zemeunvalsts.lv piebilde

“Rīgas Mežu” darbinieku vēstule ir tapusi vēl pirms Rīgas domes kapitālsabiedrības Padomes apstiprināšanas pagājušajā nedēļā. Ļoti ceram, ka uzņēmumā notiekošajam un notikušajam uzmanību pievērsīs arī jaunapstiprinātā “Rīgas Mežu” Padome. Kopš šā gada marta nozares pārstāvji ir vērojuši (vai mēģinājuši vērot) uzņēmumā notiekošo, cenšoties izprast publisko, plakātisko, notiekošo un faktisko. Ļoti cerams, 1. septembrī darbu sākot jaunajai Padomei, īsā laikā tiksim skaidrībā, kas un kāpēc uzņēmumā ir noticis. Jāpiebilst, kas ir svarīgi tieši šais dienās – 1991. gada augustā bija sajūta, kam šodien, pēc 30 gadiem, bija jāpārtop pārliecībā: īstenībai neatbilstošu frāžu un saukļu laiks ir pagājis. Vai tā ir? 


Latvijas Republikas Tiesībsargam
Valsts darba inspekcijai
Rīgas domes deputātiem
2021. gada 12. augustā

Mēs, zemāk parakstījušies SIA “Rīgas Meži” bijušie un vēl strādājošie darbinieki, ar šo vēstuli vēlamies apliecināt, ka 38 uzņēmuma darbinieki darba attiecības uzņēmumā nepārtrauca labprātīgi, bet tas notika uzņēmuma vadības veiktā bosinga rezultātā, ko īstenoja attiecībā pret katru no mums. Ar divdesmit pieciem no mums tika slēgta savstarpēja vienošanās, divpadsmit aizgāja pēc paša vēlēšanās, un viens tika atlaists par “uzticības zaudēšanu”.

Šā gada aprīlī mēs nosūtījām medijiem un atbildīgajām institūcijām neparakstītu vēstuli (neparakstītu – jo baidījāmies zaudēt darbu), kurā paudām neizpratni un sašutumu par to, ka pēc pēkšņas uzņēmuma iepriekšējās valdes atcelšanas ieceltā pagaidu valde – valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Anita Skudra un pagaidu valdes locekle Līvija Stukovenko – pret darbiniekiem izvērš cilvēka cieņu aizskarošas darbības ar mērķi atbrīvoties no konkrētiem darbiniekiem (jo viņi ir strādājuši pie iepriekšējās Rīgas domes vadības), lai amatos ieliktu sev pietuvinātas personas. Četru mēnešu laikā no Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas Meži” ir aizgājuši 38 darbinieki. Vairumā gadījumu formālais iemesls ir “savstarpēja vienošanās” un “atlūgums pēc paša vēlēšanās”. Juridiski šis jautājums ir sakārtots, un valdes locekles “var mazgāt rokas nevainībā”, tomēr faktiskā situācija ir cita. Mēs visi tikām piespiesti tā rīkoties – parakstīt vienošanos, jo saņēmām draudus, ka pretējā gadījumā tiksim atlaisti. Protams, mūsu interesēs bija saņemt kompensāciju par nostrādātajiem gadiem, jo nezinām, cik ilgi nāksies izmantot bezdarbnieka statusu un cik ilgā laikā varēsim atrast jaunu darbu. Tāpat nevienam no mums nav līdzekļu, lai tiesātos un ilgstoši nestrādātu. Vienošanās tika izmantota kā instruments, jo iemesla atlaišanai nebija. Mēs visi vēlējāmies turpināt darbu uzņēmumā, ko kopīgi esam veidojuši un attīstījuši no aģentūras – “Rīgas Mežu aģentūra”, kur strādāja 100 darbinieki, līdz daudznozaru uzņēmumam ar vairāk nekā 400 darbiniekiem, kas gadā nodokļos maksā ~4 miljonus eiro. Līdz šim SIA “Rīgas Meži” bija minimāla kadru mainība, kas nozīmē, ka darba vide bija sakārtota un uzņēmumā valdīja pozitīvs un uz darba uzdevumu realizēšanu vērsts mikroklimats.

Slēdzot “savstarpējo vienošanos”, pēc mūsu aprēķiniem, kompensācijās ir izmaksāti aptuveni 100 000,00 eiro. Tas nozīmē, ka nelietderīgi ir iztērēti rīdzinieku līdzekļi, jo ir realizēta valdes iegriba nomainīt darbiniekus. Ar to šādi tēriņi nebeidzas, jo ikviena jauna darbinieka iekļaušanās uzņēmumā arī ir saistīta ar izdevumiem. Jāpiemin fakts, ka jaunpieņemtajiem darbiniekiem tiek noteikts ievērojami lielāks atalgojums nekā tiem, kas nostrādājuši desmit un vairāk gadus. Viena no bosinga izpausmēm bija piemaksu noņemšana dažiem struktūrvienību vadītājiem, kaut arī darba apjoms saglabājās nemainīgs.

Uzskatām, ka esam diskriminēti pēc pazīmes “strādājis pie iepriekšējās varas”, ko valdes locekles nav kautrējušās deklarēt, tāpat “uzliekot mums zīmogus”: “izšķērdētāji”, “izsaimniekotāji”, “afēristi”, “fiktīvi nodarbinātie” u.c. Psiholoģiskā terora izpausmes, kas pret mums tika realizētas, bija, piemēram: steidzamu un bezjēdzīgu uzdevumu došana nereālos izpildes termiņos; nepamatoti aizvainojumi un izteikumi, ka neesam profesionāļi, ka nestrādājam ar mūsdienīgām metodēm u.tml.; ignorēšana, piemēram, regulāra uzdevumu došana darbiniekiem, apejot struktūrvienības vadītāju; ziņojumi pēc darba laika un nakts stundās; noraidoša un naidīga attieksme; vārdiska pazemošana, aizvainošana un aizskaršana; tika radīti apstākļi, lai nevarētu normāli strādāt, jo pretēji tam, lai mēs pildītu savus darba pienākumus, mums visai bieži bija jāveic nesaprotamas un neloģiskas darbības. Tie ir tikai nedaudzi piemēri valdes realizētajam psiholoģiskajam teroram, lai mēs tiktu novesti līdz situācijai, kad piekrītam parakstīt savstarpējo vienošanos. Personāldaļas vadītāja Marita Krūmiņa valdes loceklēm izteica savu apņēmību labprātīgi neparakstīt vienošanos, viņa tika atlaista par “uzticības zaudēšanu”. Pieņemam, ka arī mēs tiktu atlaisti līdzīgi, ja to nedarītu. Parakstīt vienošanos mēs tikām motivēti ar “atlaišanu no darba jebkurā gadījumā”.

Uzskatām, ka šobrīd uzņēmuma valdi veido gadījuma cilvēki, kam nav priekšstata, ko Latvijas un Rīgas ekonomikai nozīmē meža nozare, šīs personas nepārzina un neorientējas nevienā no uzņēmuma darbības jomām. Tas gan viņām nebija šķērslis, lai atlaistu no darba struktūrvienību vadītājus, kuri bija savas jomas profesionāļi ar ilggadīgu un unikālu pieredzi. Laiks, ko Anita Skudra un Līvija Stukovenko ir nostrādājušas uzņēmumā, apliecina, ka viņām nepiemīt līdera spējas un prasmes vadīt cilvēkus. Sev vēlamu rezultātu viņas spēj panākt, nelietīgi izmantojot iegūto varu – atlaižot darbiniekus, tā iebiedējot strādājošos. Abas valdes locekles šos amatus ieņem bez piedalīšanās konkursā. Līvija Stukovenko savu amatu saņēma kā balvu, iesniedzot Rīgas domes vadībai “trauksmes cēlēja ziņojumu”, un to var uzskatīt par tirgošanos ar ietekmi.

Diemžēl Rīgas domes vadība sešu mēnešu laikā nav pieņēmusi darbā trešo valdes locekli, kurš, iespējams, varētu būt faktors, lai mazinātu šāda veida izrēķināšanos ar ilggadīgiem uzņēmuma darbiniekiem.

Ārpus lietišķo attiecību reglamenta darbības pret mums tika vērstas katru dienu. Scenārijs visos gadījumos bija visai līdzīgs – bosings vairāku mēnešu garumā, sekojošs uzaicinājums uz sarunu, kur tika izteikti cilvēka godu un cieņu aizskaroši apgalvojumi, kuriem sekoja piedāvājums parakstīt jau iepriekš sagatavotu vienošanos. Uzskatām, ka tam visam ir bijusi graujoša ietekme uz mūsu darba pienākumu izpildi, mūsu veselību un personību. Šāds psiholoģiskais terors nebija atsevišķi gadījumi, bet sistēma vairāku mēnešu garumā. Vairākus mēnešus mēs tikām turēti bezpalīdzības un neaizsargātības stāvoklī, jo valde savu likumīgo varu izmantoja ar nolūku pazemot un aizskart. Vēl joprojām tiek grauta darbinieku emocionālā drošība – viņi tiek turēti neziņā par iespējām turpināt darbu un līdz ar to savu finansiālo situāciju nākotnē. Neziņa, bailes par nākotni, nogurums – psiholoģiskais terors var beigties tikai un vienīgi ar aiziešanu no darba. Bažas par savu materiālo stāvokli un šāda izturēšanās bija iemesls, lai mēs labprātīgi parakstītu vienošanos.

Ja pašvaldībās ir atzīstama un pieļaujama šāda rīcība, vajadzētu ar likumu noteikt, ka, mainoties varai pašvaldībā, tās uzņēmumos – struktūrvienībās, kapitālsabiedrībās, aģentūras u.c. – automātiski tiek atlaisti visi darbinieki un pieņemti citi. Tad pašvaldību darbinieki zinātu spēles noteikumus un rēķinātos ar to, ka, mainoties varai, viņi zaudēs darbu un būs jārisina problēmjautājumi – kā nodrošināt iztikas līdzekļus ģimenēm, kā nomaksāt kredītsaistības u.tml. Zinot, ka valsts pārvaldē sistēma ir šāda, daudzi no mums nebūtu pieņēmuši darbu pašvaldības uzņēmumā.

Uzņēmuma pagaidu valde uz amatiem, no kuriem mēs tikām atlaisti, bija izsludinājusi konkursus, kuros piedalījās arī daži no mums. Diemžēl, neviens darbā nav pieņemts, kaut arī vislabāk atbilda izvirzītajām prasībām un kritērijiem. Tas nozīmē, ka šie konkursi ir bijusi formalitāte ar jau iepriekš zināmu rezultātu.

Rīgas domes vadība ļoti bieži uzsver, ka jāstrādā atbilstoši OECD principiem, taču tas, kas tika un tiek darīts SIA “Rīgas Meži”, pierāda pretējo. Satriecoši ir skatīties, kā, pēc mūsu domām, dažu mēnešu laikā “iznīcinātāju komanda” ne vien sagrauj uzņēmumu, bet, pārkāpjot jebkādas vispārcilvēciskās normas un labas pārvaldības principus, ņirgājas par nozares speciālistiem un tos atlaiž no darba.

Šobrīd bez vadības ir izglītības projekts “Zaļā klase”, darbu kokzāģētāvā “Norupe” ir atstājuši vadošie darbinieki, un to būs ļoti viegli pārdot, kas, iespējams, ir viens no galvenajiem mērķiem.

Ļoti, ļoti skumji un nožēlojami ir tas, ka Rīgas mērs atklāti melo. Šā gada martā, uzrunājot SIA “Rīgas Meži” darbiniekus, viņš teica: (..) “Es vēlos, lai “Rīgas Mežiem” ir padome. To nosaka arī likums. Es vēlos, lai šī padome būtu tā, kas īsteno domes noteikto stratēģisko mērķi, lai politiķi pēc iespējas mazāk jauktos kapitālsabiedrību darbos. (..) Tālāk šo visu kontrolē padome, kāda līdz šim Rīgas mežiem nav bijusi. Šāda padome ir jāizveido. (..) Šāda padome tiks izveidota. Nākošais solis – es vēlos, lai šī padome izvēlas jaunu valdi atklātā, godīgā konkursā. Nevienam no tiem, kas šobrīd ir valdē nekādas priekšrocības netiks dotas. Ja viņi vēlēsies būt jaunajā valdē, viņiem būs jāpiedalās konkursā un jāuzvar godīgā cīņā. Būšu “piekasīgs”, lai process notiktu atklāti un godīgi, lai nevienam nebūtu šaubu, ka jaunā ir profesionāļu valde, tāpat kā profesionāļu padome. Uzskatu, ka šīm procesam ir jānoslēdzas ne vēlāk kā pusgada laikā. Līdz tam laikam mans vienīgais lūgums jums ir būt saprotošiem šajā situācijā, ļaut izdarīt šo procesu, tikt skaidrībā ar jautājumiem. Es varu apliecināt, ka šajos sešos mēnešos nenotiks neviens straujš pagrieziens. (...) Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes, nodrošināt darbu tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies.”

Kā redzam, dzīvē notiek pretējais – vēl nav uzsākts valdes atlases process, taču pagaidu valde līdz 10.08.2021 ir atbrīvojusies no 38 darbiniekiem un procesu turpina. Pagaidu valde, uzaicinot uz sarunu trīs uzņēmuma darbiniekus, kurus kolektīvs bija deleģējis parakstīt “kolektīvo līgumu”, bet citu pilnvaru viņiem nebija, informēja, ka augustā notiks uzņēmuma reorganizācija. To visu dara PAGAIDU valde! Kas notiks, kad tiks iecelta īstā valde un uzņēmumam būs padome? Visticamāk, viņi vēlēsies realizēt savas pārmaiņas. Cik pārmaiņu procesiem vēl būs pakļauti “Rīgas Mežu” darbinieki?

Aprīļa vēstulē lūdzām Rīgas domes deputātus, kas ir ievēlēti pārstāvji, un masu medijus sekot notiekošajam uzņēmumā, diemžēl atsaucība ir bijusi minimāla. Mēs arī neceram uz to tagad. Tomēr, kā Latvijas pilsoņi, un daudzi no mums ir arī rīdzinieki, uzskatām, ka mūsu pienākums ziņot par šādiem gadījumiem un nepieļaut, ka šāds vadības stils izplatās arī citos mūsu valsts uzņēmumos.

Uzskatām, ka, izmantojot varu, ko ir saņēmušas SIA “Rīgas Meži” pagaidu valdes locekles, mums tika atņemtas tiesības uz darbu, manipulējot un nelietīgi izmantojot darba likumdošanu, jo juridiski jau viss ir kārtībā.
* vēstule publiskota ar nelieliem, precizējošiem labojumiem