Bioloģiskās daudzveidības stiprināšana, ūdensteču stāvokļa uzlabošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir mērķi, kuru labā mums jāstrādā. Vienlaikus jāatceras, ka dabas atjaunošana Somijā lielākoties skars privātīpašumus. Ja zemes īpašnieki šim procesam neuzticēsies, tajā neiesaistīsies, vai ja pret viņiem neizturēsies taisnīgi, mērķi var nerealizēties.

Eiropas Dabas atjaunošanas regula pieprasa līdz 2050. gadam uzlabot degradēto ekosistēmu stāvokli. Pašlaik tiek izstrādāts Somijas nacionālais dabas atjaunošanas plāns, kas nav īstermiņa projekts, bet prasīs risinājumus, kuru ietekme būs jūtama gadu desmitiem, tāpēc lēmumi par plāna saturu, finansējumu un nacionālo izvēli nebūs viegli. Mēs nevaram atļauties nepamanīt plāna ietekmi uz vidi, zemes īpašniekiem, iztikas līdzekļiem un Somijas ekonomiku.

Somijas nacionālālajai izvēlei dabas atjaunošanā jābūt veselīgas pašcieņas un pašaizsardzības pilnai. Tas nenozīmē ar dabu saistīto mērķu noniecināšanu, bet pilnīgu regulā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu un tikai Somijai raksturīgo pazīmju ņemšanu vērā. Meži, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, kokmateriālu pieejamība un lauku dzīvotspēja Somijā ir nenovērtējami, kālab regulas ieviešanai jānotiek pilnīgā saskaņā ar situāciju valstī.

No zemes īpašnieku viedokļa skatoties, lielākās bažas raisa nenoteiktība. Ja biotopu interpretācija būs neskaidra un atjaunošanas izmaksas – nezināmas, vai dabas atjaunošanas ietekmi nevarēs ticami novērtēt, rast un radīt uzticību būs grūti. Īpaši svarīgi, lai meža biotopu definīcijas būtu precīzas un prognozējamas, kā arī ievēroti nacionālie (vietējie) apstākļi. Ja robežas būs neskaidras, tas var neparedzami ietekmēt zemes īpašnieku pieņemtos lēmumus, kokmateriālu tirgu un investīcijas.

Somija varētu mācīties no Zviedrijas, kur uzsver nodrošinātās rīcības brīvības izmantošanu, izmaksu efektivitāti, brīvprātīgu rīcību un stimulus. Sākumā ir risinājumi, kurus var īstenot praksē, un reālistisks finansējums, nevis jauni aizliegumi vai ierobežojumi.

Somijā pieņemtā nostāja – atjaunošanas pasākumi privātajās zemēs balstīsies brīvprātības principā. Tas ir pareizs sākums, kas jāīsteno praksē. Ja regulas ieviešana netieši radīs jaunus pienākumus, lietošanas ierobežojumus vai to, ko dēvējam par pelēko aizsardzību, uzticība ātri zudīs. Šī iemesla dēļ panākumu priekšnoteikumi ir zemes īpašnieku tiesību aizsardzība, atklāts ietekmes novērtējums un adekvāta kompensācija.

METSO programma – Somijas mežu bioloģiskās daudzveidības programma – parādījusi, ka situāciju dabā var efektīvi uzlabot, ja zemes īpašniekiem ļauj pašiem lemt un viņi saņem atbilstošu kompensāciju. Tāda pati pieeja jāpiemēro arī dabas atjaunošanā.

Dabas stāvokļa uzlabošana var pavērt jaunas iespējas. Dabas vērtību tirgus, brīvprātīgi atjaunošanas projekti un pieaugošā uzņēmumu interese par ar dabu saistītām investīcijām zemes īpašniekiem var radīt jaunus ienākumu avotus, bet tam ir vajadzīgi skaidri un nepārprotami noteikumi, funkcionējošs tirgus un stabils finansējums.

Nepieciešams plāns, kā realizēšana uzlabos dabas stāvokli, vienlaikus aizsargājot īpašumtiesības, priekšnoteikumus iztikas nodrošināšanai un lauku dzīvotspēju. Eiropas Komisijai solītajām saistībām jābūt reālām, juridiski ilgtspējīgām un finansiāli dzīvotspējīgām. Galu galā dabas atjaunošana nav saistīta ar hektāriem vai procentos izteiktiem mērķiem vien. Runa ir par dabas stāvokļa uzlabošanu ekoloģiski, finansiāli un sociāli ilgtspējīgi. Tas ir process, kurā zemes īpašnieki ir ļoti svarīga risinājuma daļa.

Secinājumi Latvijas kontekstā

Latvijas Mežu sertifikācijas padome uzsver, ka Somijas ekspertu viedoklis ir īpaši aktuāls arī Latvijai, jo abas valstis vieno liels privāto mežu un zemes īpašnieku īpatsvars, spēcīga kokrūpniecība un līdzīga situācija saistībā ar ES Dabas atjaunošanas regulas ieviešanu. Galvenie seši secinājumi Latvijai ir šādi:

Pirmkārt, brīvprātības princips pret “pelēko aizsardzību”. Arī Latvijas meža īpašniekiem lielākās bažas rada neskaidrība un birokrātija, piemēram, mikroliegumu noteikšana bez zemes īpašnieka piekrišanas. Skaidri redzams, ka panākumus var gūt tikai tad, ja atjaunošana ir brīvprātīga. Ja valsts mēģinās ieviest slēptus ierobežojumus jeb t.s. pelēko aizsardzību, tiks sagrauta jebkāda uzticēšanās valsts institūcijām, kas pie mums jau tā ir ļoti trausla.

Otrkārt, ļoti svarīgas ir finansiālās kompensācijas un stimuli, nevis sodi. Līdzīgi kā METSO programma Somijā, arī Latvijai ir vajadzīgi efektīvi un dāsni kompensāciju mehānismi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Ja meža īpašnieks redzēs ekonomisku jēgu un taisnīgu atlīdzību par dabas vērtību saglabāšanu, viņš kļūs par sabiedroto, nevis oponentu.

Treškārt, mums jāiestājas par nacionālo interešu aizstāvību un “veselīgu pašlabumu”. Latvijai, izstrādājot savu nacionālo dabas atjaunošanas plānu, maksimāli jāizmanto regulā pieļaujamā elastība. Meža nozare ir Latvijas eksporta un lauku reģionu dzīvotspējas mugurkauls. Akla mērķu pārņemšana bez vietējā konteksta izvērtēšanas var apdraudēt koksnes pieejamību un investīcijas Latvijas kokrūpniecībā.

Ceturtkārt, ir nepieciešama tiesiskā prognozējamība un skaidras definīcijas, jo pašlaik Latvijā bieži vien trūkst vienotas un prognozējamas izpratnes par biotopu kvalitātes kritērijiem. Mūsu domubiedru Somijā uzsvērtais aicinājums pēc “precīzām un prognozējamām meža biotopu definīcijām” ir svarīgs arī Latvijai, lai meža īpašnieki savu darbību varētu plānot ilgtermiņā, nebaidoties no pēkšņiem saimniekošanas aizliegumiem un histēriskām ekoaktīvistu prasībām.

Piektkārt, tās ir jaunas tirgus iespējas jeb dabas vērtību tirgus. Dabas atjaunošana nav tikai slogs. Sakārtojot likumdošanu, Latvijas meža un zemes īpašniekiem var pavērties iespējas gūt ienākumus no oglekļa kredītiem vai bioloģiskās daudzveidības kredītiem, kurus pērk privāti uzņēmumi,– t.s. brīvprātīgais dabas kapitāla tirgus.

Sestkārt, īpašniekam jābūt risinājuma daļai. Galvenā atziņa, kas Latvijas politikas veidotājiem būtu jāpārņem no Somijas kolēģiem – meža un zemes īpašnieks nav dabas ienaidnieks vai “problēma”, bez viņa iesaistes, izpratnes un atbalsta dabas daudzveidības mērķus sasniegt praktiski nav iespējams.

Šie seši principi jāievēro un jāīsteno nākamajai Latvijas Saeimai, ja patiesa vēlme ir mūsu Latvijas neatkarība, labklājība un konkurētspēja, ko tik ļoti uzsver ikkatrs politiskais spēks!

* Lēna Kristeri, Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālajā savienības (MTK) Lauku dzīvotspējas direktore