Tikai novembra vidū Eiropas Savienībai pienāca simboliskais brīdis, no kura teorētiski spētu nodrošināt sevi ar enerģiju tikai no atjaunīgajiem biomasas resursiem. Latvija šo slieksni pārkāpa jau augusta vidū. Mūsdienu bioenerģija Eiropā sen vairs nav stāsts tikai par siltuma ražošanu – tā kļūst par augsto tehnoloģiju un aprites ekonomikas dzinējspēku.
Novembrī visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Bioenerģijas diena. Asociācijas Bioenergy Europe aprēķini rāda, ka 2026. gadā Eiropā kopumā šis datums ir 12. novembris. Tas simbolizē laika posmu līdz gada beigām, kurā bloks savas enerģijas vajadzības spētu segt vienīgi ar bioenerģiju, balstoties uz tās īpatsvaru gada kopējā enerģijas bilancē.
Šis rādītājs pierāda, ka bioenerģija ir kluss, bet izšķirošs balsts Eiropas pārejā uz tīru enerģiju. Atšķirībā no saules un vēja enerģijas, kas ir atkarīgas no laikapstākļiem, biomasa ir uzglabājama, vadāma un pieejama uz vietas.
Kā vietējie resursi maina Eiropas kopienas un rūpniecību
Bioenergy Europe apkopotie piemēri rāda, ka vietējo resursu izmantošana nes taustāmus ieguvumus gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmumu konkurētspējai.
Šauļos (Lietuva) mērķtiecīgas investīcijas biomasas centralizētajā siltumapgādē desmit gadu laikā ļāvušas siltuma patērētājiem ietaupīt aptuveni 144 miljonus eiro, aizstājot dārgo dabasgāzi. Līdzīgi arī Čehijas pilsētā Trhove Svini vietējo mežu koksnes atlikumus jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu izmanto mājokļu apkurē, vienlaikus radot darbavietas reģionā. Bioenerģija palīdz arī lielajiem ražotājiem. Igaunijas alus darītava Saku Õlletehas, pārejot uz granulu katliem, par 95%ir samazinājusi oglekļa dioksīda emisijas. Savukārt Somijas piena pārstrādes gigants Valio ražošanā izmanto biomasas tvaiku un attīsta biogāzes ieguvi no lauksaimniecības atlikumiem.
Mūsdienu bioenerģija sniedzas tālāk par siltumu un elektrību. Austrijā, Vīnes tuvumā esošajā tomātu audzētavā Merschl Gartenbau, ar šķeldu kurināma katlumāja apsilda siltumnīcas, kā arī uztver radīto biogēno oglekļa dioksīdu, ko novirza atpakaļ siltumnīcās, lai veicinātu tomātu augšanu. Savukārt Dornbirnā uzņēmums EnergieWerk Ilg no koģenerācijas stacijas gadā uztver ap 3700 tonnu augstas tīrības biogēnā oglekļa dioksīda, aizstājot fosilo gāzi pārtikas un dzērienu rūpniecībā.
Latvija – Eiropas līdere ar neizmantotu inovāciju potenciālu
Eiropas kontekstā Latvija izceļas ar īpaši augstiem rādītājiem. Kamēr Eiropa Bioenerģijas dienu atzīmē novembrī, Latvijā nacionālo slieksni sasniedza 13. augustā – teorētiski mūsu valsts ar vietējiem resursiem 141 dienu gadā spēj nodrošināt visu enerģijas patēriņu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, atjaunīgie energoresursi veido gandrīz pusi (47,6%) no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā, lauvas tiesu – vairāk nekā 77% no zaļās enerģijas – nodrošina tieši koksnes biomasa.
Arī Latvijā ir gana daudz modernu veiksmes stāstu. Eiropas kampaņā īpaši izcelts uzņēmums SIA Rīgas BioEnerģija, kura modernās šķeldas katlumājas ar dūmgāzu kondensatoriem būtiski samazina galvaspilsētas atkarību no dabasgāzes. Latvija ir viena no vadošajām koksnes granulu eksportētājām pasaulē, palīdzot sasniegt klimata mērķus arī citām valstīm, bet pēdējā gada laikā pie mums vairāk nekā divarpus reizes ir pieaugusi biometāna ražošana no lauksaimniecības atlikumiem.
Kā virzīties tālāk?
Eiropas pieredze rāda skaidru virzienu arī Latvijai. Mēs jau esam pierādījuši, ka protam efektīvi izmantot koksnes resursus siltumapgādē un eksportā. Nākamais solis ir pāreja uz vēl augstāku pievienoto vērtību – ciešāka lauksaimniecības un enerģētikas nozaru sadarbība biometāna ražošanā, kā arī oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana. Tas ļautu ikkatru vietējo resursu izmantot maksimāli pilnvērtīgi, stiprinot gan valsts ekonomiku, gan enerģētisko drošību.
Avoti: Bioenergy International, Bioenergy Europe, Nozares tirgus un eksporta pārskati un Eiropas bioekonomikas nozaru informācijas vietnes



