Šī tēma ir kļuvusi ļoti aktuāla, kas, iespējams, mainīs tradicionālo un mums tik pierasto mežu un lauku apsaimniekošanas modeli arī Latvijā. Dabas kredīti ir finanšu un dabas aizsardzības instrumenti, kas pārveido izmērāmus dabas uzlabojumus sertificētās un tirgojamās vienībās. Tie ir radīti kā inovatīvs mehānisms, lai piesaistītu privāto kapitālu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu atjaunošanai. Eiropas Komisijas izstrādātais “Ceļvedis dabas kredītiem” paredz brīvprātīgu, tirgū balstītu sistēmu, kas finansiāli atalgo tos, kuri reāli rūpējas par vidi.
Dabas kredītu sistēma atbalsta gan Eiropas mitrāju atjaunošanu, gan mežu platību palielināšanu, kas ir vieni no galvenajiem un biežāk minētajiem piemēriem Eiropas Savienībā.
Kā dabas kredīti darbojas praksē?
Praksē dabas kredītu sistēma darbojas kā tilts starp zemes saimniekiem un uzņēmumiem, kuri vēlas investēt vidē. Viss process balstās četros secīgos posmos.
Pirmajā posmā zemes īpašnieks, lauksaimnieks vai mežsaimnieks nolemj savā īpašumā veikt dabai vērtīgus uzlabojumus, kas pārsniedz likumā noteiktās obligātās prasības. Piemēram, lauksaimnieks var pārtraukt intensīvu saimniekošanu kādā zemes gabalā un pārveidot to par dabisko pļavu vai applūdināt bijušo drenāžas grāvi.
Otrajā posmā iesaistās neatkarīgi auditori un zinātnieki, veicot teritorijas sākotnējo izpēti, un, izmantojot stingrus, zinātniski pamatotus kritērijus, uzrauga panākto progresu. Piemēram, tiek mērīts, vai teritorijā ir pieaudzis ligzdojošo putnu skaits, vai uzlabojusies ūdens tīrība. Kad reāli un izmērāmi uzlabojumi dabā ir sasniegti, tos sertificē un pārvērš oficiālās “dabas kredītu” vienībās.
Trešajā posmā sertificētie kredīti nonāk brīvprātīgajā tirgū. Tos iegādājas lielie uzņēmumi vai finanšu iestādes. Uzņēmumiem tas ir nepieciešams, lai izpildītu Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas prasības, uzlabotu reputāciju vai vienkārši samazinātu riskus, ko to biznesam rada dabas resursu izsīkšana un klimata krīze.
Ceturtajā posmā finanšu līdzekļi no pārdotajiem kredītiem nonāk tieši pie zemes saimnieka. Tas rada jaunu, alternatīvu ienākumu avotu, padarot dabas sargāšanu un atjaunošanu par ekonomiski ienesīgu nodarbošanos, kas spēj konkurēt ar tradicionālo intensīvo lauksaimniecību vai mežizstrādi.
Atbalstītās darbības – mitrāji un meži
Dabas kredītu sistēma pilnībā atbalsta gan Eiropas mitrāju atjaunošanu, gan mežu platību paplašināšanu. Šīs darbības ir vieni no spilgtākajiem piemēriem Eiropas Savienības iniciatīvās, jo tām ir milzu ietekme uz ekosistēmu veselību.
Mitrāju atjaunošana nozīmē dabisko funkciju atgriešanu kādreiz nosusinātiem purviem vai applūstošām pļav’m. Tas palīdz aizturēt ūdeni ainavā, samazina plūdu un sausuma riskus, kā arī veido izcilu vidi retām putnu, kukaiņu un augu sugām. Šādos projektos dabas kredītus piešķir, vērtējot ūdens līmeņa stabilizēšanos un specifisku mitrāju sugu atgriešanos.
Mežu platību paplašināšana dabas kredītu kontekstā nav vienkārša monokultūru stādīšana koksnes ieguvei. Uzsvars ir daudzveidīgu, vietējām sugām bagātu mežu izveidei un vecu audžu saglabāšanai. Kredītus aprēķina pēc iestādīto koku sugu dažādības, augsnes kvalitātes uzlabošanās un jaunu dzīvotņu izveidošanās meža iemītniekiem.
Papildus šīm divām jomām sistēma atbalsta arī augsnes veselības uzlabošanu, apputeksnētāju populāciju atjaunošanu lauksaimniecības zemēs un mozaīkveida ainavu saglabāšanu, kas novērš vienveidīgu monokultūru izplešanos.
Zinātnieku izmantotās metodes dabas uzlabojumu mērīšanai
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu uzlabojumu kvantificēšana ir sarežģītāka nekā oglekļa uzskaite, zinātnieki izmanto vairāku modernu un tradicionālu metožu kombināciju.
Pirmkārt, tiek plaši izmantota vides DNS jeb eDNS (environmental DNA) metode, kas ļauj no dabas paraugiem, piemēram, ūdens no atjaunota mitrāja vai augsnes parauga no meža, ekstrahēt organismu atstātās ģenētiskās pēdas. Šī metode sniedz tūlītēju, precīzu pārskatu par visām teritorijā esošajām sugām, ieskaitot neredzamos augsnes mikroorganismus, sēnes un slēptas kukaiņu vai zivju sugas, fiziski pašu organismu “nesatiekot”.
Otrkārt, talkā nāk tālizpēte un bioakustika. Ar satelītu attēliem, droniem un lāzerskenēšanas jeb LiDAR tehnoloģijām pētnieki lielās platībās mēra mežu struktūru, koku vainagu blīvumu, sausās jeb mirušās koksnes apjomu un mitruma līmeni augsnē. Savukārt dabā izvietoti automatizēti audio ierakstītāji fiksē putnu, abinieku un sikspārņu skaņas, ko analizē mākslīgais intelekts, lai noteiktu sugu daudzveidību un to aktivitātes izmaiņas sezonas gaitā.
Treškārt, joprojām kritiski svarīga ir lauka inventarizācija jeb biotopu skaitīšana. Sertificēti eksperti klātienē apseko teritorijas, veidojot parauglaukumus, kuros uzskaita konkrētas indikatorsugas – sugas, kuru klātbūtne liecina par augstu ekosistēmas kvalitāti – mēra augu sabiedrību struktūru un seko līdzi augsnes organisko vielu slāņa biezumam. Visi šie dati tiek apvienoti vienotā punktu vai indeksu sistēmā, kas uzskatāmi parāda dabas vērtības pieaugumu laikā.
Dabas kredītu sistēmas attīstība Baltijā, Somijā un Zviedrijā
Ziemeļvalstis un Baltija šobrīd ir vieni no aktīvākajiem dabas kredītu pionieriem Eiropā, kur valstis un privātais sektors strauji veido savas sistēmas un pilotprojektus.
Somija ir uzņēmusies līdera lomu, nesen publicējot vērienīgu dabas kredītu ceļvedi laikposmam līdz 2035. gadam. Somijas valdība mērķtiecīgi veido nacionālo regulējumu brīvprātīgajam dabas tirgum, lai vietējie uzņēmumi varētu caurskatāmi investēt ekosistēmu atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka šie kredīti vēlāk perfekti integrējas Eiropas Savienības topošajā vienotajā dabas kredītu tirgū. Savukārt, Zviedrijā attīstība izteikti virzās caur finanšu un zinātnes sektora sadarbību. Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes pētnieki ir izstrādājuši unikālu punktu sistēmu mežu bioloģiskajai daudzveidībai, kur punkti tiek piešķirti par retu sugu klātbūtni, mirušo koksni un saules gaismas piekļuvi meža zemei. Šī metodoloģija jau darbojas praksē – Swedbank Zviedrijā kļuva par pirmo banku Eiropā, kas iegādājusies pēc šīs sistēmas sertificētus dabas kredītus, finansiāli atbalstot vietējos meža īpašniekus, kuri saimnieko videi draudzīgi.
Baltijas valstīs sistēma šobrīd atrodas aktīvā izpētes un pirmo pilotprojektu stadijā. Igaunija ir viens no Eiropas dabas kredītu paraugdemonstrējumu poligoniem, kur jaunuzņēmumi un zinātnieki testē pirmos digitālos risinājumus dabā balstītu kredītu izveidei. Latvijā un Lietuvā interese strauji aug gan valsts pārvaldes līmenī, analizējot sistēmas ieviešanas juridiskos un dabas aizsardzības aspektus, gan pētniecībā. Latvijā darbu ir sācis Baltijas Dabas kapitāla institūts B-Nature (iepriekš – biedrība), kas apvieno zinātniekus tieši dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu integrēšanai ekonomikā, gatavojot pamatu vietējiem dabas kredītu projektiem.
Dabas kredītu un oglekļa piesaistes kredītu salīdzinājums
Lai gan abi instrumenti ir radīti vides stāvokļa uzlabošanai, starp dabas kredītiem un oglekļa kredītiem pastāv fundamentālas atšķirības mērķos, mērvienībās un ietekmē uz vidi.
Galvenā atšķirība ir mērvienību būtībā un sarežģītībā. Oglekļa kredītu sistēma ir izteikti universāla un matemātiska – viena kredītvienība vienmēr ir vienāda ar vienu tonnu atmosfērā nenokļuvuša vai no tās piesaistīta oglekļa dioksīda (CO₂), neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā projekts tiek īstenots. Dabas kredītiem nav vienas universālas mērvienības, jo daba ir pārāk kompleksa. Tos mēra lokāli kā ekosistēmas kvalitātes relatīvu uzlabojumu noteiktā platībā, piemēram, fiksējot sugu skaita pieaugumu vai biotopa veselības rādītājus konkrētajā reģionā. Atšķiras arī abu sistēmu fokuss un riski dabas daudzveidībai. Oglekļa kredītu projekti koncentrējas tikai uz klimata mērķiem, kas reizēm var pat kaitēt dabai, piemēram, iestādot ātri augošu vienas koku sugas monokultūru, kas lieliski piesaista CO₂, bet rada arī t.s. zaļo tuksnesi bez bioloģiskās daudzveidības. Dabas kredītu mērķis ir dzīvā daba un tās daudzveidība. Tā kā Eiropas Komisija šobrīd strādā pie abu sistēmu sinerģijas, nākotnē oglekļa sertifikācijas metodoloģijās tiks iekļautas obligātas prasības par dabas daudzveidības līdzpastāvēšanu, lai novērstu šādus konfliktus.
Atšķiras arī šo kredītu izmantošanas filozofija tirgū. Oglekļa kredītus uzņēmumi bieži vien ir izmantojuši kā “kompensācijas mehānismu”, pārnesot emisijas jeb carbon offsetting, lai ar mežu stādīšanu citur attaisnotu piesārņojumu (kas nereti turpinās). Dabas kredītu tirgu Eiropā mēģina veidot pēc “dabai pozitīva” principa, kur kredītu pirkšana nekompensē dabas iznīcināšanu citā vietā, bet tā ir tiešs uzņēmumu ieguldījums kopējā dabas kapitāla palielināšanā un ilgtspējas mērķu sasniegšanā.
Bankas un uzņēmumi Latvijā – interese par dabas kapitālu
Latvijā dabas kredītu un dabas kapitāla tirgus ir attīstības sākumposmā, interese no finanšu un biznesa sektora strauji pieaug. Galvenie virzītājspēki ir lielās komercbankas, kas reaģē uz Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas prasībām un nepieciešamību “zaļināt” savus kredītportfeļus.
Swedbank Latvija un SEB ir starp aktīvākajām finanšu iestādēm, kas savā darbībā integrē dabas aizsardzības kritērijus. Tās piedāvā izdevīgākus nosacījumus jeb “zaļos kredītus” tiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kuri savā saimniekošanā ievieš bioloģisko daudzveidību veicinošas metodes. Tā kā mātesbankas Zviedrijā jau veic pirmos praktiskos dabas kredītu pirkumus, šo pieredzi pakāpeniski pārnes arī uz Latviju.
No uzņēmumiem interesi izrāda lielie valsts un privātie mežu un zemes apsaimniekotāji. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” aktīvi pēta oglekļa piesaistes un dabas daudzveidības sinerģiju, izstrādājot vides projektus, kas nākotnē varētu kalpot par pamatu kredītu izveidei. Privātā sektora jaunuzņēmumi un platformas, sadarbībā ar Baltijas Dabas kapitāla institūtu B-Nature, meklē veidus, kā digitalizēt un sertificēt Latvijas mežu un pļavu sniegtos ekosistēmu pakalpojumus, lai piedāvātu tos vietējiem un starptautiskiem investoriem.
Prognozes par dabas kredītu cenām tirgū
Pasaulē un Eiropā dabas kredītu tirgus piedzīvo strauju izaugsmi. Starptautiskie tirgus pētījumi, tostarp ziņojumi no Polaris Market Research un Grand View Research, liecina, ka globālais bioloģiskās daudzveidības kredītu tirgus apjoms pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru un līdz 2033.-2034. gadam tam tiek prognozēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 23-30%. Eiropa šobrīd ir vadošais reģions, kontrolējot gandrīz 40% globālā tirgus.
Attiecībā uz cenām tirgū šobrīd nav vienas universālas vērtības, jo atšķirībā no oglekļa tonnas dabas kredītu mērvienības nosaka paši projektu izstrādātāji, balstoties uz saglabāto platību, laiku un biotopa retumu. Brīvprātīgajā tirgū cenu amplitūda ir ļoti plaša.
Vienkāršāki, uz platību balstīti kredīti, piemēram, saglabāts kvadrātmetrs meža, jaunattīstības valstīs maksā salīdzinoši lēti – no 5 līdz 20 ASV dolāriem par vienību. Augstākas kvalitātes un sarežģītāki brīvprātīgie kredīti, kur tiek mērīta reāla sugu atgriešanās, svārstās no 200 līdz 700 ASV dolāriem par vienību.
Īpaši ekskluzīvi un zinātniski ietilpīgi projekti, piemēram, retu koku sugu glābšanas programmas, tiek pārdoti pat par vairākiem tūkstošiem dolāru par specifisku ietekmes vienību.
Svarīgs atskaites punkts cenu prognozēm ir Lielbritānija, kur dabas daudzveidības tīrā ieguvuma – Biodiversity Net Gain – shēma ir noteikta ar likumu. Valsts regulētajā tirgū oficiālās dabas kredītu cenas svārstās no 42 000 līdz pat 125 000 Lielbritānijas mārciņu par vienu augstākās pakāpes mitrāja vai meža kredītu. Tas parāda, ka valstīs ar stingru tiesisko regulējumu dabas cena ir ārkārtīgi augsta. Eksperti prognozē, ka brīvprātīgajā tirgū tuvākajos gados cenas tikai pieaugs. Uzņēmumi kļūst arvien selektīvāki un ir gatavi maksāt augstāku cenu par tiem dabas kredītiem, kuriem ir caurskatāma, zinātniski pierādāma metodoloģija, piemēram, izmantojot eDNS vai satelītus, jo tas pasargā tos no riska tikt apsūdzētiem “zaļmaldināšanā”.
Cik dabas kredītu var iegūt no viena hektāra Latvijas meža?
Aprēķins par dabas kredītu skaitu no viena hektāra nav tik vienkāršs, kā oglekļa kvotu gadījumā, kur mēra tikai tonnas. Dabas kredītu shēmās izmanto “ekosistēmas uzlabojuma punktus”, galvenais princips ir papildināmība (additionality). Tas nozīmē, ka kredītus nevar saņemt par mežu, kas vienkārši “ir un aug”. Īpašniekam ir jāveic aktīvas, mērķtiecīgas darbības dabas daudzveidības palielināšanai, kas pārsniedz likumā noteiktās prasības. Ja lauksaimnieks vai mežsaimnieks vienā hektārā Latvijas meža īsteno bioloģiskās daudzveidības projektu, piemēram, saglabā mirušo koksni vai vecos ekoloģiskos kokus, izveido mikroliegumu retām putnu sugām vai pārveido grāvjus par dabiskiem mitrājiem, zinātnieki novērtē šo uzlabojumu.
Ziemeļvalstu un Lielbritānijas praksē viena hektāra parauglaukums pēc veiktajiem uzlabojumiem parasti spēj ģenerēt vidēji 2-8 dabas vienības jeb kredītus. Precīzs skaits ir atkarīgs no meža sākotnējā stāvokļa. Ja mežs sākotnēji bijis noplicināts un monokultūras stāvoklī, bet pēc tam pārveidots par dabisku un daudzveidīgu biotopu, iegūto kredītu skaits uz vienu hektāru būs ievērojami lielāks, jo ekoloģiskais lēciens ir bijis milzīgs.
Eiropas regulas, kas “liks” Latvijas uzņēmumiem pirkt dabas kredītus
Šobrīd neviena regula tiešā veidā neuzliek uzņēmumiem obligātu pienākumu vai sodu “pirkt dabas kredītus”. Tomēr Eiropas Savienība ir izveidojusi tiesisko ietvaru, kas rada milzīgu netiešo spiedienu, padarot šo kredītu iegādi par vienkāršāko veidu, kā uzņēmumiem izpildīt likuma prasības un saglabāt konkurētspēju.
Galvenā regula ir ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem un bankām saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem ir obligāti jāziņo par savu ietekmi uz vidi. Īpašs standarts, kas regulē tieši dabas jomu, pieprasa uzņēmumiem detalizēti atklāt, kā tie aptur bioloģiskās daudzveidības zudumu savā piegādes ķēdē. Ja uzņēmuma darbība, piemēram, būvniecība, ražošana vai loģistika, kaitē dabai, dabas kredītu iegāde ir juridiski tīrākais veids, kā uzņēmums savā oficiālajā ziņojumā var uzrādīt reālu, auditējamu un pozitīvu ietekmi uz ekosistēmām.
Otrs svarīgs virzītājs ir Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula, kas uzliek dalībvalstīm, tostarp Latvijai, juridisku pienākumu līdz 2030. gadam atjaunot sliktā stāvoklī esošus biotopus. Lai valstis šos mērķus sasniegtu, tām nepietiek ar publisko finansējumu. Eiropas Komisijas izstrādātais Dabas kredītu ceļvedis kalpo kā rīks, lai valsts regulējumi un nodokļu atvieglojumi stimulētu privātos uzņēmumus investēt šajos tirgus instrumentos.
Trešais faktors ir Eiropas Savienības Oglekļa piesaistes sertifikācijas ietvars (CRCF), kas nosaka, ka nākotnē oglekļa kredītus vairs nevarēs pārdot kā augstas kvalitātes produktus, ja tiem nebūs pierādāma papildu pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tā sauktie co-benefits. Līdz ar to uzņēmumi būs spiesti pirkt kredītus, kas apvieno gan klimata, gan dabas aizsardzības komponentes.
Cenu veidošanās piemēri – Lielbritānija un Zviedrija
Lai saprastu, kā veidojas dabas kredītu cenas, vērts aplūkot divus atšķirīgus modeļus Eiropā – valsts regulēto un brīvprātīgo tirgu.
Lielbritānijā dabas daudzveidības tīrā ieguvuma (Biodiversity Net Gain) sistēma ir stingri noteikta likumos. Ikvienam nekustamā īpašuma attīstītājam vai būvniekam ir likumisks pienākums nodrošināt teritorijā dabas daudzveidības palielināšanos pēc projekta pabeigšanas par vismaz 10%. Ja to nevar izdarīt būvlaukumā, uzņēmumam jāpērk kredīti no privātām “biotopu bankām” – lauksaimniekiem, kas atjaunojuši savu zemi. Brīvajā tirgū viena pļavas vai zālāja kredītvienība maksā aptuveni 20 000-30 000 Lielbritānijas mārciņu. Ja attīstītājs nespēj atrast privāto pārdevēju, kā “pēdējā izmisuma solī” viņam jāpērk valsts izsniegtie “pēdējās instances” kredīti, kuru cenas apzināti noteiktas “astronomiskas” – no 42 000 mārciņu par pļavu līdz pat 125 000 mārciņu par augstvērtīgu lapu koku mežu un 230 000 mārciņu par upju biotopiem. Šāds modelis parāda – tiklīdz valsts ievieš obligātu prasību, dabas kredītu cena kļūst ļoti augsta un stabila.
Zviedrijā turpretī darbojas brīvprātīgais tirgus, kura pamatā ir privātā sektora un zinātnes sinerģija. Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes pētnieki ir izstrādājuši metodoloģiju, kas novērtē meža ekoloģisko kvalitāti. Kad vietējie mežu īpašnieki piekrīt, piemēram, uz 30 gadiem pārtraukt koku ciršanu un veikt dabas atjaunošanas pasākumus, šie uzlabojumi tiek pārvērsti kredītos. Šajā modelī cena nediktē valsts, tās ir atkarīgas no uzņēmumu vēlmes investēt. Swedbank Zviedrijā veica šādu brīvprātīgu darījumu, iepērkot dabas kredītus tieši no vietējiem mežsaimniekiem. Cena šeit veidojas, aprēķinot mežsaimnieka neiegūto peļņu no koksnes pārdošanas un pieskaitot izmaksas par dabas atjaunošanas darbiem un zinātnisko monitoringu. Tas nodrošina, ka lauksaimniekam vai mežsaimniekam dabas sargāšana ir finansiāli tikpat pievilcīga kā mežizstrāde.
Pasaules lielākie investīciju fondi, aktīvu pārvaldnieki, piemēram, BlackRock, BNP Paribas Asset Management, Foresight Group un starptautiskās finanšu organizācijas uzskata dabas kapitālu un dabas kredītus par nākamo lielo investīciju robežu, kas sekos oglekļa tirgus pēdās, taču ar stabilāku un reālos aktīvos balstītu struktūru. Vadošo fondu un finanšu ekspertu ziņojumos un prognozēs iezīmējas vairākas būtiskas tendences.
Tirgus izaugsme un apjoms
Lielākie tirgus izpētes fondi un analītiķi, tostarp Grand View Research un Polaris Market Research, prognozē, ka globālais bioloģiskās daudzveidības kredītu tirgus apjoms piedzīvos strauju lēcienu. No aptuveni 7,1 miljarda ASV dolāru tas palielināsies līdz 38 miljardiem, saglabājot vērienīgu ikgadējo pieauguma tempu aptuveni 23% apmērā.
Investori apzinās, ka vairāk nekā puse visas pasaules iekšzemes kopprodukta ir tiešā veidā atkarīga no dabas. Fondu analītiķi, piemēram, PwC, brīdina – ja dabas degradāciju neapturēs, nākamajos 15 gados tā var iznīcināt līdz pat 12-18% biržā esošo uzņēmumu tirgus vērtības. Investīciju novirzīšana dabas kredītos fondiem vairs nav tikai labdarība, bet gan pašu kapitāla un investīciju portfeļu aizsardzība pret sistēmiskiem riskiem.
Strukturāls piedāvājuma deficīts un cenu pieaugums
Investīciju fondi norāda uz izteiktu atšķirību starp pieprasījumu un piedāvājumu. Kamēr uzņēmumu pieprasījums pēc dabas kredītiem aug par aptuveni 25% gadā stingrāku ESG likumu dēļ, kvalitatīvu un sertificētu dabas projektu piedāvājums spēj augt tikai par ~15% gadā. Ilgtermiņa piedāvājuma trūkums nozīmē, ka augstas kvalitātes, zinātniski pamatotiem dabas kredītiem īpaši vērtīgās un jutīgās ekosistēmās, kādi ir Ziemeļvalstu un Baltijas meži vai mitrāji, būs nodrošināts pastāvīgs cenu kāpums un premium statusa vērtība. Fondi prognozē, ka pircēji brīvprātīgajā tirgū prioritāti piešķirs nevis zemākajai cenai, bet gan projekta caurskatāmībai, uzticamībai un vietējo kopienu iesaistei.
Pāreja no “nišas” uz pamata investīciju klasi
Kā liecina jaunākie pētījumi, ko veicis institucionālo investoru tīkls Mallowstreet sadarbībā ar BNP Paribas, dabas kapitāls šobrīd atrodas vēsturiskā lūzuma punktā un pārvēršas par galvenās plūsmas investīciju instrumentu. Pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un labdarības fondi visā pasaulē sāk mērķtiecīgi palielināt savu kapitāla daļu, kas tiek atvēlēta tieši dabas aktīviem.
Lielie aktīvu pārvaldnieki, piemēram, New Forests, šobrīd veido un aktivizē specializētus miljardu dolāru vērtus globālos dabas kapitāla fondus, to stratēģija ir investēt reālos dabas aktīvos – ilgtspējīgā mežsaimniecībā, reģeneratīvajā lauksaimniecībā un bioloģiskās daudzveidības projektos. Institucionālie investori dod priekšroku šiem projektiem, jo tie kalpo kā lielisks aizsargs pret inflāciju un tirgus svārstībām, piedāvājot stabilu vēsturisko investīciju atdevi 7-13% apmērā.
Finansējuma plaisa un valsts atbalsts
Pasaules Ekonomikas forums un ANO fondi uzsver, ka valsts budžetu un ziedotāju finansējums dabas saglabāšanai ir katastrofāli nepietiekams, veidojot nepilnu 0,1% no publisko tēriņu. Lai sasniegtu globālos dabas aizsardzības mērķus, katru gadu ir nepieciešami aptuveni 400-900 miljardi ASV dolāru, kurus var nodrošināt tikai privātais kapitāls.
Investīciju fondi prognozē, ka valdības visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienība ar savu Dabas kredītu ceļvedi, arvien aktīvāk ieviesīs nodokļu atvieglojumus, subsīdiju pārvirzīšanu un tiesiskos regulējumus, lai padarītu dabas kredītu tirgu pēc iespējas pievilcīgāku un drošāku privātajiem investoriem. Katrs dabas atjaunošanā ieguldītais eiro ilgtermiņā dod 5-25 eiro lielu ekonomisko atdevi, veidojot stabilu pamatu valstu fiskālajai drošībai un darbavietu izveidei. Dabas kredīti ir “lielā iespēja” arī Latvijas labklājībai.
Avoti: Eiropas Savienības un ASV informācijas vietnes