Par un ap “Rīgas mežiem” šogad runāts un rakstīts daudz, ko darījusi arī zemeunvalsts.lv ...lai ļoti un trīstik ļoti negribētu, bez dažiem jautājumiem par politiku neiztikt, bet virkne citu nozarei svarīgu jautājumu lika sekot aicinājumam aprunāties par “Rīgas mežu” tuvāko un varbūt tālāko nākotni.

Jūs esat studējusi LLU pārtikas tehnologos. Kādi ceļi atveduši līdz meža nozarei?

Absolvējot LLU, ieguvu inženiera-pārtikas tehnologa kvalifikāciju. Studējot, apguvu gan teorētisko mehāniku, gan rasēšanu, gan elektrotehniku, gan celtniecības pamatus un tēlotāju ģeometriju...

Daļu no nosauktā studiju gados apguvuši arī Meža fakultātes absolventi

Pēc studijām sāku strādāt a/s “Aldaris” ķīmijas laboratorijā. Laikam ritot, jutu, ka mana jauda un radošās spējas ir lielākas. Turpināju darbu “Aldara” pārdošanas nodaļā par HoReCa lielo klientu tirdzniecības vadītāju, šos pienākumus sāku ar nelielām zināšanām, toties lielu gribu. 2006. gadā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā, pēc kura devos jaunā darbā, jo šķita, ka “Aldarī” sasniegts viss, ko tobrīd varēju. Konkursa kārtībā nonācu “Statoil” (Baltijas reģiona mazumtirdzniecības vadītāja), kur paralēli darbam guvu daudz zināšanu par korporatīvās pārvaldības principiem. 

Biznesa vadība praktiskajā darbā...

Tieši tā! Nākamā darba vieta, kur piedalījos konkursā uz vakanci, bija “NP Foods” (Laima, Staburadze, Gutta) Lielo klientu tirdzniecības vadītāja, pēc pusgada kļuvu Komercdirektore Baltijas valstīs. Šī darbavieta man atmiņā palikusi kā vismīļākā. Bet tad pienāca laiks, kad pie manis vairākkārt vērsās personāla atlases kompānija, lai pierunātu startēt konkursā uzņēmuma “Latvijas Piens” valdes priekšsēdētāja amatam. Atteicu ne reizi vien, līdz lēmu aiziet uz interviju, lai man liktu mieru. Kā tas beidzās? Vakarā pēc intervijas man šo amatu piedāvāja. Skatoties uz minēto situāciju šodien, otrreiz tik smagā situācijā esošu uzņēmumu vadīt noteikti nepiekristu. Tie bija smagākie darba gadi manā līdzšinējā dzīvē. Kaut vai situācija ar Krievijas embargo ES piena produktiem, pārmaiņas uzņēmuma iekšienē (jauns akcionārs), laika gaitā bankrotēja viens no lielajiem akcionāriem “Trikāta”, kā vietā stājās maksātnespējas administratori, no kuriem viens otrs laika gaitā tapis labi zināms arī plašākai sabiedrībai. Meklējām investorus, kas vēlēsies strādāt, ne “skaitīties uz papīra”. Būtiski piebilst, ka tieši tajā laikā bankrotēja “Liepājas Metalurgs”, ar kura akcionāriem “veiksmes stāsts” neizdevās. Mums izdevās! 

Pēc notikumiem ar “Latvijas Pienu” izturēju konkursu amatam “Rīgas Dzirnavniekā” (valdes locekle). Tur lielākais ES fondu projekts bija vecas noliktavas pārbūve par ražotni un tās pārcelšana no Igaunijas uz Latviju. Lēmums atkal doties cita darba meklējumos bija apzināts, jo man nebija pieņemami akcionāru darbības principi. Tobrīd sapratu, ka pārtikas nozare man ir “izsmelta”. Vēlējos darboties jomā, kur manam darbam būtu pievienotā vērtība visplašākajā nozīmē. Tolaik, starp citu, medijos dažādi cilvēki bieži aicināja privātās sfēras pārstāvjus doties darbā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, lai privātā biznesa vidē iegūtās zināšanas varētu integrēt kapitālsabiedrību darbā. Startēju daudzos konkursos: gan “Latvijas Dzelzceļa” struktūrvienībās, gan citur, taču... pamanīju, ka aicinājums startēt skan skaisti, bet – viens no pamatprasību punktiem ir pieredze kapitālsabiedrību darbā. Kur to gūt privātās nozares pārstāvim? 

Tad ieraudzīju sludinājumu vakancei “Rīgas Satiksmes” padomē. Pieteicos. 2020. gada oktobrī piedalījos Nominācijas komisijas sēdē, prezentējot savu skatījumu par “Rīgas Satiksmi”. Neuzvarēju, par ko ļoti pārdzīvoju! Nedēļu vēlāk mani aicināja uz Rīgas Domes Personāla daļu, kur piedāvāja amatu “Rīgas mežos”. Rīgas Domē drīkst rīkoties šādi – ja kandidāts ir startējis uz amatu kādā no Domes kapitālsabiedrībām, izturējis reputācijas pārbaudi, ir novērtētas viņa kompetences, ir uzklausīts Nominācijas komisijā, kapitāldaļu turētājam ir tiesības piedāvāt t.s. “mīksto mandātu” citā kapitālsabiedrībā. 2020. gada novembra sākumā tika lemts par E. Zommera atbrīvošanu no “Rīgas mežu” valdes un pagaidu valdes locekļa amatu jautājumos par korporatīvās pārvaldības ieviešanu piedāvāja man. Lūk, jums īsa atbilde, kā nonācu meža nozarē un “Rīgas mežos”!

2021. gada 7. janvārī sāku darbu. Kā jau minēju, mans uzdevums bija “Rīgas mežos” ieviest Rīgas Domes noteikumus Nr. 4 “Par korporatīvās pārvaldības ieviešanu pašvaldības kapitālsabiedrībās”.

Kāpēc piekritāt pagaidu (“mīkstajam”) mandātam? Vai kāds pačukstēja, ka būs arī “stingrais”?

Nē, neviens neko nav čukstējis! 

Jūsu stāsts liecināja, ka piekrītat kam perspektīvam un stabilam, pagaidu amats tāds nav...

Piedaloties dažādos konkursos, sapratu, ka nozīmīgs šķērslis kāda amata iegūšanā (faktiski – neiegūšanā), bijis mans kapitālsabiedrības vadītāja pieredzes trūkums. Tātad šeit, “Rīgas mežos” man tika dota iespēja gūt kapitālsabiedrības pārvaldības pieredzi. Soli atkāpjoties (saņemot pagaidu valdes locekļa amatu), nākamais lēciens karjerā var būt augstāks!

Pirms Rīgas Domes vēlēšanām deputāta kandidāti, ar kuriem nācās runāt, “Rīgas Satiksmi” pieminēja ar nopūtu: “Kas tik tur nav pazudis, kā bezdibenī...”

Kandidēju uz amatu “Rīgas Satiksmes” padomē. Iepriekšējā bargā pieredze ar “Latvijas Pienu” stimulēja; grūtības mani nebaida. Labprāt strādāju tur, kur gana skaidrs, vai redzēšu sava darba rezultātu. Man ir svarīgi, lai manā vadībā uzņēmums top labāks.

Redzu, jums patīk sakārtot. Vai abām valdes loceklēm patlaban ir pagaidu mandāts? 

Jā! 

Septiņas dienas (piebilde: saruna notika 8. septembrī) amatos ir jaunā kapitālsabiedrības padome, vai to jau jūtat?

Jūtam. Pirmā padomes sēde bija 2. septembrī, nākamajā jau paredzēti četri darba kārtības punkti un mūsu ziņojumi. Darbs ir sācies. Iespaids par padomi ir labs, tie ir profesionāli cilvēki, jautā mums par visu, ieskaitot meža lietas un kokzāģētavu. Procesi kapitālsabiedrībā viņiem ir saprotami. 

Vai nemulsina, ka padomē un pagaidu valdē nav neviena meža nozares zinātāja?

Nē! Arī pārtikas nozare ir līdzīga meža nozarei. Kā? Abām ir noteikts sākuma un beigu punkts, abas saistītas ar dabas procesiem. Lai sasniegtu beigu punktu (t.i. rezultātu), jāiziet cauri virknei procesu, kas tieši saistīti ar dabu, kas nav ietekmējami ar IT risinājumiem vai ko tamlīdzīgu. Lai izaugtu kakao pupiņas, sēklām jāsadīgst, kokam jāuzzied, auglim jānobriest, tas jānovāc, jāžāvē utt. Svarīga ir pupiņu kvalitāte. Līdzīgi ir ar kviešiem un rudziem... 

Mežsaimniecībā arī ir daudzi un dažādi posmi. Pirms 100 vai daudziem desmitiem gadu kādam koki bija jāiestāda, kādam jākopj utt. Ražošana arī “Rīgas mežos” ir ražošana – jauda, efektivitāte, izmaksas, darbaspēks, pašizmaksa. 

Vai savā darbā jūtat politiķu ietekmi? Kāda ir sadarbība ar Rīgas Domi? Plašsaziņas līdzekļos var manīt, ka vienam otram domes deputātam tīk runāt gan “Rīgas mežu” vārdā, gan par uzņēmumu.

Sadarbība ir neitrāla, mūsu darbā domnieki nejaucas. Domē ir izpilddirektors un Komercnodrošinājuma pārvalde, ar ko mums ir tiešs kontakts. Politiķi mums noteikumus nediktē. 

Nesen izskanējušas runas par 30% mežu izņemšanu no saimnieciskās aprites

Grozījumus Meža apsaimniekošanas plānā esam izstrādājuši un iesnieguši Rīgas Domē. Desmitgades plāns “Rīgas mežiem” ir spēkā no 2017. gada. Ņemot vērā, ka tikko ir beigusies biotopu kartēšana, jauniegūtie dati ir jāņem vērā un jāiestrādā meža apsaimniekošanas plānā. 

Tā kā Pierīgas meži ir ļoti bagāti gan ar rekreācijas vietām, gan saudzējamām dabas teritorijām, mūsu pienākums ir iepriekšplānoto pārskatīt. Ziņojumu un redzējumu Domei iesniedzām, aplēšot, ka atpūtai paredzētās un aizsargājamās platības kopā sastāda ap 30% “Rīgas mežu” teritorijas. Gribētu piebilst, ka jau agrāk brīvi esam varējuši apsaimniekot ap 70% teritoriju, patlaban, pēc plāna pārskatīšanas, 2022. gadā tie būs 63%. Tātad samazinājums ir par 7%.

Saprotu, ka “Rīgas mežos” ziņojumu par biotopu kartēšanu un tās rezultātiem esat pieņēmuši pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā

Informatīvajam ziņojumam par biotopu kartēšanu pēc mūsu rīcībā esošās informācijas ir informatīvs raksturs. Bet mēs to jau daļēji esam ņēmuši vērā, izstrādājot grozījumus Mežu apsaimniekošanas plānā. Mūsu mežsaimniecības daļā strādā Edmunds Račinskis, cienījams un zināms ornitologs, kas rūpīgi seko biotopu kartēšanas aktivitātēm. Šobrīd skatāmies uz situāciju atvērtāk, ja tā var teikt – zaļāk.

Vai piedalāties nozares diskusijās par biotopu kartēšanas jautājumiem un gala ziņojumu?

Protams, piedalāmies! Mūsu viedoklis ir pret dabu attiekties saudzīgi, saglabājot biotopus. Tāpat jāsaprot, kā saimniekot teritorijās, kurās nav lieguma, bet kurās ir dabas vērtības un rekreācijas objekti. Svarīgākais ir saprast saimniekošanas principus, jo mēs nedz plānojam, nedz arī varam pārtraukt savu saimniecisko darbību. Kāpēc rīkojamies ātrāk? Uz to piespiež dzīve: Rīgu “ļoti” cieši iekļauj apkārtējās pašvaldības, kas nereti vēlas attīstīties uz “Rīgas mežu” teritoriju rēķina. Jauns zonējums palīdzēs nosargāt mūsu mežus.

Topošā Rail Baltica trase noteikti skars arī “Rīgas mežu” teritorijas

Tas būs vēl viens pasākums (vai dzīves īstenība), no kuras izvairīties nevarēsim. Visintensīvāk ar šo projektu patlaban darbojas nekustamā īpašuma nodaļa. Arī mūsu īpašumu Rail Baltica sašķels divās daļās. Sadarbojamies ar “Latvijas valsts mežu” kolēģiem, kam risināmie jautājumi ir līdzīgi. Svarīgi, lai dzelzceļa būve būtiski netraucētu mūsu darbu. 

Kāda Rail Baltica sakarā ir sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām?

Šie jautājumi vēl nav dienas kārtībā. Patlaban risinām ikdienišķus jautājumus. Pašvaldības lūkojas pēc mūsu teritorijām kapsētu paplašināšanai, bērnu laukumiem, ceļiem, rotācijas apļiem – risinām šāda veida jautājumus. Un, protams, svarīgas ir arī atpūtas iespējas – rekreācijas celiņi, takas, veloceliņi. 

Atpūta un atkritumi. Mūžvecās lielpilsētas galvassāpes

Tā ir būtiska problēma. Īpaši pēdējā gada laikā, kad daudzi cilvēki bijuši spiesti palikt mājās, nav ceļojuši ārpus valsts, bet “devušies dabā”. Nesen lasīju Kristapa Klausa (Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora) interviju aģentūrai LETA, kurā minēts, ka cilvēkam, sēžot mājās, top garlaicīgi, ir ietaupīta nauda. Tālab tiek būvēts un pārbūvēts, remontēts, un... diemžēl lielu daļu būvgružu izgāž mūsu mežos. Kopējais mūsu mežos izgāztais atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, palielinājies par 11 t (ap 30%). 

Jautāšu (varbūt naivi): “Ko ar šo darīt, domājot par zaļu Rīgu?” (Par zaļo Rīgu gan mazliet vēlāk) Skolot, stāstīt, audzināt?... Cik var? Starp citu, atkritumu jautājums ir gana labi risināts privātmāju rajonos

Mēs nemītam siltajās zemēs, kur atkritumus pārmet pār sētu, latvietis ved tos maķenīt tālāk. Īsta plāna, kā rīkoties, mums nav, tas ir valstiskas atbildības jautājums. Tiek plānotas sociālās kampaņas. Ikdienā ar to nodarbojas mūsu meža apsardzības daļa. Piekrītu, ir ļoti nelāgi, ja šodien atkritumus savāc, un rīt tie jau atkal vācami. Mežos izvietotajās novērošanas kamerās šo to redzam, bet itin ātri kameras tiek atklātas un...

... vai patiesi kāds veco dīvānu ved uz mežu, zinot, ka tur ir novērošanas kameras?

Kad uzzina par kamerām, saprotami, vairs nebrauc, bet... dodas citur! Lai cik skarbi neizklausītos, bet piemēslot mežus un apkārtējās teritorijas Latvijā ir kļuvis par ieradumu. Diemžēl! 

Es dzīvoju Tukumā, kur darbojas riepu pārstrādes rūpnīca un katram iedzīvotājam reizi gadā ir iespēja bez maksas nodot četras riepas... Nūjojot vai pastaigājoties, redzu: riepas mētājas daudz kur un daudz vairāk, nekā pērn... Kā to nosaukt? 

Ko vēl darām lietas labā? Uzstādām barjeras un runājam, skaidrojam, atgādinām... Šodien (8.09.) Juglas mežā organizējām sabiedrisko apspriešanu par meža kopšanu, kuras laikā sanākušajiem jautājām, ko darīt ar atkritumiem mežā. Secinājām – vienīgais, ko varam, ir rādīt piemēru – savācam, savācam, savācam... Ceram, kādu dienu sabiedrība taps apzinīgāka. 

Tas skanēja ļoti skumji... Runājot par finanšu jautājumiem: kapitālsabiedrībai ir jāpelna. Kādi ir tālākie pelnīšanas plāni? Runā, ka kāds esot noskatījis “Rīgas mežu” zāģētavu un kokaudzētavu, lai abas veikli varētu nonākt privātās rokās...

Par kokaudzētavu un privātu interesi par to es dzirdu pirmoreiz. Domāju, baumas rada tie, kam pašiem ir interese par “pazīšanās cenu” ko dabūt, kā tas bijis 90. gados vai agrāk. Par mūsu plāniem: uzņēmuma saimnieciskā darbība ir jānodrošina. Jānodrošina mežu atjaunošana, lai varētu atdot dabai paņemto, jānodrošina gan “Mežaparka” darbība, gan arī (daļēji) “Rīgas dārzu un parku” funkcijas. Pēdējie ir prieku un atpūtu, bet arī izdevumus radoši. Mežsaimniecība arī rada izdevumus – stādi, stādīšana, kopšana. Lai to visu nodrošinātu, jāstrādā ar plus zīmi. Par kokaudzētavu – nav bijusi ne doma, ne runa, ne kas dzirdēts, ka varētu to pārdot vai atdot privatizācijai. 

Runājot par kokzāģētavu, nupat darbu ir sākusi kapitālsabiedrības padome, kas vērtēs līdzdalību kokzāģētavā, ņemot vērā visus aspektus. Un tikai tad tiks lemts! Līdz tam vēl jāpagaida. Skatoties finanšu rādītājus, redzam, ka 2021. gadā kokzāģētava strādā ar plus zīmi. Ir sakārtota pārdošanas un izsoļu procedūra, protams, arī koksnes cenas pasaulē ir augstas. Noteikti uzsvēršu faktu, ka kokzāģētavai būs nepieciešami nopietni ieguldījumi, jo iepriekš iegādātā zāģgalva (“kokzāģētavas sirds”) ir nopirkta no Krievijas tālajiem ziemeļiem un savulaik tikusi reanimēta, lai būtu darbspējīga. Šis jautājums būs jārisina.

Šopavasar saņēmām vēstuli no kāda Latvijas uzņēmuma, kas informēja, ka labprāt izskatītu iespēju kokzāģētavu iegādāties. Atbildējām, ka nepārdosim. Mūsu redzējumā pārdošana nav paredzēta, bet jebkurā gadījumā tas būs padomes un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja kopīgs lēmums. 

Rīga ir ļoti zaļa pilsēta, ko, staigājot kājām vai braucot vilcienā, var labi redzēt. Bet! Zaļums prasa kopšanu. Ja gaida, līdz koks uzkrīt uz galvas...

Rīgas apstādījumi noteikti prasa kontroli un profesionāļa aci. Tas labi zināms daudziem – nereti koks ārēji izskatās skaists un vesels. Nekas ārēji neliecina, ka iekšā tas izkurtējis. Bet stiprākā vējā tas nolūzt….

Pilsētas teritorijā vien mums jāapsaimnieko 5,5 tk ha meža. “Rīgas mežu” arboristi un mežziņi ar to nodarbojas ik dienu. Esam ļoti pateicīgi pilsētas apkaimju biedrībām, kas ikdienā pasaka priekšā, kur kas būtu sakopjams, apzāģējams vai izzāģējams, jo, ņemot vērā platību lielumu, visur pabūt vai paspēt nevaram. Tas ir saprotams! 

Ja cilvēks vēršas pie jums un saka: “Manā ielā pie manas mājas aug trīs koki, no kuriem vienu derētu apskatīt profesionālim.” Ko darāt?

Ne vienmēr koki būs mūsu pārziņā. Tomēr ikdienā operatīvi nākas kopt arī citu pārziņā esošas vietas. Jāsaprot: mēs kā uzņēmums jeb Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība “Rīgas meži” kalpojam rīdziniekam. Kalpot nozīmē cilvēku iepriecināt, pārliecināt, ka uz Rīgas parkiem un mežiem doties ir droši. Piebildīšu gan: pateikt “filozofijas maiņa” ir viegli, bet grūtāk un ilgāk ir to patiesi izdarīt. 

Vai situācijā, kad sabiedrībā pastāv gana īpatns viedoklis par mežsaimniecību, strādāt ir vienkārši?

Jau minēju par tikšanos ar apkaimju iedzīvotājiem Juglā, runājot par meža kopšanu. Notikusī saruna mūs patīkami pārsteidza. Jā, pirms tam domājām, pat bažījāmies, kā būs! Saruna nebija noraidoša, mums pat ieteica kopt vērienīgāk... Bet... tajā pašā laikā prasīja arī rekreācijas objektus, t.i. pastaigu un velotakas, un soliņus, kur māmiņām ar bērniem piesēst utt.

Tātad nebija kāds ilgi un dikti jāpārliecina, ka meža kopšanas darbi ir nepieciešami?

Ja cilvēkam rāda piemēru un iesaista procesā, kas nebūt nav sarežģīti, pārliecināšana nav nepieciešama.

Citēju: “Jā, jūs te skaisti runājat, jūs esat mācījusies augstās skolās, bet es domāju, ka...”

Atkārtošos: risinājums ir iesaistīt un parādīt vārdu saskaņu ar darbiem. Līdz šim man nav gadījušās kritiskas sadursmes ar rīdziniekiem. Labi zinu, ka mūsu darbu vēro ļoti daudzi un dara to ļoti sīkumaini. Kopumā mūsu idejām un plāniem ir atbalsts. Pieļauju gan, ka ar ļoti ortodoksālu uzskatu piekritējiem vēl neesam sastapušies. 

“Rīgas mežu” pārziņā ir Lielie kapi...

Esmu vairākkārt tikusies ar Lielo kapu draugiem. Mums jābūt pateicīgiem, ka un kā viņi ir darbojušies līdz šim, šo apvienību uztveru kā mūsu atbalstu nevis pretinieku. 

... un Uzvaras parks. Kā jums tīk ideja par koncertzāli šai parkā?

Manuprāt, ļoti laba ideja. Kur to novietot vai celt, lai domā plānotāji. Domās koncertzāli precīzā vietā “novietojusi” neesmu, bet – svarīgi – lai tajā viegli iekļūt, viegli izkļūt, lai nav drūzmēšanās un lai ēka labi “ieguļ” ainavā. 

Šogad, starp citu, daudzi Rīgas parki “pārtapa” koncertzālēs. Vērmanes dārzam un citiem centra parkiem ir liela noslodze, bet... cilvēki dzīvo ne tikai Rīgas centrā. Daudzi pasākumi notika Arkādijas parkā. Manā skatījumā šādi “jāatdzīvojas” maksimāli daudziem Rīgas parkiem. Starp citu, tas saskan ar mūsu koncepciju par Zaļo klasi, jo tā nav noslēgta teritorija ar vienu ēku, bet par Zaļo klasi jāuzskata visas “Rīgas mežu” teritorijas, ieskaitot arī parkus un dārzus. Trīs parkos mums jau ir audiogidi, drīz būs ceturtajā. Zaļā klase ir mūsu stāsts un domas, kā ar dabu sadzīvot un kā tai atgriezt paņemto. 

Zaļās klases aktivitātes ir iespējamas gan parkā, gan telpā. Piemēram, šoziem... 

Iepriekšējā ziema bija brīnišķīga, lai uzturētos laukā. Bet, runājot par iespējām un pieejamību, patlaban strādājām, lai Ogres apkārtnē esošās Zaļās klases saimniecības ēka taptu pieejamāka. Projektā nebija paredzēta, piemēram, tualete invalīdiem, šī kļūda ir labota. Ir izsludināts iepirkums projekta pabeigšanai. 2022. gada pavasarī ceram atvērt visu Zaļās klases kompleksu. Projekts netiek nolikts malā, tas turpināsies. 

Kadru mainība. “Zemeunvalsts.lv” saņēma Rīgas mežu bijušo darbinieku vēstuli, kas tikusi sūtīta gan tiesībsargam, gan Rīgas Domes deputātiem, gan Valsts darba inspekcijai. 

Pirmkārt, ko gribu uzsvērt, nozares kolēģi mūs jau ir uzteikuši par to, ka mežizstrādi turpmāk ņemsim kā ārpakalpojumu. 

Runājot par minēto 38 cilvēku vēstuli (1), man nav datu par konkrēti 38 cilvēku sašutumu. Tā kā neapmierinātība tiek pausta publiski, vēstuli neparakstot, pieņemu, ka situācija ir cita. Tagadējā valde sāka strādāt no 19. marta. Daļai darbinieku joprojām ir terminēti līgumi. Daļa darbinieku paskaidroja, ka jaunajā “Rīgas mežu” filozofijā sevi satrādājam neredz. Ar šiem cilvēkiem esam šķīrušies, izmaksājot koplīgumā, kas “Rīgas mežos” ir ļoti spēcīgs, paredzētās kompensācijas. Jā, ir bijuši cilvēki, kas nav varējuši pieņemt mūsu jaunos stratēģiskos mērķus, bet vēlējušies turpināt būt (ne “strādāt”, bet “būt”) uzņēmumā! Un ir tikai viens vienīgs cilvēks, ko esam atlaiduši par uzticības zaudēšanu darba devējam. No pieredzes varu sacīt, ka, mainoties uzņēmuma vadībai, ir normāli, ka daļa darbinieku darbu turpināt nevēlas. Ir cilvēki, kas nevar izturēt jauno darba tempu, kas uzņēmumā nenoliedzami ir pieaudzis. Lēmumi un iemesli aiziešanai no darba ir dažādi. 

Uzņēmumā notiekošos procesus vērtē gan tiesībsargs, gan Darba aizsardzības inspekcija. No pēdējās esam saņēmuši atbalstu šā brīža pārmaiņām uzņēmumā. Varu teikt, ka nekāda izrēķināšanās ar ilggadējiem “Rīgas mežu” darbiniekiem nav notikusi. Ir ritējis normāls process, kas saistās ar uzņēmuma vadības maiņu. No savas pieredzes raugoties, piebildīšu, ka “Rīgas mežos” pārmaiņu process tiek uztverts asāk un sāpīgāk!

Skaidrs! Tātad tiesībsargs ir informēts no abām iesaistītajām pusēm. Vai jūs netraucē amatpersonu frāžainība un aptuvenība, skaidrojot trauksmes cēlēja ziņojumu RD vadības preses konferencē? (2)

Tieši tāpēc Rīgas Domes audita ziņojums tika publicēts mūsu mājaslapā, aizkrāsojot vietas, kas skartu privātpersonu datu drošību. Ikviens šo ziņojumu var izlasīt un saprast, kas ir un kas nav pateikts. 

Vārdi “zaļa Rīga” politiskajā sarunvalodā skan biežāk nekā “Labdien!” Lūgti skaidrot, politļaudis atbild: zaļa Rīga ir zaļa Rīga... 

Ko mūsu kapitāldaļu turētājs domā ar “zaļu Rīgu”, mēs varam pastāstīt! Zaļa Rīga: sniedz prioritāti riteņbraucējiem, gājējiem un sabiedriskajam transportam, pēc iespējas atslogojot pilsētu no personiskā (vieglā) autotransporta. Pierīgā tiek veidoti mobilitātes punkti (atbrauc, atstāj transportlīdzekli un iekāp sabiedriskajā transportā). Viens no šādiem punktiem, starp citu, paredzēts Berģos uz “Rīgas mežu” zemes. 

Zaļa Rīga – vairāk augu būs teritorijās, kur līdz šim pierasts redzēt autotransportu. Rīgā nepieciešams pēc iespējas svaigāks gaiss, jo tā ir nopietna galvaspilsētas problēma pat Eiropas līmenī. Jāsaka, ikdienas darbā nav laika pievērst uzmanību politiķu frāžainībai. Mums tiek doti uzdevumi no kapitāldaļu turētāja, no Mājokļu un vides departamenta, tos arī pildām. 

Gatavojam sociālo kampaņu “Saudzēsim un sakopsim apkārtējo vidi!”, lai atgādinātu katram Rīgas iedzīvotājam, ka mūsu kopīpašums – parki, dārzi, meži – ir katra atbildība. Ja redzi, kāds izmet atkritumus, neskrien gluži klāt ķīvēties, bet: fotografē, zvani policijai, ziņo! Par pārkāpumu ir jāatbild. Nesodāmības sajūta jau ir problemātiska.

Ko nespēj paskaidrot politiķi, to var darba darītāji. Runājot par sakoptību, atkal jāskar atkritumu problēma (jautājums) – ar šo Vidzemē it sekmīgi tiek galā ZAAO. Piemēram, nostāsti par mežā atrastiem atkritumiem, kuros atrod pirkuma čeku un arī bezkauņu pircēju, kas piecūkojis mežu... Šai Latvijas novadā ko vest vai mest mežos bīstās...

Tas ir liels un smags darbs, pie kura nudien jāķeras visiem. Kaitnieki jānoķer un jāparāda utt., lai citi, kam ir nodoms kādā parkā izmest veco plīti, saprot, ka viņu laiks ir pagājis! Sabiedrībai šī jautājuma risināšanā jāmobilizējas. 

Atkal pieminēšu Tukumu, kur mežā izmestos atkritumos esam atraduši pat pavadzīmes, kuru foto nosūtījām municipālajai policijai. Protams, lai šādus kaitniekus atrastu un sodītu, vajag resursus, kas ne vienmēr pieejami. Nereti vieglāk ir satīrīt vai sakopt pašam. Bet, ja nesāksim meklēt un pieprasīt atbildību), maz kas mainīsies. Vidzemnieku pieredze ir ļoti laba un pareiza. 

Starp citu, Rīgas apkaimju biedrības attīstās un tur rūpi par savu teritoriju. Tās, ceru, šai darbā būs mums labs un spēcīgs atbalsts. 

Vēl kāda Latvijas problēma: kolīdz kāds uzņēmējs sarosās rīcībai, parādās aktīvisti, parakstu vācēji...

Jā, tā ir... (nopūšas)! Uz to gan jāskatās normāli, jo sabiedrības iesaiste ir svarīga, bez tās neiztikt. Man šķiet, ka iedzīvotājiem daudz rūpīgāk un saprotamāk jāizstāsta par plānoto mērķi un ieguvumiem. Kāpēc parakstu vākšana sākas? Manuprāt, arī tālab, ka uzņēmējs kādā brīdī ar vietējiem nav pratis vai nav varējis sarunāties tā, lai abi saprastos. 

Ko līdzīgu jau esmu piedzīvojusi, sākot strādāt “Rīgas mežos”. Mani informēja, ka apkaimju pārstāvji ir “traki ļaudis, ar kuriem nesaprasties”. Sākot sarunāties, ir radies pilnīgi cits iespaids. Svarīgi, ka/lai apkaimju biedrību līderi mūsu vēsti vai ziņu spēj saprotami nodot tālāk. Sarunāties nekad nav viegli, tas ir jāprot. Mēs to mēģinām darīt un darīsim arī turpmāk.

Kad ir gaidāms konkurss uz amatiem “Rīgas mežu” valdē un vai plānojat tajā piedalīties?

Domāju, ka konkursu izsludinās ļoti drīz. Valdē strādās trīs cilvēki. Jā, es plānoju piedalīties! Laiks, kad jaunā Valde sāks darbu, būs atkarīgs no konkursa norises, pieņemu – līdz gada beigām skaidrībai jābūt. 

Noslēdzot sarunu, vai esmu jūs pareizi sapratis: “Rīgas meži” turpinās būt kapitālsabiedrība, kas strādās un pelnīs.

Lai mēs varētu nodrošināt nefinanšu mērķus, kas mums ir daudz un dažādi, mums ir jāstrādā un jāpelna. Atbilde ir – jā!

Izmantota “Rīgas mežu” fotogrāfija un fotogrāfijas, kas uzņemtas “Rīgas mežu” apsaimniekotajās teritorijās, izņemot foto ar matraci, kas uzņemts Rīgā, bet ar “Rīgas mežiem” nesaistīti
1. Runa ir par “Rīgas mežu” darbinieku vēstuli, kas adresēta Rīgas Domes deputātiem, Tiesībsargam un Valsts darba inspekcijai. Par to lasāms: https://www.zemeunvalsts.lv/-rigas-mezu-bijuso-un-vel-esoso-darbinieku-vestule-
2. Runa ir par Rīgas Domes preses konferencēm 2021. gada 19. martā un 6. maijā