14. Saeimas deputātiem

Par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1325/Lp14) neatbalstīšanu otrajā lasījumā un tā atgriešanu komisijā pārstrādāšanai

Godātie Saeimas deputāti!

2026. gada 11. augustā piedalījāmies Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1325/Lp14). Diemžēl komisija, izskatot priekšlikumu par Krimināllikuma 115.2 panta grozījumiem, nolēma šo priekšlikumu izslēgt un likumprojektu virzīt izskatīšanai otrajā lasījumā. Mēs aicinām Saeimas deputātus neatbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un atgriezt to Juridiskajā komisijā rūpīgai pārstrādāšanai pēc būtības.

Šis nav tehnisks vai formāls jautājums. Tas ir jautājums par tiesisko paļāvību, uzņēmējdarbības vidi un tūkstošiem cilvēku iespēju likumīgi strādāt mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā un saistītajās nozarēs, nebaidoties, ka par tiesiski veiktu saimniecisko darbību pret viņiem var tikt uzsākts kriminālprocess.

Mēs nedrīkstam kriminalizēt likumīgu saimniekošanu!

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē notika plašas un būtiskas diskusijas tieši par Krimināllikuma 115.2 panta redakciju. No diskusijas skaidri izrietēja būtiska problēma – norma ir pārāk plaša un pieļauj atšķirīgas interpretācijas.

Tika apspriesti arī praktiski piemēri. Piemēram, ja mežsaimnieks ir saņēmis normatīvajiem aktiem atbilstošu ciršanas apliecinājumu un, veicot atļauto darbību, tiek bojāts vai iznīcināts īpaši aizsargājams augs, komisijas sēdē tika pausts viedoklis, ka kriminālatbildība šādā gadījumā neiestātos, ja persona objektīvi nezināja un nevarēja zināt par konkrētās dabas vērtības atrašanos teritorijā.

Taču ar šādu teorētisku skaidrojumu nepietiek.

Praksē jautājums par personas vainu tiks risināts jau kriminālprocesa ietvaros. Personai var tikt pārmests, ka tai vajadzēja zināt par konkrētās dabas vērtības esamību, vajadzēja veikt papildu pārbaudes vai iegūt papildu informāciju. Gala vārds var nonākt tiesas rokās.

Tas nozīmē, ka cilvēkam vispirms var tikt uzsākts kriminālprocess un tikai pēc tam būs jāaizstāv sevi un jāpierāda, ka viņš nav vainīgs. Un šis process iespējams noritēs vairākus gadus.

Mēs uzskatām, ka tā nav samērīga un tiesiski skaidra pieeja.

Tāda pati tiesiskā nenoteiktība var skart lauksaimnieku, kurš apstrādā savu lauku saskaņā ar visiem noteikumiem; zvejnieku, kurš veic likumīgu saimniecisko darbību atbilstoši izsniegtajām atļaujām.

Ja īpaši aizsargājamas sugas, biotopi, sēnes, ķērpji vai citas dabas vērtības atrodas privātpersonai piederošā, valdījumā vai lietošanā esošā teritorijā, valstij ir jānodrošina skaidra, pilnīga, savlaicīga un uzticama informācija par šo vērtību atrašanās vietu un aizsardzības režīmu.

Nav pieļaujams, ka cilvēkam tiek prasīta atbildība par informāciju, kuru valsts pati nav nodrošinājusi!

Kriminālprocess pats par sevi jau ir sods ar smagām sekām

Pat tad, ja persona tiek attaisnota, kriminālprocess var nozīmēt milzīgu laika un finanšu resursu patēriņu, juridiskās izmaksas, reputācijas riskus, ierobežojumus profesionālajā darbībā un citas būtiskas sekas.

Lauksaimniekam tas var apdraudēt saimniecības darbību. Mežsaimniekam – plānoto darbu un investīcijas. Zivsaimniecības nozarē – iespēju turpināt profesionālo darbību. Atsevišķos gadījumos var rasties sekas arī atļauju saņemšanai, medību ieroču apritei, dienestam Zemessardzē vai citām profesionālās dzīves jomām, kur tiek prasīta nevainojama reputācija.

Latvijas likumdevējam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izveidot tādu regulējumu, kas neiznīcina tiesisko paļāvību uz Latvijas valsts izsniegtajām atļaujām un noteikumiem.

Mēs sagaidām skaidru likumdevēja rīcību.

Mēs aicinām deputātus neapstiprināt nepietiekami izdiskutētu un tiesiski nenoteiktu regulējumu, kas var radīt kriminālatbildības risku cilvēkiem, kuri rīkojas saskaņā ar valstī noteikto kārtību. Un šādus konceptuālus lēmumus nevar atstāt risināšanai trešajam lasījumam.

Mēs aicinām:

• neatbalstīt likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1325/Lp14) virzību otrajā lasījumā;
• atgriezt likumprojektu Saeimas Juridiskajā komisijā pārstrādāšanai;
• rūpīgi izvērtēt Krimināllikuma 115.2 un115.3 panta redakciju un tās praktiskās piemērošanas sekas;
• skaidri nošķirt tīšu un rupji nolaidīgu vides noziegumu no likumīgas mežsaimniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības un ar tām saistītajās nozarēs;
• nodrošināt, ka persona nevar tikt pakļauta kriminālatbildības riskam par tādu dabas vērtību bojāšanu, kuru atrašanās vieta un aizsardzības režīms tai objektīvi nebija zināms un par kuru valsts nav nodrošinājusi savlaicīgu un uzticamu informāciju;
• nodrošināt tiesisko paļāvību personām, kuras saimnieko saskaņā ar normatīvajiem aktiem un kompetento iestāžu izsniegtajām atļaujām un apliecinājumiem.

Mēs dzīvojam laukos saskaņā ar dabu un esam par dabas aizsardzību. Mēs esam par atbildīgu saimniekošanu. Taču mēs esam arī par tiesisku valsti, kurā cilvēks drīkst paļauties uz likumu un valsts izdoto atļauju.

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP)
Valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Biedrības “Zemnieku saeima” (ZS)
Valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš

Biedrības “Latvijas Meža īpašnieku biedrība”
Valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks