Pēc gandrīz divu gadu darba, diskusijām un kopīgu risinājumu meklējumiem 21. septembrī parakstīts Latvijas kūdras nozares ilgtspējas memorands. Tas iezīmē nozares kopīgu apņemšanos virzīties uz ilgtspējīgāku pārvaldību, katram uzņēmumam izstrādāt klimata plānu un pilnveidot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaiti, stiprināt sadarbību ar zinātni un pakāpeniski ieviest vienotu pieeju vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumiem.
Memoranda pamatā ir Latvijas Nacionālās kūdrāju biedrības un Latvijas Kūdras asociācijas kopīgi izstrādātie nosacījumi, par kuriem diskusiju procesā vienojās nozares pārstāvji. Dokuments tapis, lai vienotu kūdras nozares uzņēmumus un organizācijas kopīgam skatījumam uz nozares turpmāko attīstību laikā, kad Eiropas zaļā kursa īstenošana un ar to saistītie regulējumi rada jaunus izaicinājumus.
Kūdras ieguves un substrātu ražošanas nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecībā un reģionu attīstībā. Tā nodrošina darbavietas Latvijas reģionos, rada eksportspējīgus produktus un sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas kūdras un substrātu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz trīs reizes, proti, no 130 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 342 miljoniem eiro 2024. gadā. Latvijas kūdras produktiem ir nozīmīga vieta starptautiskajā tirgū, turklāt kūdras ieguve Latvijā notiek salīdzinoši nelielā daļā no kopējās kūdras atradņu platības – aptuveni 4% jeb 26 000 hektāru.
“Kūdras nozare šobrīd atrodas būtisku pārmaiņu priekšā, tāpēc mums ir svarīgi ne tikai reaģēt uz jaunām prasībām, bet pašiem definēt, kādu nozari vēlamies redzēt nākotnē. Šis memorands ir rezultāts sarunai nozares iekšienē – par to, ko varam darīt labāk, kur mums nepieciešami zinātnē balstīti risinājumi un kā vienlaikus saglabāt Latvijas kūdras nozares konkurētspēju un ekonomisko nozīmi. Būtiski ir tas, ka šodien par memorandu vienojas ne tikai nozares organizācijas, bet arī uzņēmumi, kas ikdienā šo nozari veido,” saka Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir uzlabot datu pieejamību un kvalitāti. Precīzāki dati ļaus ne tikai uzņēmumiem novērtēt savu progresu, bet arī sniegs pilnvērtīgāku priekšstatu par Latvijas kūdras nozares faktisko ietekmi un tās pārmaiņām laika gaitā. Tas ir īpaši nozīmīgi SEG emisiju jomā, kur kvalitatīva uzskaite ir priekšnoteikums zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanai.
“Šis nebija dokuments, par ko uzreiz varējām vienoties. Taču mēs izvēlējāmies iet šo grūto ceļu, diskutēt savā starpā un meklēt risinājumus. Kūdras nozares memorands nebūs tikai formāls dokuments. Mēs vēlamies regulāri vākt datus un vērot progresu, lai visu mūsu kopīgā apņemšanās attiecībā uz mērķiem tiktu ievērota,” saka Latvijas Nacionālās kūdrāju biedrības valdes locekle Ilze Ozola.
Memoranda parakstīšana nav procesa noslēgums – tā ir vienošanās par turpmāku, izmērāmu un atbildīgu darbu. Tas paredz arī turpmāku sadarbību starp nozares organizācijām, uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām, zinātniekiem un citām iesaistītajām pusēm. Tā mērķis ir veidot kopīgu izpratni par nozares attīstības iespējām un veicināt atbildīgu rīcību, vienlaikus meklējot līdzsvaru starp klimatneitralitātes un dabas aizsardzības mērķiem, ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību.
Memorandu parakstīja Latvijas Kūdras asociācija, Latvijas Nacionālā kūdras biedrība un kūdras nozares uzņēmumi: “BalviFlora”, “Laflora”, “Rīgas meži”, “Klasmann-Deilmann Latvia”, “Pindstrup Latvia”, “Saldus meliorācija”, “Unguri”, “Galenieki”, “Sapata”, “Saukas kūdra”, “Silu kūdra”, “Florabalt”, “Olaines kūdra”, “Gargrode”, AS “Strūžānu kūdras fabrika”, “Kūdras enerģija”, “LV-SBS” un “GPK”.
Latvijas kūdras nozares ilgtspējas ceļa karte līdz 2050.gadam – memoranda izveides metodoloģiju izstrādāja biedrība “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” (CSR Latvia) ar mērķi radīt vienotu un uz pierādījumiem balstītu izpratni par ilgtspējas aspektiem kūdras nozarē un tās ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku. Metodoloģijas pamatā tika izmantota Ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīva (CSRD) un tās saistošie Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) principi. Nozare vienojās par 14 (četrpadsmit) ilgtspēju un nozares noturību veicinošiem būtiskajiem aspektiem – pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārmaiņu mazināšana, enerģija, gaisa piesārņojums, ūdens piesārņojums, mikroplastmasa, ekosistēmas, aprites ekonomika, bioekonomika, konkurētspējīgs atalgojums, darba aizsardzība, reģionālā sociāli ekonomiskā ietekme – nodarbinātība, pārtikas drošība un kvalitāte globālā piegādes ķēdē, korporatīvā pārvaldība. Kopumā izvirzīja 30 mērķus, kā arī vienojās par vairāk kā 65 indikatoriem, kas turpmāk tiks mērīti, lai vērtētu nozares progresu ceļā uz ilgtspēju.
Kā norāda CSR Latvia valdes priekšsēdētāja un nozaru ilgtspējas ceļa kartes metodoloģijas autore Agnese Alksne-Bensone: “Novēlu, lai parakstītais memorands kļūst nevis par formālu vienošanos, bet par pamatu konkrētai rīcībai, izmērāmiem rezultātiem un ilgtermiņa sadarbībai. Lai zinātne iet roku rokā ar ražošanu un lēmumi par kūdras resursu izmantošanu un purvu atjaunošanu balstās datos, pētniecībā un praksē pārbaudītos risinājumos. Un, pats galvenais, lai mums pietiek drosmes kopīgi veidot nozares nākotni, kurā uzņēmēji, zinātnieki, valsts pārvalde un sabiedrība sadarbojas, lai attīstītu Latvijas bioekonomiku, radītu augstāku pievienoto vērtību un atbildīgi apsaimniekotu dabas resursus nākamajām paaudzēm.”