Ar Gunitu Rakēviču sarunājas sarunājas Māris Liopa, meža un saistīto nozaru portāla zemeunvalsts.lv direktors, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors.

Būs pagājis laiks kopš administratīvi-teritoriālās reformas sākuma, strādā cita Saeima un sākušās runas par nepieciešamību šo reformu pārskatīt, jo daža novada iedzīvotāji ar notikušo nav mierā. Latvijas Pašvaldību mācību centrs nodarbojas ar cilvēku izglītošanu, jūs it kā no malas, it kā no citas puses redzat arī situāciju pašvaldībās.

Domāju, pašvaldībām šis gads būs gana grūts, pat ļoti grūts, jo, kā jau visā valstī, arī pašvaldībās jūtama problemātiskā finanšu situācija – darbs tiek organizēts un rit taupības vai ekonomiskajā režīmā, kas teju būtu saucams par krīzi. Gandrīz itin viss notiek ar vienu nosacījumu – taupīt. Piebildīšu, tas noteikti atsauksies arī uz mācību vidi.

Jācitē klasiķis – “ko taupīt taupa taupītājs, to paņem laupītājs”. Runājot ar cilvēkiem no dažādām pašvaldībām, ne reizi gadījies dzirdēt: kaut kas nav pietiekami labi un sekmīgi izdevies, jo... publiskajā iepirkumā noteikti bijis jāizvēlas lētākais piedāvājums vai lētākais variants. Varam citēt citu klasiķi: “Ja esat tik bagāti, lai pirktu lētu preci...”

Gada sākumā, starp citu, nonācām līdzīgā situācijā – proti – ir izsludināts iepirkums, pakalpojuma sniedzējs ikdienā strādā, par savu pakalpojumu nosakot vidēja līmeņa maksu. Iepirkumā tas pats pakalpojuma sniedzējs iesniedz piedāvājumu, kura cena ir turpat sešas reizes mazāka. Kas ir noticis? Kāpēc?

Sarunā ar attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem dzirdēju bažas, ka ar šādu pieeju var arī saņemt kaut ko ļoti formālu. Pašvaldību mācību centra pakalpojumā ietilpst lektors, mācību materiāli, telpas ar mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu, bezmaksas autostāvvieta klientiem, arī pusdienas utt. Vai šāda situācija būtu vērtējama kā godīga konkurence? Ar konkurenci saprotu piedāvājumu atšķirības saprātīgās robežās, bet šie izskatās pēc vilku likumiem.

To varētu dēvēt par attiecīgā tirgus sementa sagraušanu. Domāju, jāmaina nolikums un...

...tajā nedrīkst būt atsauce, ka vienīgais izvēles nosacījums ir zemākā cena. Mēs varam kā lektorus izvēlēties attiecīgās sfēras speciālistus vai zinātņu doktorus, bet... svarīgāka par viņu zināšanām būs šī zemākā cena... lētums pret augstu kvalitāti, kur kvalitāte formālu iemeslu dēļ zaudē. Jāatceras, ka vienmēr ir arī labie prakses piemēri, kuros ir noteiktas arī kvalitātes prasības, kas ļauj nodrošināt profesionālu pakalpojumu un par sasniegto rezultātu gandarītas ir visas iesaistītās puses.

Izskatās, ka iepirkumu praktiskā puse Latvijā jau kādu laiku ir tieši ar kvalitātes problēmām saistīts jautājums. Vai ir zināms, kā situāciju risina kaimiņvalstīs, un vai tur vispār ir šādas problēmas?

Savulaik mums izveidojās un nostiprinājās it labi kontakti un sadarbība ar līdzīgu mācību centru Lietuvā, kas, diemžēl, sākoties C19 un ar to noteiktajiem ierobežojumiem, ir maķenīt apsīkuši. Vienīgais, ko varu piebilst, tik krasas pārmaiņas esam novērojuši tieši pēdējā laikā.

Par zemākās cenas piedāvājumu runājot – cik ilgi attiecīgais uzņēmējs šādi varēs strādāt, kādas un vai viņam ir resursu rezerves?

Pieļauju, kādu brīdi varēs. Tomēr savstarpējām attiecībām jābūt cieņpilnām, lai tās būtu ilglaicīgas, kad kopā ar jomas ekspertiem tiek izstrādātas aktuālas un darba vidē pielietojamas mācību programmas, kas tiek īstenotas, izprotot dalībnieku vajadzības.

Atgriežoties pie pirmā jautājuma, administratīvi-teritoriālā reforma, šķiet, bija tas darba kārtības punkts, par kuru savulaik spēja vienoties toreizējo valdību veidojošie politiskie spēki. Ir pagājis zināms laiks un – soli pa solim – pašvaldībās parādās vēlme atgriezties pie bijušā – ne tikai politisko spēku pārstāvju vidū vien.

Politiski lēmumi ir politiski, mēs ar tiem neesam saistīti. Pārmaiņas turpinās un notiek, tās ir ilgstošas un to noslēgums vai turpinājums īsti nav skaidrs. Daudzviet pašvaldībās nav stabilitātes sajūtas. Bieži vien tiek sacīts: “Nekas jau nemainīsies!”, bet labi zinām un redzam, ka tā nav un arī nebūs, piemēram, mainās cilvēki, esošajiem darbiniekiem ir jauni pienākumi utt. Cilvēkresursi ir gana smalks instruments. Viss, kas stabils, ir labs, viss nezināmais rada trauksmi.

Reforma, kā zināms, vēl turpināsies, jau minēju, ka daudzviet ir sarukušas finansiālās iespējas, ko jūt arī mācību jomā.

Reformas organizatoriskajā posmā skaidroja, ka lielākos novados sekmīgi ietaupīs finanses.

Situāciju varu vērtēt no mūsu mācību centra viedokļa – pašvaldības iesaistās darbinieku apmācībā, process nav apstājies, ja salīdzinām 2022. un 2023. gadu – būtiskas atšķirības nemanām. Tās ir, bet ne tik izteiktas.

Kas mācību satura ziņā ir pieprasītākais?

Nekustamā īpašuma apsaimniekošana. Tas parasti ir jautājums Nr. 1, vai runājam par mežiem, vai par pašvaldību īpašumiem, arī budžeta veidošana, ēku apsaimniekošana un tarifu aprēķini ir aktuāli.

Juridisko pakalpojumu nodrošināšana arīdzan ir neizsmeļams jautājums. Pērn pie mums par juridisko pakalpojumu sniegšanu mācījās sociālie darbinieki. Kāpēc, kāda tiem saistība? Sociālajiem darbiniekiem ir klienti un nereti, tieši sociālais darbinieks ir teju vienīgais cilvēks, ko pakalpojuma saņēmēji (klienti) satiek. Cilvēks vēlas zināt konkrētas lietas un sociālais darbinieks bieži vien ir pirmais, kam pajautāt. Piemēram, allaž aktuālie jautājumi par sociālām garantijām, īpašumu, t.sk., mantojumu sakārtošana, par sadzīviskām tēmām. Kā zināms, sociālajā sfērā darbinieki mainās un tiem, kuri tikko vai nesen sākuši strādāt, viss iepriekšminētais jāapgūst.

Pēctecība, šķiet, ir svarīga jebkurā amatā, turklāt, likumos ir daudz izmaiņu un grozījumu.

Mācību saturs tiek piedāvāts atbilstoši aktualitātēm likumdošanā, kā arī profesionālās pilnveides iepēju nodrošināšanai ļoti dažādās jomās. Tēmas bieži vien iesaka arī mācību dalībnieki, minot konkrētu darba specifiku, ko vēlas apgūt padziļināti, lai kvalitatīvi veiktu savu ikdienas darbu. Piemēram, gada sākumā mums piezvanīja, sakot,– nepieciešamas padziļinātas zināšanas par vecāku atbalsta grupu vadīšanu.

Protams, ir lektori, kas nāk ar savu piedāvājumu. Svarīgi, lai lektors būtu ar praktiskā darba pieredzi konkrētajā tēmā.

Īsāk sakot – jūs neesat treniņlaukums.

Tieši tā! Lektoram labi jāpārzina tēma, kurā viņš iepazīstina gan ar teorētisku informāciju, gan arī dalās praktiskajā pieredzē! Tad tas ir ieguvums dalībniekiem un gandarījums par ieguldīto laiku, kas veltīts mācībām!

Savulaik, organizējot lekcijas, prasījām klausītāju vērtējumu. Pārsteidzoši, vai nē, bet auditorija ļoti zemu vērtēja lektorus...

...kas ir izteikti teorētiķi.

Ir lieliski “paņemt” cilvēkus ar labu, saturīgu sarunu, nav labi viņus nogurdināt ar teoriju...

Teorētiskā bāze ir svarīga, bet... ja tu nespēj to ilustrēt vai pamatot ar konkrētu piemēru virkni, šķiet, daudz no dzirdētā atmiņā nepaliks.

Vai tā varētu būt tieši šī laika posma problēma? Sazinoties ar cilvēkiem no ministrijām vai pašvaldībām, vai politiskās vides, tu nereti atbildē saņem virkni frāžu, citātu, atsauču. Šādai saziņai turpinoties, pamazām sāc šaubīties par sarunbiedra kompetenci – citātus nolasīt vai frāzes atkārtot var teju ikviens, ja prot lasīt.

Brīdī, kad cilvēks atnāk ar sagatavotu lekciju un izmanto praktiskus piemērus, klausītāji to atzinīgi novērtē. Teorijas un prakses vienlaicīgs skaidrojums ir vislabākais.

Ne vienu vien tēmu, kam mēs veltām vienu dienu, augstskolās vai citur māca semestriem vai pat gadiem. Mēs īsi un koncentrēti mēģinām skaidrot attiecīgā jautājuma, tēmas, problēmas praktisko risinājumu vai pielietojumu, ko cilvēks, šodien mūs noklausījies, rīt var mēģināt darīt vai izmantot pats. Vadlīnijas un noteikumus ikviens var izlasīt bez mūsu starpniecības.

Vadlīnijām arī nereti vajag skaidrojumu.

Protams! Normatīvo dokumentu sagatavotāji, dzirdot dalībnieku jautājumus, nereti ir pārsteigti: “Vai tiešām jūs to lasāt un saskatāt tā? Mums tas neienāca prātā.”

Esmu pārliecināta, ka “pirmavota” autoram ir lietderīgs izglītojošs darbs ar konkrēto mērķauditoriju, piemēram, lasot lekcijas vai piedaloties līdzīgos pasākumos, jo saruna ar cilvēkiem, uz kuriem viņa sagatavotie dokumenti attiecas, neapšaubāmi ir noderīga un palīdzēs turpmākajā darbā.

Ne visi, kas vēlas un grib būt lektori, tādi var būt, savukārt, praktiķi, kas prot pastāstīt un zina, ko stāsta, ir ļoti pieprasīti. Tos vienmēr gaida it visur!

Aktuāla tēma ir vardarbība...

Īpaši svarīgi šo jautājumu izprast ir bāriņtiesu un sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem, kā arī policijas darbiniekiem un citiem valsts un pašvaldību speciālistiem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem. Bāriņtiesu darbinieki strādā ar bērniem un ģimenēm, viņiem jāspēj savlaicīgi saredzēt problēmsituācijas. Patlaban vardarbība kā lekciju temats programmās ir iekļauta daudzām mērķgrupām.

Mūsu apmācāmo loks ir gana plašs – pašvaldību darbinieki, t.sk., sociālie darbinieki, bāriņtiesu darbinieki, izglītības iestāžu administrācijas un pašvaldību darbinieki, juristi.

Piebildīšu, pie mums iespējams apgūt arī latviešu valodu.

To gan nemācāt pašvaldību darbiniekiem...

Nē, protams! Projekts, kurā esam iesaistījušies, ir Rīgas valstpilsētā deklarējušies patstāvīgie iedzīvotāji (arī nepilsoņi, ukraiņi utt.), kuriem šīs mācības piedāvā A un B līmenī. Valodas apmācībās neeksistē formāls pieraksts, piemēram, pirmie 60 cilvēki, kas pieteikušies, sāk mācīties. Katrs valodas apgūtgribētājs izpilda testu, lai varam novērtēt viņa valodas zināšanas. Grupas sadalām pēc zināšanu līmeņa. Valodas zināšanu nostiprināšanai dalībniekiem tiek piedāvātas papildus iespējas – piedalīties sarunvalodas klubā. Tas rada iespēju cilvēkam lietot latviešu valodu, savstarpēji sarunājoties par dažādām tēmām un ikdienas situācijām.

Valodas jautājums zināmā mērā daudzus ir pārsteidzis nesagatavotus un, kā diemžēl pēdējos gados ierasts, sitiens vai grūdiens, vai apjausma nākusi no malas – beidzās C19, sākās karš Ukrainā un... “ Mums ir ļoti nopietnas problēmas valodas jautājumā”, kurās, lai cik drūmi tas nebūtu, lielākie zaudētāji esam paši, jo tie ir mūsu jaunieši, kam laiku pa laikam grūti atrast darbu. Aizbildinājumi par latviešu valodas nezināšanas iemesliem izskanējuši gana ērmoti, piemēram, tā mācīta par maz, uz to nav iepriekš aicināts utt.

Mācības latviešu valodas apguvei tiek nodrošinātas jau ilggadēji, turklāt bez maksas. Ko vajadzēja darīt, lai to izmantotu? Pieteikties un ieplānot laiku mācībām! Patlaban interese apgūt valodu ir strauji pieaugusi. Kolīdz 2023. gadā mainījās tiesību akti, jau vasaras vidū rudens grupas bija nokomplektētas.

Valodas apmācības mēģinām padarīt maksimāli jēgpilnas, grupās ir cilvēki ar līdzīgu zināšanu līmeni. Ja cilvēkam nav valodas priekšzināšanu, viņu nav lietderīgi iekļaut vienā grupā ar dalībniekiem, kuri jau spēj sazināties latviski, jo tas nebūs labi ne vienam, ne otram.

Klātienē vairāk mācās cilvēki gados, strādājošie labprātāk izmanto iespēju piedalīties mācībās tiešsaistē. Agrāk, pirms likuma izmaiņām, vairāk mācījās jauni, ieinteresēti un ļoti motivēti cilvēki, kuri bija sākuši strādāt un vēlējās apgūt latviešu valodu. Ja var lietot apzīmējumu “rekords” – gada laikā cilvēks apguva valodu C līmenī (šis cilvēks nu mīt Ukrainā un sazinās ar mums latviski). Ļoti svarīga ir motivācija, ne regulāri pieminētā vide, kur trenēties, bet mo-ti-vā-ci-ja.

Vai mācību centram ir arī starptautiskie projekti, kuros piedalāties vai iesaistāties?

Vasarā beigsies viens no projektiem sadarbībā ar Eiropas Komisiju par jautājumiem, kas saistīti ar internetu,– drošība internetā, kiberdrošība, kibernoziegumi, interneta atkarība... Sociālā riska ģimenes, kas arī ir interneta lietotājas, riski, ka tās var iesaistīt dažādos šaubīgos piedāvājumos interneta vidē, kuros viņi ne pārāk labi orientējas un ir mazāk aizsargāti. Kā pietiekami regulāri dzirdam, šāda veida blēdības joprojām ir ļoti aktuālas, tādēļ svarīgi par to izglītot cilvēkus – zināšanu nekad nav par daudz.

Cik aktuāli ir civilās aizsardzības jautājumi?

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, pēdējos divus gadus civilās aizsardzības jautājumus esam mācījuši pašvaldību darbiniekiem. Varētu sacīt – pie mums notika divu dienu plenērs – tā dalībnieki brauca ar savu novadu kartēm un pētīja tieši savu teritoriju, zīmēja shēmas, analizēja iespējamos scenārijus un riskus, kā arī dalījās pieredzē utt. Tā bija praktiska un aizrautīga darbošanās – apmācības vadīja cilvēki, kas laiku pa laikam dodas uz Ukrainu un praksē redz, kā un kādā veidā darbojas civilā aizsardzība, kādi jautājumi jārisina utt. Viņi zina un prot pamatoti un saprotami izskaidrot minēto tēmu, jo ir zināšanas un iegūta plaša praktiskā pieredze.

Cita pēdējo gadu aktualitāte civilās aizsardzības sakarā – plūdi.

Jā, runājam arī par plūdiem. Pagājušā gada notikumi Jēkabpilī reāli parādīja, cik svarīga ir zinoša cilvēka līdzdalība un iesaiste krīzes situācijas risināšanā, kurš attiecīgā situācijā apliecināja gan zināšanas, gan spēju līdzdarboties. Tas ir lielisks piemērs!

Te būtu svarīgi atgādināt, ka ikvienu jautājumu var atrisināt ne tikai atbilstoši uzrakstam uz plāksnītes pie darbinieka kabineta durvīm, bet, ņemot vērā tā cilvēka zināšanas un prasmes, kurš attiecīgajā kabinetā strādā. Svarīgākais, lai ir interese un vēlēšanās ikvienu darbu paveikt, savstarpēji sadarbojoties,– tas ir ilgtspējas un pozitīvas komunikācijas pamatprincips!