(...) No vienas puses, Latvija jau tagad ir ļoti zaļa, jo mums ir hidroelektrostacijas, kas dod labu pienesumu kopējā zaļās enerģijas sistēmā, taču labu potenciālu saredzam arī vēja un saules enerģijas jomās. Attiecībā uz saules enerģijas ieguvi atbalsts paredzēts no ES struktūrfondiem gan juridiskajām, gan arī privātpersonām. Ar Zemkopības ministrijas virzītajiem atbalsta mehānismiem caur Lauku atbalsta dienestu atbalsts saules enerģijas ieguvei paredzēts arī lauksaimniekiem. Pirmās investīciju kārtas atbalstam saules enerģijai jau ir atvērtas. Diemžēl šobrīd ES līmenī ir noteikts, ka atbalstīta tiek tikai tā daļa, ko saražo pašpatēriņam, taču mēs gribētu panākt, lai atbalsts būtu arī tai sadaļai, kas pārsniedz pašpatēriņu un nonāk kopējā tīklā. Šo priekšlikumu esam iesnieguši izskatīšanai Eiropas Komisijā, kas ļautu būt elastīgākiem šajā jautājumā. Savukārt attiecībā uz vēja enerģiju ir ļoti svarīgs sinerģijas efekts - pirmkārt, tai ir jāiekļaujas kopējā enerģijas sistēmā un jābūt pietiekami jaudīgai. Pašreiz jau visai konkrēti iezīmējas “Latvenergo” un “Igaunijas vēja enerģijas” kopprojekts Baltijas jūrā abu valstu pierobežā. Ir virkne projektu, ko plānots attīstīt uz sauszemes. Tur gan pastāvēja juridiskas diskusijas ar pašvaldībām, bet tās jau tuvojas noslēgumam. Manuprāt, vēja enerģijas projektus ļoti labi varētu attīstīt sadarbībā ar „Latvijas valsts mežiem” (LVM). Atgādināšu, ka meži aizņem apmēram pusi no visas valsts teritorijas, bet LVM apsaimnieko pusi no kopējām mežu platībām.