Krievijas eksporta, īpaši kokmateriālu un izejvielu, samazināšanos uz Ķīnu nosaka vairāku faktoru – ekonomisku, loģistikas un struktūras – kopums. Pieprasījumu pēc Krievijas apaļkoksnes un zāģmateriāliem visvairāk ietekmējusi ieilgusī Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus krīze. 2025. gadā mājokļu pārdošanas apjomi Ķīnā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada, 2026. gada pirmajā pusē pārdoto platību apjoms samazinājās vēl par 11-14%, krasi samazinot Ķīnas būvnieku vajadzību pēc importa izejvielām.

Krievijas koksnes daļu Ķīnas tirgū aktīvi pārņem citi piegādātāji – īpaši Baltkrievija un Kanāda, kas piedāvā konkurētspējīgākas cenas. Pircēji Ķīnā arvien biežāk izvēlas lētākus zāģmateriālu analogus vai maina piegādes ķēdes risku diversificēšanai. Krievijas uzņēmumi, kas eksportē koksni, saskaras ar Transsibīrijas maģistrāles rietumu posma un visa austrumu transporta koridora pārslodzi. Lēnā vagonu aprite un sastrēgumi fiziski ierobežo iespējas nogādāt preci līdz pircējiem Āzijā. Transportēšanas izmaksu kāpums vienlaikus “apēd” eksportētāju peļņas daļu.

Neskatoties uz iekšējām ekonomiskajām grūtībām, rubļa kurss pret ārvalstu valūtām periodiski saglabājies salīdzinoši augsts. Tas padara Krievijas preces dārgākas un mazāk pievilcīgas ārvalstu tirgos. Ķīnas bankas un uzņēmumi kļuvuši piesardzīgāki, padziļinot tirdzniecības saites ar Krieviju, jo pastāv nopietnas bažas nonākt zem Rietumvalstu sekundārajām sankcijām. Maksājumu veikšanai bieži nākas izmantot sarežģītas starpniekshēmas vai kriptovalūtas, kas sadārdzina un palēnina darījumus.

Eksporta kritums vērojams ne tikai kokmateriāliem. Ķīna samazinājusi arī Krievijas jēlnaftas, ogļu un naftas pārstrādes produktu iepirkumu apjomus un vērtību. Pieaugot eksporta cenai, Ķīna pārtraukusi elektroenerģijas iepirkšanu no Krievijas Tālajos Austrumos, jo tā kļuvusi dārgāka par vietējo elektroenerģiju.

Bankrotu vilnis Krievijā

Kā liecina aktuālākie dati par Krievijas eksportu, Krievijas zāģmateriālu eksports uz Ķīnu 2026. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, samazinājās par 30% – līdz 2,6 miljoniem kubikmetru, ieņēmumi saruka par 26% – līdz 603,7 miljoniem ASV dolāru. Ķīna 2025. gadā iegādājās 11,2 miljonus kubikmetru Krievijas zāģmateriālu, kas ir puse no visa Krievijas eksporta, pirms nekustamā īpašuma krīze samazināja valsts mājokļu pārdošanas apjomus par 9,5%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2009. gada. Krievijas mežsaimniecības un kokapstrādes nozare, īpaši kokzāģētavas, pašlaik piedzīvo smagāko krīzi pēdējās desmitgadēs, tā ir izraisījusi plašu maksātnespējas un bankrotu vilni. Nozares asociācijas un reģionālie likumdevēji oficiāli brīdinājuši Kremli, ka līdz 2026. gada beigām bankrots draud līdz pat 50% valsts mežsaimniecības uzņēmumu.

Eksporta tirgu sabrukums un Ķīnas “slazds”

Kokzāģētavu masveida maksātnespēju un darbības apturēšanu nosaka vairāki savstarpēji saistīti faktori. Pēc 2022. gada embargo Krievijas zāģētavas, īpaši valsts ziemeļrietumos – Karēlijā, Komi un Arhangeļskas apgabalā, zaudēja ienesīgo Eiropas tirgu.

Krievi gandrīz visu eksportu pārorientēja uz Āziju, padarot sevi bīstami atkarīgu no viena pircēja – Ķīnas, kas iepirka pusi no visas produkcijas. Kad Ķīnā sākās nekustamā īpašuma krīze un pieprasījums kritās, Krievijas zāģētavās palika milzīgi nepārdoto preču uzkrājumi. Kamēr Krievijas koksnes apjomi Ķīnā 2026. gada sākumā saruka par gandrīz 30%, to vietu nekavējoties aizņēma Baltkrievijas un Kanādas piegādātāji, saasinot konkurenci un pazeminot cenas līdz nerentablam līmenim.

Lai finansētu karu Ukrainā, Krievijas valdība ir krasi samazinājusi finansiālo palīdzību eksportētājiem. Eksporta subsīdijas nozarei saruka no 7,6 miljardiem rubļu (85,6 miljoni eiro) 2023. gadā līdz nieka 550 miljoniem rubļu (6,2 miljoni eiro) 2026. gadā. Valdība pilnībā pārtrauca subsīdijas kuģu pārvadājumiem no ziemeļrietumu ostām, padarot koksnes transportēšanu uz Āziju loģistiski neizdevīgu.

Krievijas valdība ir palielinājusi uzņēmumu ienākuma nodokli no 20-25% un piemērojusi atpakaļejošas meža nomas maksas pārrēķināšanu kopš 2024. gada. Lai cīnītos ar inflāciju, Centrālā banka ir paaugstinājusi bāzes procentu likmi līdz pat 20%. Tas nozīmē, ka kokzāģētavām, kurām trūkst apgrozāmo līdzekļu, kredīti ir kļuvuši nepieejami, liedzot iespēju restrukturizēt parādus. Uzņēmumi nevar pārdot produkciju iekšējā tirgū, jo Krievijas valdība ir sākusi stingri ierobežot un samazināt hipotekāro kredītu subsidēšanas programmas, kas līdz šim uzturēja vietējo būvniecību. Eksperti lēš, ka jaunā kredītu politika samazinās mājokļu pieprasījumu Krievijā vēl par 30-40%.

Pašreizējā situācija un “izmisuma soļi”

Nozares finansiālie zaudējumi Krievijā pēdējo trīs gadu laikā ir pārsnieguši 15 miljardus rubļu, gandrīz puse (45-48%) mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu strādā ar tiešiem zaudējumiem. Šis skaitlis gan neatspoguļo patieso krīzes mērogu, jo nozares kopējie ieņēmumu kritumi, parādi un neiegūtā peļņa lēšama daudzos miljardos eiro. Reģionālie giganti, piemēram, Sibīrijas Tobol Timber un Ilim Timber rūpnīca Bratskā ir spiesta apturēt ražošanu, iesaldēt banku kontus un masveidā atlaist darbiniekus nodokļu parādu un tirgu zaudēšanas dēļ. Krievijas mežrūpnieki šobrīd izmisīgi pieprasa valdībai ieviest trīs gadu moratoriju bankrotu pasludināšanai, nodokļu brīvdienas un meža nomas maksu iesaldēšanu, tomēr budžeta deficīta dēļ Maskava vilcinās sniegt palīdzību, kas nozīmē, ka zāģētavu lēnā agonija un bankroti turpināsies.

Baltkrievija krasi palielina eksportu

Gada laikā baltkrievi ir palielinājuši tirdzniecības vērtību ar Ķīnu kokmateriālu nozarē par gandrīz trešdaļu. Valsts mežsaimniecības ministrs Aleksandrs Kuļiks apstiprina, ka pircēji Ķīnā iegādājas teju pusi eksportēto zāģmateriālu no sankcijām pakļautās valsts.

Baltkrievijas kokzāģētavas šogad jūnijā Ķīnai pārdevušas par 25% vairāk zāģmateriālu nekā gadu iepriekš, nosūtot 83 300 kubikmetru produkcijas 16,8 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tirdzniecības vērtība ir kāpusi par 33%, vidējā cena sasniegusi 202 ASV dolārus par kubikmetru. Saskaņā ar muitas tirdzniecības datiem par Baltkrievijas zāģmateriālu eksportu, tirgū, kurā konkurējošie Krievijas piegādātāji pārdod par gandrīz trešdaļu mazāk, cenas jūnijā bija par 6,4% augstākas nekā pirms gada.

“Ķīna ir galvenā importētāja,” nesen maijā vizītes laikā Pinskas mežsaimniecības uzņēmumā apstiprināja A. Kuļiks, norādot, ka ķīnieši iegādājas 400 000-500 000 kubikmetru no tā 1 miljona kubikmetru zāģmateriālu, ko Baltkrievija ik gadu eksportē. Baltkrievu uzņēmumi 2026. gadā ir izvēlējušies Ķīnas ražotājus desmit jaunām zāģētavu līnijām – pirmās divas jau ir iegādātas testēšanai Pinskā, ministrs atzinīgi novērtējis iekārtas, kas patērē mazāk enerģijas un ir ar augstāku efektivitāti.

Neviena tirdzniecības plūsma gan neattīstās “taisnā līnijā”, jo tajā pašā ikmēneša datu sērijā maijā Baltkrievijas eksporta apjoms bija samazinājies par 28%, pirms jūnijā atkal piedzīvoja strauju kāpumu.

Pekinas dominance aizsākās līdz ar Eiropas noteikto embargo. Brisele 2022. gada vidū slēdza Eiropas tirgu Baltkrievijas koksnei, atņemot klientus, kuri savulaik nodrošināja 56% no valsts zāģmateriālu eksporta. Līdz 2023. gada augustam Ķīnas daļa bija pieaugusi no 37 līdz 52%, savukārt ikmēneša apjomi ir atguvušies no 60 000 kubikmetru pirms sankciju ieviešanas līdz visu laiku augstākajam līmenim — 77 000 kubikmetru. Baltkrievi ir novirzījuši savu koksni arī citur, 2024. gadā vienā ceturksnī pārdodot vairāk nekā 365 000 kubikmetru uz piecpadsmit Lukašenko režīmam “brālīgām valstīm” un nosūtot gandrīz 85 000 kubikmetru irāņiem saskaņā ar bartera vienošanos “pārtika pret kokmateriāliem”.

“Tas ir mūsu uzņēmumu konkurētspējas rādītājs,” pagājušajā mēnesī Pekinā sacīja Baltkrievijas vēstnieks Ķīnā Aleksandrs Červjakovs, norādot, ka divpusējā tirdzniecība šogad sasniegusi jau 3,7 miljardus ASV dolāru, kas ir pieaugums par 17%, Baltkrievijas eksports palielinājies par 27%. Valsts pārvaldītā Baltkrievijas Universālā preču birža, kas ir atvērusi biroju Šanhajā, 2024. gadā uz Ķīnu nogādāja preces 129,3 miljonu ASV dolāru vērtībā. Skujkoku zāģmateriāli bija lielākā preču pozīcija, koksne veidoja 83% no biržā tirgotā eksporta 2025. gadā.

Regulatori uzskata Ķīnā apstrādāto koksni par sankciju režīma vājo punktu. Brisele ir pievērsusi uzmanību Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes bērza saplāksnim. Ķīnas lapu koku saplāksnim kopš 2025. gada novembra Eiropas Savienībā tiek piemērots 86,8% muitas nodoklis. Četrus gadus pēc brīža, kad Brisele slēdza Eiropu baltkrievu koksnei, Baltkrievija vienā gadā pārstrādā 4 miljonus kubikmetru komerciālo kokmateriālu, Ķīna iepērk teju pusi zāģmateriālu apjoma, ko eksportē no Baltkrievijas.

Baltkrievijas un Ķīnas sadarbība kopš 2022. gada

Kopš 2022. gada vidus, kad Eiropas Savienība ieviesa bargas sankcijas pret Baltkrieviju un pilnībā slēdza savu tirgu tās koksnes importam, Minska ir veikusi radikālu tirdzniecības plūsmu pārorientāciju Āzijas virzienā, kur par tās galveno ekonomisko glābšanas riņķi ir kļuvusi Ķīna.

Pirms sankciju ieviešanas Eiropas valstis patērēja aptuveni 56% Baltkrievijas eksportēto zāģmateriālu. Pēc embargo sākuma Ķīnas daļa Baltkrievijas eksportā strauji pieauga — no 37% pirms sankcijām līdz 52% 2023. gada augustā. Pašlaik Ķīna stabili iepērk aptuveni pusi Baltkrievijas eksportēto zāģmateriālu. Kopējā divpusējā tirdzniecība 2026. gadā sasniegusi 3,7 miljardus ASV dolāru, bet Baltkrievijas eksports uz Ķīnu audzis par 27%. Tikai 2026. gada jūnijā vien eksports uzrādīja 24,9% apjoma pieaugumu un 32,9% vērtības pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Baltkrievijas Universālā preču birža (BUCE) izvērsusi aktīvu darbību Ķīnā, atverot filiāli Šanhajā. 2024. gadā caur biržu uz Ķīnu tika realizētas preces 129,3 miljonu ASV dolāru vērtībā, kur galvenā pozīcija bija skujkoku kokmateriāli. 2025. gadā kokmateriāli veidoja pat 83% no visa biržā tirgotā eksporta apjoma. Sadarbība vairs neaprobežojas tikai ar izejvielu pārdošanu. 2026. gadā Baltkrievijas valsts mežsaimniecības uzņēmumi ir noslēguši līgumus par jaunu zāģētavu ražošanas līniju iepirkšanu no Ķīnas, lai modernizētu vietējo rūpniecību ar energoefektīvākām iekārtām. Tā kā tiešais Baltkrievijas un Krievijas koksnes eksports uz Eiropu ir bloķēts, ES regulatori ir konstatējuši, ka Ķīna tiek izmantota kā starpniece. Baltkrievijas un Krievijas koksne tiek ievesta Ķīnā, tur pārstrādāta (piemēram, saplāksnī) un tālāk eksportēta uz Eiropu.

Kopš 2022. gada Baltkrievija ir veiksmīgi amortizējusi Eiropas sankciju triecienu, pilnībā integrējoties Ķīnas tirgū. Šī no vienkāršas resursu pārdošanas sadarbība ir pāraugusi stratēģiskā partnerībā, kur Minska ir kļuvusi pilnībā atkarīga gan no Ķīnas pircējiem, gan no tās rūpnieciskajām tehnoloģijām.