms, pašvaldības savas cirsmas drīkst pārdot tikai elektronisko izsoļu vietnē. Līdz šim pārdotās cirsmas esam izsolījuši veiksmīgi, pārsniedzot prognozētos ieņēmumus.

Vai ir tapis skaidrs, kāda mežu apsaimniekošana novadā bijusi iepriekš?

Kā varu novērtēt, kādu laiku mežu apsaimniekošana, manuprāt, bija apstājusies, ko ne reizi vien esmu minējis dažādās sarunās un sanāksmēs. Šķiet, šī “pauze” ilgusi apmēram 10 gadus, tā sacīt, koksnes resurss ir bijis pieejams, bet kādu laiku nav pienācīgi iegūts.

Meža apsaimniekošanas plānā manīju lietas, ko vēlējos mainīt. Piemēram, kādā meža īpašumā ieplānota mežizstrāde vienā nogabalā, attiecīgi nākamajā gadā – blakus nogabalā. Tas nozīmētu, ka katru gadu būtu jāieplāno krautuvju vietas, pievešanas ceļi un to sakārtošanas darbi, ja nepieciešams, saskaņojumi ar blakus zemju īpašniekiem, kas galu galā veido lielākas izmaksas un, manuprāt, nav ekonomiski izdevīgi. Tādēļ pirms mežistrādes darbiem plānoju tos tā, lai attiecīgajā mežā izdarām tik daudz, cik iespējams, apzinot visu īpašumu, lai nākamajā gadā tur nebūtu vēlreiz jāatgriežas ar mežizstrādes tehniku.

Kāda iepriekš bijusi tava saistība ar mežu un meža nozari?

Esmu studējis Jelgavā, absolvējis Meža fakultāti. Jāpiebilst, ka vēl pusaudža gados manai ģimenei piederēja mežs, ko gan lielajā 2008. gada krīzē zaudējām, bet līdz tam mežu apsaimniekojām kopīgi ar tēvu, tā kā praktiskās iemaņas esmu apguvis pietiekami labi. Kā jau minēju, kādu laiku strādāju ārzemēs un man ļoti paveicās, jo, atgriežoties, Talsu novada pašvaldība meklēja mežu apsaimniekošanas speciālistu. Nudien laimīgs gadījums!

Cik lieli meža īpašumi pieder Talsu novadam?

Ap 900 hektāru. Jāpiebilst, ka visi meži nav saimniecisko mežu teritorija.

Kāda ir situācija ar mikroliegumiem un cita veida saimnieciskās darbības ierobežojumiem?

Strādājot un saimniekojot, ievērojam visu, kas iekļauts OZOLS sistēmā, pirms mežizstrādes darbu sākuma ir nācies sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi par to, ka plānojam darbus mežā, bet tajā atrodas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais meža biotops, kurā atrastas īpaši aizsargājamo ķērpju dzīvotnes. Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvaldes atbilde ir – viņu ieskatā attiecīgajā nogabalā mežizstrāde nav pieļaujama – biotopus neaiztiekam.

Protams, daba ir jāsaudzē un jākopj, bet, manuprāt, nav īsti pareizi, ka attiecīgais ierobežojums tiek “uzlikts” visai nogabala platībai. Piemēram, vienā no novada saimnieciskajiem mežiem ir divi nogabali ar kopējo platību 5,81 ha, kurā aug 104 gadus veci bērzi un simtgadīgas egles, tur ir noteikts aizsargājamais biotops un saimnieciskā darbība nav pieļaujama, bet... sirmajās eglēs jau aktīvi rosās mizgrauzis, un jājautā, kas ar šīm eglēm būs pēc salīdzinoši neilga laika.

Latvijā saimnieciskās darbības ierobežojumi ir kā lāsts, kas burtiski liedz gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem gūt ienākumus no sava īpašuma... Vietējie cilvēki, kas mežu labi pārzina, situāciju var novērtēt daudz precīzāk, nekā formāli pieejot – “ja tur ir tas un tas, tur nedarīsim neko”.

Manuprāt, šai ziņā noteikti nepieciešami kompromisi vai saprātīga vienošanās. Atgriežoties pie manis minētā piemēra, ja mums ir 5,81 hektāri meža, kurā aug 100 gadus vecas egles, un šai nogabalā ir sastopams aizsargājams ķērpis, būtu labi, ja vides speciālists nāktu un precizētu, kur tieši šis ķērpis aug, lai nosaka tam attiecīgu aizsargjoslu un, varbūt, nenoteikt ierobežojumus visam nogabalam.

Ne reizi vien it karstās diskusijās par šiem jautājumiem spriests, ka noteikti jāņem vērā ierobežojumu sociāli-ekonomiskais efekts. Parasti atbilde ir īsa – mēs atbildam tikai par dabas aizsardzību – kas pamatu pamatos nav pareizi – ja lēmums ko ierobežo, tam jābūt vispusīgi izsvērtam un pamatotam.

Virkne mikroliegumu Talsu pašvaldībai piederošajos mežos ir noteikti saistībā ar plēsīgajiem putniem, pāris mēnešus gadā mežizstrāde tur ir atļauta, noteikumus stingri ievērojam. Bija situācija, kad Dundagas pusē pārdevām cirsmu, tajā bija mikroliegums mazajam ērglim, mežizstrāde atļauta tikai ziemas mēnešos. Viss noslēdzās labi, darbi tika pabeigti savlaicīgi.

Vai pašvaldībai piederošie 900 hektāri ir izkliedēti pa visu novadu?

Meži, protams, ir visā novadā, visos pagastos. Novadā ļoti daudz platību apsaimnieko arī “Latvijas valsts meži”. Mūsējo mežu visvairāk ir Balgales pagastā, otrajā vietā ir Valdgales pagasts, trešajā vietā būs Dundagas pagasts.

Ja skatāmies karti un redzam plašo zaļumu tajā, jāsecina, ka gar līci un jūru (Mazjūru un Dižjūru) novadam pieder maz meža platību.

Jā, lielākoties, tur ir valstij piederošie meži, nelieli meža īpašumi mums pieder Kolkā, bet tie ir kāpu joslā, tuvu krastam.

Runājot par meža iemītniekiem, pirms 2-3 gadiem dundadznieki priecājās, ka Kurzemē vēl lāču neesot. Nu jau oficiāli runā par vismaz diviem un vienu tieši netālu no Dundagas.

Oficiāli zināms, kā jau minēji, ka mūsu pusē manīti divi lāči. Viens ir nofilmēts kamerā pie meža zvēru barotavas Rudē, pēcāk, iespējams, aizgājis līdz Vaidei, otrs lācis (kas esot cits lācis) redzēts šogad Nevejas pusē. Ik pa laikam dzird arī ziņas, ka lācis esot manīts Ances pagastā, Ventspils novadā. Ņemot vērā, ka mūsu pusē mežu platības ir lielas, tas noteikti radīs vēlmi lāčiem tās apdzīvot un palikt šeit uz patstāvīgu dzīvi.

Ja ienāk kādas ziņas par iespējamu lāča klātesamību, Valsts meža dienesta medību inspektors apseko teritoriju un ievāc informāciju, attiecīgi informējot arī mūs. Ja ir novēroti plēsēji, informācija par tiem nonāk arī līdz mums.

Kā ar vilkiem?

Vilki ir, novērojumus reģistrē katru gadu, ja pelēči parādās māju tuvumā, par tiem tiek ziņots. Cik man zināms, oficiāli vilku nodarīti postījumi novadā pagājušajā sezonā pagaidām nav reģistrēti. Talsu novada mājaslapā ir ievietots aicinājums ziņot, ja vilki parādās māju tuvumā.

Pats vilku esmu manījis netālu no Valpenes. Tajā pusē bijis interesants piedzīvojums – notiek mežizstrāde, darbojas harvesters, resnākos kokus vīri nāk zāģēt ar rokām. Kamēr darbs rit, meža malā atnākuši četri vilki un noskatījušies meža darbos. Vīri man stāstīja, ka ikdienā redzot daudz meža zvēru, bet tai mežā bijuši tikai vilki. Par mežstrādnieku novēroto ziņoju medniekiem, bet dažas dienas vēlāk no vilkiem jau nav bijis ne miņas.

Lūši...

Lūši arī ir sastopami, laiku pa laikam mežā esmu manījis pēdas, lielo kaķu populācija pēc medību aizlieguma, neapšaubāmi, ir pieaugusi.

No tevis stāstītā var secināt, ka ar kolēģiem meža nozarē un medniekiem tev izveidojusies ļoti laba sadarbība.

Protams! Ja runājam par medībām, pašvaldībai ar 40 medību kolektīviem ir noslēgti medību līgumi, tie ir dažādi par dažādu zemes vienību skaitu. Platības iznomājam par 0,50 €/ha, līgumus slēdzam uz 5 gadiem, kolektīvi ir ļoti atsaucīgi. Mūsu saziņa ikdienā notiek gadījumos, kad ziņoju par vilkiem vai bebriem, kurus mednieki izķer. Bebri joprojām ir aktuāla problēma.

Daļa Talsu novada ir piejūras zonā ar samērā sausiem mežiem, kā ar ugunsdrošību?

Par to pilnībā atbild Valsts meža dienests un “Latvijas valsts meži”, novada īpašumā nav tik lielu vienlaidus platību, lai veiktu īpašus aizsardzības pasākumus.

Kādas ir galvenās koku sugas pašvaldības mežos?

Valdošā suga ir bērzs, manis pieminētajā Balgales pagastā pamatā aug lapu koki. Tuvāk jūrai sākas skujkoki, kad nāk priede un egle.

Vidēja vecuma audzes ir ap 40%, briestaudzes ap 20%, pieaugušas audzes ap 30% un jauaudzes ap 10%. Jaunaudžu ir jūtami mazāk, manas darbības laikā esam izkopuši ap 25 ha, 2025.-2026. gadā ir iestādīti ap 47 ha meža. Stādām priedi, egli, arī bērzu.

Šai sakarā vēlos pastāstīt, ka gribam startēt Lauku atbalsta dienesta piedāvātajā projektā par pamesto lauksaimniecības teritoriju apmežošanu. Plānojam sākt ar 5 ha, šāda platība ir netālu no Talsiem. Nesen piedalījos uzņēmuma “PATA” apmežošanas projekta pasākumā, kurā uzņēmuma pārstāvji stāstīja par savu pieredzi apmežošanā. Mani interesēja šāda situācija – ko darīt platībā ar lielu, garu zāli – kāda tur ir augsne, cik atbilstoša koku stādīšanai. Uzzināju, ka un kā augsni nepieciešams sagatavot. Ļoti labi! Tātad iepirkumam par augsnes sagatavošanu pirms meža stādīšanas, ko gatavošu rudenī, pievienošu klāt šo lauksaimniecībā neizmantoto zemi, lai arī tur sagatavo augsni un vagas ar disku arkliem. Plānojam stādīt egli un bērzu.

Runājot par pamesto lauksaimniecības zemi – ja sākums būtu minētie 5 hektāri, vai būs vēl?

Būs! Pašvaldībai zemes īpašumu ir diezgan daudz, lielākā daļa lauksaimniecības zemes, saprotams, ir iznomāta zemniekiem, bet ir nostūri un platības, kas aizaugušas ar krūmiem. Pieļauju, turpmākai apmežošanai izvēlēšos ar krūmiem aizaugušās platības, tas atkal varētu būt iepirkums krūmu novākšanai.

Joprojām Latvijā ļoti aktuāla problēma ir birokrātisms. Tavā amatā jāievēro virkne noteikumu, kas saistīti ar meža apsaimniekošanu, tad noteikti ir pašvaldības regulējums, vides prasības. Ko tu noteikti mainītu?

Piemēram, ir konkrēti darbi, kurus vajadzētu veikt iespējami ātri, bet to nevar, jo darbu veikšanai jāorganizē iepirkums un jāiet garāka procedūra. Protams, to arī stingri ievērojam, bet dažbrīd prasītos, lai virkni darbu varētu paveikt ātrāk. Ir gadījies – no kāda pagasta nāk vēsts, ka nepieciešams notīrīt ceļmalas, kur izauguši krūmi vai pat jau koki, jānovāc lielas zaru kaudzes. Kas tālāk? Cenu aptauja, kurā kādam jāpiesakās, ja nepiesakās neviens, jāsāk no gala, bet laiks rit, kokus un krūmus jebkurā gadījumā jānovāc, lai tie netraucē pārvietoties lauksaimniekiem ar lielo tehniku pa lauku ceļiem.

Šai gadījumā runa droši vien nav par lielām summām

Protams, nav. Bet birokrātija ir saistīta teju ar katru kustību, ar katru darbību – meža kopšanu, stādīšanu, augsnes sagatavošanu utt. – tam visam vajag organizēt iepirkumus, kas ir noteikts process, darbs un laiks, kas attiecīgi prasa rūpīgu un savlaicīgu plānošanu, lai varētu iekļauties laikā un telpā. Ir visnotaļ traks piemērs, ko stāstīja kaimiņu novadā: jāstāda mežs, stādi atvesti un... neparedzēti atsakās stādītājs. Kur un kā ātri ņemt jaunu stādītāju? Stādi gaidīt nevar...

Ja manā darbā kaut ko vajag paveikt ātri, nav viegli. Protams, vienmēr var un vajag vēlēties vairāk, bet, Latvijā dzīvojot, jāatceras, ka naudas ir tik, cik ir. Šai ziņā noteikti būtu jāpiemin kāda zīmīga Latvijas problēmsituācija – ja neko nedarīsi, būs slikti; ja darīsi, arī var būt slikti. Negribētos, lai valsts iestādēs stādājošie tā domātu.

Talsu novadā ir Slīteres nacionālais parks

Parkā mums ir vairāki meža īpašumi, visos reģistrēts liels skaits putnu ligzdu, saimniecisko darbību tur neveicam, šīs platības ir dabas vērtība.

Kur ir tava vieta pašvaldības struktūrā?

Pašvaldības Nekustamo īpašumu un vides aizsardzības departamentā ir divas nodaļas – Nekustamā īpašuma un Vides pārvaldības, kurā es darbojos, man ir divi kolēģi vides speciālisti un viens ceļu speciālists. Arī kolēģiem tagadējā lielajā novadā (pēc Administratīvi teritoriālās reformas) darba netrūkst. Par savu sfēru varu sacīt, ka, saņemot informāciju par mežiem un attiecīgos dokumentus no kādreizējā Dundagas novada, par mežiem atbildīgais cilvēks uzslavējams, viss bija vislabākajā kārtībā – gan mežizstrāde notikusi, gan mežs iestādīts, gan jaunaudzes koptas, gan visi meža īpašumi uzmērīti.

Kā sadalās pašvaldības 900 hektāri?

Lielākais mežs (lielākā platība) ir 55 ha, par mazākajiem grūti sacīt (tie būs nulle komats... hektāri), platības ir pietiekami sadrumstalotas. Kopumā ir 250 kadastra vienības. Par īpašumu apsekošanu runājot, lielākajā daļā pašvaldībai piederošo platību esmu bijis, cenšos apbraukāt, pabūt, novērtēt, vismaz tos nogabalus, kas lielāki par 1 ha.

Piemēram, ir 0,2 ha meža, kur OZOLS sistēmā redzams aizsargājamais biotops un mazā ērgļa liegums, nav veikta inventarizācija, īpašums nav uzmērīts, šie procesi ir samērā dārgi... Vai to darīt ir vērts, ja runa ir tikai par ieguldījumiem, kas neatmaksāsies?

Kāda ir situācija ar Kurzemes teiksmainajiem pārnadžiem, par kuru pulkiem dzirdēti dažādi nostāsti?

Darbojos Talsu novada pašvaldības medību koordinācijas komisijā, kur laiku pa laikam saņemam iesniegumus par pārnadžu nodarītajiem postījumiem. Pavasara sezonā Valsts meža dienestā organizē medījamo dzīvnieku limitu apspriedes grupu. Ko mēs varam darīt – rakstīt lūgumu palielināt vai vismaz nemainīt nomedījamo pārnadžu skaitu attiecīgajiem medību kolektīviem. Ir medību kolektīvi, kas sākotnējo apjomu nomedī, izņem jaunas atļaujas un, medījot, simtprocentīgi izmanto arī tās. Kas notiek pēc tam? Gadās, limits un papildlimits ir nomedīti un... vietējie lauksaimnieki mums sūta video, kur lieli briežu bari (80 dzīvnieku) staigā pa laukiem un turpina nodarīt postījumus. Zemniekiem, jo īpaši rapša audzētājiem, šī ir sāpīga tēma, rapsis pārnadžiem ir burtiski magnēts. Par to pārliecinājāmies arī mēs – Dundagā ir pašvaldības mežs līdzās rapšu laukam – visas egles mežā bija bojātas.

Kāda un vai ir sadarbība ar kolēģiem citās pašvaldībās?

Es drīzāk to sauktu par telefonisku domu vai informācijas apmaiņu. Ir nācies sazināties ar kolēģiem Saldus, Ventspils, Kuldīgas un Tukuma novados. Kā jau minēji pirmajā jautājumā, nav daudz pašvaldību, kurās par tām piederošo mežu atbildētu konkrēts cilvēks. To lieliski var redzēt e-izsoļu interneta vietnē – pašvaldībām, kas regulāri piedalās izsolēs, ir meža apsaimniekošanas speciālisti. Saldus un Valmiera bieži piedalās izsolēs ar savām cirsmām, ar šiem kolēģiem ir lieliska iespēja aprunāties par attiecīgajiem jautājumiem.

No tava stāstītā saprotams – Talsu novadā ar mežu apsaimniekošanu viss ir kārtībā. Noteikti manīji, ka Valsts kontrole pirms neilga laika ziņoja par revīziju dažādās pašvaldībās tieši mežu apsaimniekošanas sakarā. Talsi izklausās ļoti pozitīvs piemērs.

Nevaru spriest par visām pašvaldībām, bet par savu, kā arī to kolēģu veikumu, ar kuriem sazinos. Ar pašvaldību meža īpašumiem lietas noteikti virzās pozitīvā virzienā. Kopumā Valsts kontroles ziņojums bijis vērtīgs signāls pašvaldībām, ka ir vērts piesaistīt meža speciālistus, kas no mežiem spēs gūt ienākumus un sakārtos potenciālos meža īpašumus. Bet atceros arī īpatnu komentāru – revidentiem nez kāpēc šķita, ka, nozāģējot kokus un atvedot tos līdz krautuvei, pašvaldība varētu gūt lielākus ienākumus, nekā cirsmu pārdodot izsolē. Šai ziņā man ir pretjautājums – ko darīt gadījumā, ja mežizstrādātājs ar attiecīgo cirsmu nonāk mīnusos un nav ieguvis prognozēto koksnes apjomu? Protams, pastāv iespēja, ka kādā situācijā apjoms atsķirsies no vērtējuma, tas par labu var “nospēlēt” gan uzņēmējam, gan pašvaldībai. Tāds risks pastāv, pārdodot un pērkot cirsmu izsolē. Katru cirsmu pirms pārdošanas vērtē neatkarīgs, sertificēts meža vērtētājs. Katram mežizstrādātājam ir iespēja ar cirsmu iepazīties, to pārdastot. Ir mežizstrādātāji kuri saka – ja cirsma “nostaigā” 10% robežās, ir labi, ja ir ap 20% zudumi, cirsma nav bijusi veiksmīga. Manuprāt, izsole ir laba un izdevīga lieta pašvaldībām.

Kad izsole noslēgusies un uzvarētājs zināms, tiekos ar viņu meža meistaru, izsolīto platību cenšamies kopīgi apsekot, pieaicinām kaimiņu, ja nepieciešams, visu apspriežam, aprunājamies, lai situācija top skaidra pirms darbu sākuma mežā. Esmu gandarīts, ka šai ziņā konfliktu nav.

Kā, tavuprāt, attīstās Talsu novads?

Manuprāt, Talsu novads virzās uz priekšu, cik tas ir novada spēkos – jaunie projekti, ceļi utt. Vēlos piebilst, ka 40% no iegūtajiem finanšu līdzekļiem, atsavinot cirsmu, tiek novirzīti attiecīgajai pilsētai vai pagastam, kuru teritorijā cirsma tikusi izsolīta, kur līdzekļi paredzēti satiksmes infrastruktūras sakārtošanai. Savukārt, 20% no iegūtajiem finanšu līdzekļiem tiek novirzīti Nekustamo īpašumu un vides aizsardzības departamenta budžetā, tie paredzēti nekustamo īpašumu sakārtošanai, ietverot arī meža darbus, sākot no augsnes sagatavošanas līdz meža stādīšanai, īpašumu uzmērīšanai un inventarizāciju veikšanai. Protams, gribētos ātrāk un vairāk, bet kopumā, viss notiek uz labu!