Pirms dažiem gadiem sarunājāmies par biotopu kartēšanu (1) un ar to saistītajiem organizatoriskajiem jautājumiem, ar ko nebija mierā ne viens vien meža īpašnieks. Stiga RM tolaik radīja un izplatīja audioklipu (2), aicinot zemes īpašniekus rūpīgi sekot kartētāju darbam. Audiovēsts gan saniknoja dažu labu valsts pārvaldes darboni, bet, tā gadījies, ka 2021. gadā, iedziļinoties biotopu kartēšanas gala ziņojuma projektā, secinām, ka brīdinājums bijis laikā un vietā.

Ja runājam par mūsu audiovēstījumu, ko izvietojām arī radio, pret mums ļoti aktīvi vērsās t.s. zaļie jeb vides aktīvisti. Piekrītu: vēstījuma tekstā kļūdījāmies, proti, Dabas aizsardzības pārvalde neveido liegumus un mikroliegumus, bet ierosina to izveidošanu. Tā bija mūsu kļūda, sakot, ka ierobežojumus nosaka vai uzliek DAP, juridiski to veic Valsts meža dienests. DAP ir ierosinātāji. Ko redzam tagad? 2019. gadā par situāciju izteicāmies pietiekami skaļi, runājām, ka zemes īpašnieka tolerance ir visai augsta, proti, īpašnieks teiks: “Nevajag kliegt, nevajag bļaut, gan jau...” 2021. gadā jau saskārāmies ar situāciju, kad daudzus meža nozares pārstāvjus un lauksaimniekus (zemes īpašniekus) nepatīkami pārsteidza saņemtās vēstules par viņu īpašumos konstatēto. Teorētiski meža īpašnieks savas meža platības izstrādāt var, bet iegūto koksni ar FSC sertifikātu realizēt nevar, kas rada milzu problēmas. Tas ir jūtams ierobežojums. Kā situācija turpināsies vai risināsies, nezinām. Protams, gaidām, kad beigsies ministriju apspriedes, gaidām lēmumus, bet ir traģiski apzināties, ka šādi tiek apzagta mūsu valsts un mūsu iedzīvotāji.

Nozares kolēģi uzteic Stigu RM par aktīvu līdzdalību biotopu kartēšanas procesā savos īpašumos. Tiek minēts, ka kartēšana ar un bez īpašnieka klātbūtnes saturiski atšķiroties.

Precīzi teikts! Pirmajā kartēšanas gadā mums līdzdalību atteica, togad pa mūsu īpašumiem staigāja, kas gribēja, kad gribēja un kā gribēja – mūs nedz informēja, nedz interesējās. Nebijām ar šādu situāciju mierā, rakstījām vēstules un iebildām. Gadu vēlāk mūsu īpašumu apsekošanā jau varējām piedalīties un šo iespēju aktīvi izmantojām. Tiesa, kas tiesa, gadījās situācijas – eksperts atbrauc, līdz mežam vēl kādi 200 metri ejami, apsekojamā platība vēl nav apskatīta, bet viedoklis jau teju, teju gatavs: “Jums tur ir biotops.” Kolēģi, kas piedalījās platību apsekošanā (visiem ir mežsaimnieciskā izglītība), veiksmīgi iesaistījās diskusijās: kas ir augstvērtīgs biotops, kā to noteica utt.? Mēs noteikti no kartētāju iecerēm “izdabūjām” 50% no tā, ko bija plānots iekļaut. Ja redzējām, ka biotops patiesi ir, nestrīdējāmies. Mūsu mērķis nebija biotopus “nesaskaitīt”, bet nodrošināt procesa atklātumu un godīgumu, lai tur, kur eksperta atrastās un pamatotās augstās dabas vērtības ir, tās arī saglabātos. Mēs esam FSC sertificēts uzņēmums un nekad neesam teikuši, ka visi meži un visas platības obligāti ir izstrādājamas. Nebūt, ne! Svarīgi, lai dabas vērtības eksperts spētu gan novērtēt, gan savu vērtējumu pamatot. Kā uzņēmuma vadītājs varu sacīt, ka ekspertu kvalifikācija un izpratne par dabu ir ļoti atšķirīga. Virknei ekspertu izsniegtais eksperta sertifikāts ir apšaubāms.

50% atšķirība nebūt nenozīmē, ka no īpašumiem nu pazudis mednis vai mazais ērglis, vai melnais stārķis.

Protams, nē! Runājot par ligzdām – tās joprojām ir savās vietās, putni joprojām tur apmetas un ligzdo. Mēs esam iebilduši pret ierobežojumu apmēriem, uzskatot, ka liegumi un to buferzonas ir nepamatoti lielas. Kartēšanas process gan mazāk ietvēra putnu vai dzīvnieku apmešanās teritorijas, vairāk runa bija par citu augstvērtīgu biotopu esamību. Runājot ar kartēšanas ekspertu uz vietas, mežā, ir gadījies, ka viņa vērtējumam trūkst pamatojuma.

Covid, divi gadi un uzņēmējdarbība. Kā sekmējies?

Mums ir veicies gana labi, no Covid ķetnām esam izsprukuši ar vieglu izbīli. Uzņēmumā ļoti organizēti un pārdomāti esam ievērojuši visas epidemioloģiskās prasības. Darbs faktiski ir reorganizēts tā, lai darbinieki savā darba vietā justos droši. Piemēram, maksimāli samazinājām tikšanos klātienē un līdzīgas aktivitātes, darba uzdevumus sākām izsniegt elektroniski utt. Uzņēmumā piedzīvojām divus nelielus slimības uzliesmojumus, ar kuriem sekmīgi tikām galā. Protams, joprojām ievērojam visus piesardzības pasākumus un noteikumus.

Kā uzņēmējs ārpus Rīgas vērtē valdības darbu – kas bijis ļoti pareizi un precīzi darīts un ko saukt par nopietnu kļūdu?

Ja paskatāmies atpakaļ, Covid izraisītās problēmas sākās 2020. gada sākumā. Tad gan laikā, gan ļoti vietā bija valdības grantu piešķīrums eksportējošiem, uzņēmumiem par apgrozījuma kritumu. (Runāju par 2020. gada otro ceturksni.) Šis atbalsts (grants) ļoti palīdzēja. Tolaik bijām uzsākuši vienu no uzņēmuma attīstības projektiem, līdzekļi tam bija mums kontā, bet... 2020. gada martā ļoti būtiski “palēninājās” pārdošana, proti, klienti “pauzēja” ar pasūtītās produkcijas izņemšanu, kas vērā ņemami ietekmēja uzņēmuma naudas plūsmu un tālākas attīstības iespējas. Valdības rīcība, kā jau teicu, bija ļoti savlaicīga, jo, piemēram, mēs tikām pie salīdzinoši nelielas summas, toties tā ļāva turpināt  un nebremzēt iecerētos projektus. Skatoties tālāk – 2021. gada perspektīvā – šis atbalsts bija ļoti izšķirošs, lai varētu kāpināt gan ražošanas jaudu, gan kvalitāti, gan apjomus.

Ja runājam par valdības neveiksmīgu rīcību, jāpiemin 2021. gada beigas, kad uzņēmējiem nācās atstādināt nevakcinētos darbiniekus. Izskatījās, ka valsts iestādes mums, uzņēmējiem, neuzticas, domājot, ka mēs nespēsim vai nevarēsim nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi. Šis lēmums “trāpīja” jo krietni, jo neplānoti nācās pārkārtoties. Kas notika? Pēc 15. decembra nespējām nodrošināt pilnas ražošanas maiņas. Patlaban situācija ir normalizējusies, bet no 15. decembra līdz 3. janvārim rūpnīca nestrādāja pilnu ražošanas jaudu. Diemžēl, arī citās mūsu darbības sfērās bijām spiesti pilnībā veselus darbiniekus, kas viņiem vien zināmu apsvērumu dēļ atteicās vakcinēties, atstādināt no darba.

Ja situācija ir normalizējusies, vai cilvēki lēma vakcinēties, vai nācās meklēt jaunus darbiniekus?

Daļa lēma vakcinēties, daļu nācās nomainīt, apmācot jaunus darbiniekus. Šī situācija mums, uzņēmējiem, zināmā mērā kaitēja, jo tas viss prasīja pietiekami lielus līdzekļus.

Vai uzņēmums iedziļinās Eiropas zaļā kursa dokumentos un klimatneitralitātes prasībās?

Ja skatāmies uz mūsu rūpnīcu, pērn augustā sākām lielu, plašu somu kompānijas veiktu auditu – par iespējām, par enerģiju – kopā tika auditēti 20 svarīgi jautājumi. Auditu veicām pēc pašu iniciatīvas, domājot, kā attīstīt ražošanu un darīt to zaļāk, kā maksimāli izmantot visu enerģiju, ko spējam saražot. Meklējām auditorus, kas izpētītu gan vēja un saules enerģiju, gan zinātu, kā izmantot siltumu un dūmgāzes, tvaika kondensātu un citus ražošanas procesa pārpalikumus, gan ieteiktu, kā to darīt efektīvāk, lai pēc iespējas mazāk “siltumu laistu gaisā”, kā, efektīvi organizējot apkuri (mūsu gadījumā ar šķeldu), varētu samazināt CO2 izmešus. Rezultātus turpinām analizēt, pirmos auditoru secinājumus saņēmām novembrī. Par ko nācās skumt (tas ir svarīgs secinājums) – Latvijā neatradām nevienu auditorkompāniju, kas spētu iegūtos datus analizēt un sniegt ieteikumus. Latvijā uzņēmējiem tā ir brīva niša. Domāju, šī tēma būs ļoti aktuāla ne vienu turpmāko desmitgadi vien. Mēs noteikti ķersimies pie uzņēmuma energoefektivitātes paaugstināšanas – šogad plānojam projektēšanu, nākamgad – jau celtniecību. Ja runājam par rūpnīcu, pirmie pieci veicamie darbi ir skaidri.

Kā zināms, Stiga RM ir arī mežsaimniecības daļa. Lai uzņēmums būtu klimatneitrāls, nākotnē plānojam ar CO2 izmešu piesaisti nodrošināt ne tikai savu, bet arī citas rūpnīcas. Skatāmies uz to pozitīvi, jo esam labs CO2 piesaistoša uzņēmuma piemērs.

Pērnā gada nogalē tīmeklī varēja lasīt par Kurzemē lielāko darījumu ar meža īpašumu.

Jā, vienā darījumā 2021. gada beigās mums izdevās iegādāties 223 ha! Ar to ļoti lepojamies, darījuma gaitā konkurējām ar ārzemju investoriem. Tas ir mūsu jaudīgākais darījums pēdējos gados, gribētāju sākumā bija daudz, bet īpašniekiem bija specifiski nosacījumi utt. Zeme un mežs palika Latvijas uzņēmēja rokās.

Tātad ir plāns palielināt meža īpašumu platību.

Iespēju robežās to esam darījuši, paralēli ieguldot un attīstot rūpnīcu Kuldīgā. Pagājušogad lielās investīcijas Kuldīgas rūpnīcā noslēdzās. Protams, darāmā tur vēl gana, bet krietni mazākā apjomā. Pēdējos trīs gadus itin aktīvi esam iegādājušies īpašumus, precīzu meža platību hektāros nepateikšu, jo iegādātas ir arī lauksaimniecības un cita veida zemes. Pirmie trīs īpašumu iegādes darījumi noslēgti arī šogad.

Kā tiek izmantota lauksaimniecības zeme?

Lauksaimniecības zemes mums izdodas veiksmīgi izīrēt, ik gadu mēs kādas platības apmežojam, pērn tie bija 50 ha. Joprojām ir lauksaimniecības zemes, kas atrodas meža vidū. Lauksaimnieki šādas zemes nav gatavi īrēt vai izmantot, jo Kurzemē ir ļoti liels meža dzīvnieku blīvums: ko iesēj, kas izaug, to apēd. Šādās vietās mēs stādām mežu. Par pārējām zemēm runājot, mums ir lieliska sadarbība ar vairākiem desmitiem lauksaimnieku, kas sekmīgi apsaimnieko uzņēmuma lauksaimniecības zemes.

Citi uzņēmuma plāni...

Šogad, visticamāk, sāksim jaunas rūpnīcas būvi Tukuma novadā.

Vai neviens par to nav meties vākt parakstus iebildumiem?

Tas būs lieki, jo rūpnīca taps industriālajā zonā, mums jau ir būvatļauja. Tā kā pamatprodukcija ir un būs koksne eksportam, problēmas šai ziņā nesaskatu.

Tirgus situācija pēdējos gados nereti pārsteigusi pat pieredzējušus uzņēmējus.

Ja to (tirgus situāciju) skatāmies, sākot no 2020. gada marta, pandēmijas sākuma,– bija neskaidrība un kritās produkta cenas. Situācija mainījās 2020. gada rudenī, kad tirgus atguvās, vairākās valstīs spēji un daudz investēja celtniecībā, kas līdz 2021. gada vasarai radīja situāciju, kurā visiem koksnes produktiem cenas teju dubultojās. Šobrīd cenas ir “nomierinājušās”, bet joprojām nav atgriezušās tai līmenī, kādā bija pirms Covid. Visticamāk, ja pirmspandēmijas situāciju skatām kā izejas pozīciju, patlaban “jaunā normālā” ir +20% pie tā laika cenām.

Elektronenerģijas cenu lēciens ietekmē visus.

Protams, uzņēmumu tas skar it nopietni. Blakusproduktu  - šķeldas un mizas, vērtības pieaugums nekompensē dramatiskās elektroenerģijas cenas. Ja salīdzinām 2021. gada augustu ar 2021. gada decembri – šo cenu kāpums ir 3,2 reizes. Tas ir ļoti būtiski un sastāda lielu pašizmaksas daļu. Joprojām esam plusos, bet “komforta zona” ir sarukusi. Mēs nekaucam, neesam izmisuši, bet...

Runājot par enerģijas avotu maiņu (no fosilās uz atjaunojamo), kas Latvijā būtu visizdevīgākais avots?

Latvijas apdzīvotības blīvums ir tik izcils, lai mēs droši varētu izmantot vēju, kas ir viens no zaļākajiem enerģijas devējiem. Valstiski domājot, jau sen – vairākas valdības iepriekš, bija jālemj par plašāku vēja enerģijas izmantošanu. Ja kādam tā nepatīk, ja kādam tā bojā ainavu, ja... jāatceras: kopējais labums ir svarīgāks par atsevišķa indivīda neērtībām. Bažas par iespējamajiem lēmumiem vēja enerģijas atbalstam jūtamas to polituzņēmēju pusē, kas zināmā mērā vēja enerģijas attīstību bremzē. Viņi mēģina to pamatot ar stāstu par OIK2, OIK3, OIKX, bet... ir virkne uzņēmēju, kas gatavi rīkoties bez jebkāda atbalsta vai subsīdijām. Skandināvijā tā notiek jau gadiem. Ir uzņēmēji, kas nesaņem subsīdijas, bet maksā nelielas nodevas par ainavas bojāšanu vai neērtībām. Problēmas redzu Latvijas politiskajā vidē, jo ir uzņēmēji, kas teciņus dodas pie politiķiem, lai kaut ko, kas būtu sabiedrības interesēs, nepieļautu.

Pērn realizētā administratīvi teritoriālā reforma. Vai tā kā nebūt ietekmē darbu?

Uzņēmējs to jūt. Plašākam novadam ir plašākas iespējas. Redzams, ka jaunizveidotie novadi līdz galam vēl nav pārkārtojušies un apvienojušies, piemēram, nav noticis sociālo pakalpojumu izlīdzinājums, kas nu jau bijušajos novados atšķīries. Salīdzinoši – novadi joprojām strādā kā pieci atsevišķi pirksti, ne kā vienota dūre.

Pirms dažiem gadiem intervijā runājām par namu, ko plānojāt celt Kuldīgā, pret ko tika vākti paraksti.

Pagājušonedēļ šo jautājumu “atdzīvinājām”, iesniedzot Kuldīgas novada domē lūgumu piešķirt zemi daudzdzīvokļu ēkas būvei (gan citā vietā kā iepriekš domājām) iespējami tuvu mūsu rūpnīcai. Plānoti 50-70 dzīvokļi. Cerēsim, ka šo ieceri atbalstīs. Ja plānotais izdosies, visticamāk, ko līdzīgu īstenosim Tukuma novadā. Mums ir iespējas piesaistīt darbaspēku, bet patlaban dzīvojamo platību mēs piešķirt vai piedāvāt nevaram. Skatoties nākotnē, iedzīvotāju migrācija no lauku pagastiem uz pilsētām turpināsies. Ja attiecīgajā pilsētā nav dzīvesvietas, cilvēks iespējas lūko citur. Labi, ja izvēlas citu pilsētu, bet var iet arī vieglāko ceļu – doties prom, kur uzreiz tiek piedāvāts komforts, cilvēks jūtas vajadzīgs un gribēts.
1. https://www.zemeunvalsts.lv/vai-dzivojam-briva-valsti-uznemeja-sajutas
2. https://www.zemeunvalsts.lv/uzmanibu-esiet-piesardzigi-
Izmantotas Micah Boerma, Stiga RM un zemeunvalsts.lv fotogrāfijas