Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) pastāvēšanas divdesmit piekto gadadienu atzīmējusi brīdī, kad izšķiras uzņēmuma un meža nozares liktenis, kas atkarīgs no turpmākajiem valsts lēmumiem par meža nozares attīstību.
“Valstij ir jābūt saimnieciskās dzīves lokomotīvei, kas velk aiz sevis visu. Valsts nedrīkst atļaut zaļo kursu izmantot ļaunprātīgi, kas pēc tam nodarītu milzīgus zaudējumus”, uzskata Pēters Putniņš, LVM valdes priekšsēdētājs.
“Latvijas valsts meži”, pamatojoties uz sabiedrības vērtējumu, saņēmuši Latvijā zaļākā uzņēmuma zīmolu un otro vietu ieguvuši starp tiem uzņēmumiem, kas atzīti par cilvēcīgākajiem. Zīmols – vai tas ietver to, ko par jums domā?
Tas, ko par mums domā,– tās ir tikai sekas. Pamats visam ir darbs, ko mēs darām. Zaļums mums ir pašos pamatos piemītošs. Mēs radām jauno mežu, kopjam to, veidojam ainavas. Tas ir atspoguļojums visam saturam. Arī mežizstrādes rezultātu kompensācija, tā arī ir zaļa darbība.
Mūsu darbinieki ir zaļās kustības avangardā, un sabiedrība to ir pamanījusi. Protams, lai nodrošinātu zaļumu, cilvēcīgumu un ilgtspēju, vajadzīga nauda.
Kāda būs uzņēmuma šī gada peļņa?
Finanšu ministrijā esam iesnieguši prognozi, ka tie būs 210 miljoni eiro, to mēs arī izpildīsim. Šogad mēs to varam izdarīt. Arī attīstības budžets – infrastruktūras attīstība mežā, zinātne un inovācijas, un atpūtas vietu atjaunošana – to varam nodrošināt.
Vai ciršanas tāme nākamajai piecgadei ir apstiprināta?
Nē. Viss ir sarēķināts, un mēs ceram uz valdības apstiprinājumu. Pēc ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas modeļiem un zinātniskiem pamatiem Valsts meža dienesta aprēķinātais maksimālais ciršanas apjoms nākamajam periodam ik gadus būtu ap 6,5 milj. kubikmetru, kas ir par nepilnu pusmiljonu mazāk nekā iepriekš.
Taču... vēl nav skaidrības par biotopiem. Mēs gaidām, ka brīdī, kad valdība apstiprinās dabas skaitīšanas rezultātus un to, kas no tā izrietēs, tiks ņemtas vērā arī ekonomiskās un sociālās intereses, jo no mums – valsts akciju sabiedrības – tiek gaidīts tieši ekonomiskais rezultāts. Tāpat no mūsu darbības ir atkarīgi daudzi tūkstoši darbavietu reģionos. No mums ir atkarīga visa nozare. Ja tiks pieņemts ekonomiski nepārdomāts lēmums, no aprites tiks izņemta puse no izstrādes kubikmetriem. Ja cenas ir kā pašlaik, valstij tas nozīmēs zaudēt simtus miljonu eiro peļņas. Turklāt pārstrādātāji ir tie, kas multiplicē visu pievienoto vērtību. Tad sabrūk viss modelis, kas pašlaik ir līdzsvarā.
Tagad ir izšķirošs brīdis – maksimālā ciršanas apjoma definēšana un biotopu skaitīšanas rezultātu apstiprināšana, attiecīgi skaidri un saprotami, ar likumu nosakot, kādas platības papildus būs aizsargājamas. Svarīgi ir zināt, cik lielu valsts mežu platību varēsim saglabāt saimnieciskajā apritē.
Vai tiesa, ka valsts mežu apsaimniekotāji pirks liegumus privātajos mežos, tā kompensējot meža īpašniekiem radušos zaudējumus?
Šāds lēmums vēl nav pieņemts. Jautājums ir par to, vai tas būs finansējams no valsts vai uzņēmuma budžeta. Mēs esam saimniecisks subjekts un varam nopelnīt vairāk vai mazāk atkarībā no situācijas tirgū. Svarīgi ir ļaut LVM pelnīt un dot savu ieguldījumu budžetā, tad arī no budžeta var finansēt to, kas vajadzīgs. Protams, jāskatās, kādu iespaidu tas atstāj uz LVM, jo, atpērkot zemes, pēc būtības mēs pirktu nelikvīdu. Zeme pati par sevi ir vērtība, bet, ja nevari ar to rīkoties, tas ir apgrūtinājums un uzņēmuma bilanci vājinošs faktors. Ir arī daudz tehnisku jautājumu. Kurš būs pirmais, no kā pirks? Par kādu cenu? Kas notiek, ja īpašums ir apgrūtināts? Ja cilvēks šai īpašumā dzīvo, viņa māja atrodas biotopā, vai mēs pirksim māju ar visiem cilvēkiem? Tas viss būtu jāpārdomā valsts līmenī. Mēs esam gatavi dot savu ieguldījumu caur dividendēm un pievēršam uzmanību tam, ka ar nepārdomātiem lēmumiem var nonākt ne tur, kur cerēts.
Kāda šobrīd ir situācija koksnes tirgū?
Situācija ir duāla. Ir labāk nekā varēja būt, tomēr pagaidām pārāk liela optimisma nav. Tirgus ir samērā stagnatīvs, protams, ka mēs meža nozarē gribētu izaugsmi. Prognozes liecina, ka biznesa vide ir ar inflācijas pazīmēm un attīstības nav. Nav katastrofas, nav arī izaugsmes. Galvenais uzdevums ir noturēties un zaudēt pēc iespējas mazāk. Arī mēs uzņēmumā pārejam uz ekonomisko režīmu. “Optimizējamies” un meklējam efektivizācijas ceļus. Tas ir šī un nākamā gada uzdevums.
Ja stagnācija ievilksies, ja realizācijas apjomi neaugs, arī nozare ar laiku būs spiesta kaut ko darīt. Ja atmestu visus ierobežojumus, mēs varētu dot daudz vairāk materiāla, nozare varētu daudz vairāk pārstrādāt un eksports varētu kāpt. Jaudas mums ir lielākas nekā mēs izmantojam un investīcijas, vēl pirms gadiem trim, nozarē ieguldītas lielas. Toreiz pārliecība bija lielāka nekā šobrīd.
Vai esat saņēmuši norādījumu par pieciem procentiem samazināt visus izdevumus?
Šāda uzdevuma mums nav, jo neesam tiešajā valsts pārvaldē. Taču esam saimniecisks subjekts, izprotam situāciju daudz ātrāk un labāk un gatavojamies tai jau sen. Tagad ir zināms jostas savilkšanas periods. Efektivitātes sasniegšanas ceļi ir dažādi. Jāskatās uz procesu, kā mēs varam ražot lētāk, kādas funkcijas varam centralizēt un nonākt pie efektīvākas pārvaldības. Protams, tas var atsaukties arī uz štatu sarakstu, taču neko neplānojam tā, lai tas negatīvi atsauktos uz ražošanas rādītājiem. Vispirms efektivizējam procesu un tad skatāmies, vai varam samazināt cilvēku skaitu.
Samazinot CO₂ pēdas nospiedumu, ir doma Latvijā uzbūvēt sīkkoksnes pārstrādes rūpnīcu. Vai “Latvijas valsts meži” arī piedalīsies šajā projektā?
Rūpnīcas celtniecībā, nē, jo esam valsts uzņēmums un neplānojam iesaistīties darbībā, ko labi var paveikt privātais kapitāls. Taču, ja plānota dziļā koksnes pārstrāde, jautājums ir par izejvielām. Mēs esam ieinteresēti, lai mums būtu klienti, kuriem interesē sīkie sortimenti, kas vairs netiktu eksportēti nepārstrādātā veidā uz Skandināviju.
Vai nākamgad Kalsnavā būs peoniju svētki?
Būs! Arborētumu Kalsnavā mēs turpināsim uzturēt kā lielisku izziņas un atpūtas vietu, no dekoratīvo stādu tirgus esam izgājuši. Ne tāpēc, ka kāds būtu to licis, bet ekonomisku apsvērumu dēļ. Turklāt pa šiem gadiem un ne bez mūsu palīdzības šis tirgus ir attīstījies. Tāpēc atstāsim to privātajās rokās. Domāju, tas ir adekvāts lēmums.
Vai līdzīgas pārdomas izraisīja izstāšanās no kopuzņēmuma ar “Latvenergo”?
Tas ir mazliet savādāk. Katram uzņēmumam ir sava specializācija un jānodarbojas ar to, ko tas prot vislabāk. Mēs neesam kompetenti elektroenerģijas ražošanā un tirgošanā. Jāskatās, kāda šiem lēmumiem bijusi ģenēze. Bija vajadzīgs partneris, kas varētu piedāvāt zemi, ko mēs varam piedāvāt tāpat, nebūdami iesaistīti citos uzņēmumos. Mums arī grūti novērtēt šī biznesa nākotni, tāpēc esam priecīgi, ka esam atpakaļ savā nišā un ka valdība atbalstīja mūsu iniciatīvu no šī projekta izstāties. Saskaņā ar likumu, mēs izsolēs piedāvāsim nomāt zemi visiem, kas gribēs. Būtisks ir jautājums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumu dēļ. Tāpat kā attiecībā uz “Latvijas valsts mežiem”, arī attiecībā uz vēja parkiem valdībai būs jāizšķiras, cik daudz valsts ļaus attīstīties vēja enerģijai, vai arī biotopu dēļ to ierobežos, tāpat kā meža apsaimniekošanu.
Kas šogad bijis pats jaukākais?
Pats jaukākais – “Latvijas valsts mežiem” šogad aprit 25 gadi! Uzņēmuma attīstība gājusi augšup kalnā un esam tur noturējušies. Šai laikā valsts un pašvaldību budžetos esam iemaksājuši divus miljardus eiro, uzbūvējuši turpat 9000 km meža ceļu un izveidojuši 300 tūrisma vietas. Tautsaimniecībai piegādāti 144 milj. kubikmetri koksnes, tajā pašā laikā koksnes apjoms mežā vai krāja šo gadu laikā nav samazinājusies, bet pieaugusi!
Un smagākais?
Smagākais ir pārdomas, kā un cik mūs atbalstīs valdība un cik nopietni valsts nostāsies ražošanas un ekonomikas izaugsmes pusē. Valstij ir jābūt saimnieciskās dzīves lokomotīvei, kas velk aiz sevis visu. Tāpēc valdība nedrīkst atļaut zaļo kursu izmantot ļaunprātīgi, kas gan valstij, gan lauku iedzīvotājiem pēcāk nodarītu milzīgus zaudējumus. Pārdomas par to, uz kuru pusi šī kārts nosvērsies, ir pats smagākais.
Vai mēs esam tik stipri, lai pateiktu – nē?
Tas ir mīts, ka visu liek darīt Eiropa. Vismaz puse problēmu ir mūsu pašu roku darbs. Mums nav jāiet kāda cita pavadā. Valstij jāaizstāv savu pilsoņu intereses un jāatšķir viltus no patiesības. Tas ir pats svarīgākais.
Intervija pirmoreiz publicēta 2024. gada 5. novembrī laikrakstā Latvijas Avīze