Ziemeļvalstu – Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas – meža nozare 2026. gada rudenī piedzīvo cenu korekciju un pamatīgu spriedzi attiecībās ar Eiropas Savienības institūcijām, jo augstās ražošanas izmaksas un vājais būvniecības tirgus saduras ar Briseles birokrātu radītu jaunu vides regulējumu vilni. Tāda pati situācija ir Latvijā. Kamēr Briseles kabinetos top arvien jaunas, no realitātes atrautas regulas un citi tiesību akti, bet skaļākie dabas “glābēji” sociālajos tīklos mežsaimniekus ataino kā dabas postītājus, meža nozare turpina darbu – stādīt, kopt un radīt vērtību, kas balsta Latvijas reģionus un eksportu.
Tirgus situācija un ekonomiskās problēmas 2026. gada rudenī
Pēc straujā izejvielu cenu kāpuma iepriekšējos gados, 2026. gada rudenī Ziemeļvalstu koksnes tirgū iestājusies lejupslīde, kas ietekmē gan meža īpašniekus, gan pārstrādes rūpniecību. Piemēram, Zviedrijā zāģbaļķu cenas trešajā ceturksnī kritušās par aptuveni 6%, bet piegādes papīrmalkas cena sarukusi par 5%. Septembrī Somijā darījumu apjoms nedaudz atdzīvojās, taču cenas uz celma gan zāģbaļķiem, gan jo īpaši papīrmalkai turpināja kristies. Savukārt, Norvēģijā apaļkoku cenas 2026. gada rudenī sasniedza zemāko līmeni pēdējo divu gadu laikā, neskatoties uz joprojām augstiem mežizstrādes apjomiem.
Ziemeļvalstu kokapstrādes uzņēmumi nonākuši “dzirklēs” – pieprasījums pēc zāģmateriāliem Eiropas būvniecības tirgus stagnācijas dēļ ir vārgulīgs, toties izejvielu izmaksas joprojām ir augstākas par vēsturiski vidējo līmeni. Papildu slogu eksportam uz Ziemeļameriku rada tirdzniecības barjeras un augstās enerģijas un loģistikas izmaksas. Reaģējot uz krītošajām koksnes cenām, privātie meža īpašnieki Zviedrijā un Somijā 2026. gada rudenī ir būtiski samazinājuši ciršanas apjomus, izvēloties nogaidīt labākus tirgus apstākļus.
Nozares cīņa par savām interesēm
Lai pārvarētu tirgus stagnāciju un pretotos ierobežojumiem, Ziemeļvalstu meža nozare rīkojas gan ekonomiskajā, gan augstākajā politiskajā līmenī. Zviedrijas un Somijas valdības ir cieši nostājušās savas meža nozares pusē. Ļoti ceram, ka topošā Latvijas valdība Andra Kulberga vadībā rīkosies tieši tāpat. Zviedru un somu premjerministri ir vērsušies pie Eiropas Komisijas vadības, pieprasot pārskatīt ES klimata un zemes izmantošanas (ZIZIMM) mērķus un mazināt slogu mežsaimniecībai.
Ziemeļvalstu meža īpašnieku un kokrūpnieku organizācijas – tostarp Skogsindustrierna Zviedrijā un Metsäteollisuus Somijā – 2026. gada rudenī aktīvi piedalās Eiropas Komisijas rīkotajos augsta līmeņa politikas dialogos. Nozare pieprasa atzīt aktīvu mežsaimniecību un koksnes produktus par galveno risinājumu fosilo resursu aizstāšanai. Uzņēmumi turpina investēt bioekonomikas inovācijās – koksnes šķiedras iepakojumā, tekstilšķiedrās, biodegvielā un modernās koka konstrukcijās, lai mazinātu atkarību no tradicionālā zāģmateriālu tirgus svārstībām.
2026. gada 1. septembrī beidzās pirmais termiņš Eiropas Dabas atjaunošanas regulas nacionālo plānu melnrakstu iesniegšanai, Ziemeļvalstu mežsaimnieki aktīvi strādā ar savām valdībām, lai nepieļautu neproporcionāli lielu saimniecisko mežu izņemšanu no aprites.
Mežsaimnieku asi kritizē Briseles birokrātus
Ziemeļvalstu meža īpašnieku un kokrūpnieku nostāja pret Briseles politiku 2026. gada rudenī ir īpaši asa. Nozare ir pārliecināta, ka Eiropas Savienības institūcijas regulē mežsaimniecību, neizprotot Ziemeļeiropas dabas apstākļus un gadsimtiem ilgo ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas praksi.
Ziemeļvalstu mežsaimniekiem ir viedoklis par “loģikas un realitātes zudumu” Briselē, viņi asi kritizē situāciju, kurā Eiropas Savienība prasa attīstīt zaļo bioekonomiku, plastmasu, betonu un tēraudu aizstājot ar koksni, tai pašā laikā ar dabas aizsardzības prasībām, piemēram, Dabas atjaunošanas regulu un ZIZIMM oglekļa piesaistes mērķiem, faktiski ierobežo koksnes ieguvi. Lielu sašutumu Ziemeļvalstu kokrūpniekos izraisīja Eiropas Komisijas rīcība saistībā ar ES Atmežošanas regulu (EUDR). Nozares asociācijas norādīja, ka pēdējā brīža grozījumi, noteikumu pārskatīšana un termiņu pārcelšana rada milzīgu juridisko nenoteiktību, soda uzņēmumus, kuri jau ieguldījuši miljonus IT sistēmās un izsekojamībā, un kropļo konkurenci Eiropas un trešo valstu ražotāju starpā.
Zviedrijas un Somijas meža īpašnieki – kuru vidū ir simtiem tūkstošu ģimeņu – uzskata, ka Briseles birokrāti ar “vienas pieejas visiem” jeb one size fits all direktīvām faktiski atsavinās tiesības rīkoties ar savu īpašumu bez pienācīgas finansiālas kompensācijas. Ziemeļvalstu meža nozares pārstāvji uzsver, ka mežizstrādes ierobežošana Skandināvijā pasaulē nesamazinās pieprasījumu pēc koksnes un papīra – tā tikai pārcels ražošanu uz reģioniem ārpus Eiropas, kur vides un darba standarti ir nesalīdzināmi zemāki un “efekts kļūs par defektu”...
Ziemeļvalstu mežsaimnieki atgādina, ka saskaņā ar ES līgumiem meža politika ir katras dalībvalsts nacionālā kompetence, taču Brisele ar vides, klimata un enerģētikas direktīvu starpniecību mēģina pārņemt kontroli pār Ziemeļvalstu mežiem “pa sētas durvīm”, plaši izmantojot un, protams, attiecīgi finansējot dažādas ekoaktīvistu organizācijas, kas neizprot vai nevēlas saprast reālo situāciju.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība meža nozares interešu aizstāvībā
2026. gada rudenī arvien ciešāka kļuvusi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozares organizāciju un politiķu sadarbība, jo reģioniem ir ļoti līdzīgi mežsaimniecības modeļi, liels mežainums un kopīgas problēmas, ko rada Briseles birokrāti un vietējie ekoaktīvisti.
Ziemeļvalstu un Baltijas meža īpašnieku un kokrūpnieku asociācijas cenšas koordinēt savu pozīciju Eiropas līmenī, regulāri sniedzot vienotus atzinumus Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam. Galvenais kopīgais vēstījums – Briseles “vienas pieejas visiem” direktīvas neņem vērā Ziemeļeiropas un Baltijas reģiona specifiku, kur ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta gadsimtiem ilgā pieredzē un kur mežu platības un krāja pēdējās desmitgadēs ir augušas, nevis sarukušas.
Abos reģionos mežsaimnieki un kokrūpnieki kopīgi iebilst pret ES Atmežošanas regulas radīto administratīvo slogu un juridisko nenoteiktību, norādot, ka valstīs ar stingru meža uzraudzību šādas prasības tikai sadārdzina ražošanu un mazina konkurētspēju globālajā tirgū. Nozares uzsver, ka pārāk stingri oglekļa piesaistes (ZIZIMM) mērķi nedrīkst paralizēt aktīvu meža apsaimniekošanu.
Ziemeļvalstu koncerni ir vieni no lielākajiem investoriem un meža īpašniekiem Baltijas valstīs, tāpēc gan zināšanas par modernām mežizstrādes tehnoloģijām, gan krīzes pārvarēšanas stratēģijas cieši pārklājas. Baltijas mežsaimniekiem un kokrūpniekiem Ziemeļvalstu politiskais svars Briselē kalpo kā būtisks sabiedrotais, lai kopīgi panāktu pragmatiskāku un uz bioekonomikas attīstību vērstu Eiropas meža politiku.
Pragmatisms pret ideoloģiju – Latvijas meža nozarei jāsargā sava rīcībspēja
Eiropas Savienības vides un klimata politika šobrīd ir bīstamā pretrunā ar pašas ES izvirzītajiem bioekonomikas un enerģētiskās neatkarības mērķiem. Kamēr Ziemeļvalstu un Baltijas mežsaimnieki nodrošina ilgtspējīgu resursu bāzi zaļajai pārejai, Briseles regulējums – sākot no Dabas atjaunošanas regulas un ZIZIMM mērķiem līdz juridiski nesakārtotajai Atmežošanas regulai – arvien vairāk ierobežo saimniecisko darbību un īpašuma tiesības bez adekvātas finansiālas kompensācijas.
Vienlaikus Latvijas publiskajā telpā jau ilgstoši vērojama sistemātiska nozares nomelnošana, kurā emocionāli un zinātniski nepamatoti radikālā ekoaktīvisma apgalvojumi bieži gūst virsroku pār faktiem. Vieglāk ir fotografēt cirsmas un vākt “patīk” sociālajos tīklos, nekā atbildēt, piemēram, par budžeta veidošanu valsts aizsardzībai vai algu samaksu skolotājiem… Vesels mežs nerodas pats no sevis – tas ir mežsaimnieku darbs, kuri ik gadu iestāda desmitiem miljonu jaunu koku.
Ignorējot faktu, ka Latvijas mežu platība un koksnes krāja pēdējo simts gadu laikā ir dubultojusies, tīši tiek radīts maldīgs priekšstats, ka aktīva meža apsaimniekošana ir pretrunā dabas aizsardzībai. Prakse pierāda – tikai mērķtiecīgi koptas, atjaunotas un klimatnoturīgas audzes spēj pilnvērtīgi piesaistīt oglekli un pretoties kaitēkļu postījumiem.
Latvijas meža nozare ir viens no nozīmīgākajiem valsts eksporta un reģionālās nodarbinātības balstiem. Lai saglabātu konkurētspēju un nepieļautu ražošanas un darba vietu aizplūšanu uz valstīm ar zemākiem vides standartiem, mūsu meža nozarei kopā ar Ziemeļvalstu partneriem gan Rīgā, gan Briselē jāturpina stingri aizstāvēt zinātnē balstīta, saimnieciski pamatota meža politika.
Avoti: Latvijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas meža nozares informācijas vietnes