Meži klāj gandrīz trešdaļu Zemes sauszemes teritorijas un ir neaizstājami planētas klimata regulēšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un globālajā ekonomikā. Jaunākie ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) globālā mežu resursu novērtējuma (Global Forest Resources Assessment 2025) dati liecina, ka pēdējā desmitgadē pasaulē kopumā atmežošanas tempi ir palēninājušies, tomēr kopējā mežu platība joprojām sarūk. Vienlaikus mežus arvien spēcīgāk apdraud klimata pārmaiņas, savvaļas ugunsgrēki un pieaugošais pieprasījums pēc koksnes.
Pasaules mežu statistikas kopsavilkums
Mežu platība un ģeogrāfiskais sadalījums
Kopējā pasaules mežu platība sasniedz 4,14 miljardus hektāru jeb 32% no globālās sauszemes platības, kas vidēji ir 0,50 hektāri uz vienu planētas iedzīvotāju. Lielākā daļa mežu atrodas tropu joslā (45%), kam seko boreālie, mērenās joslas un subtropu meži. Pēc reģioniem vislielākā mežu platība ir Eiropā (ieskaitot Krieviju – 25% no pasaules kopapjoma), visaugstākais mežainums ir Dienvidamerikā (49% no sauszemes). Vairāk nekā puse (54%) no visiem pasaules mežiem koncentrējas piecās valstīs – Krievijā, Brazīlijā, Kanādā, ASV un Ķīnā.
Mežu bilance, atmežošana un stādītie meži
Lai gan kopējā mežu platība pasaulē turpina samazināties, mežu platības tīrais zudums kļuvis jūtami lēnāks – no 10,7 miljoniem hektāru gadā 20. gadsimta 90. gados līdz 4,12 miljoniem hektāru gadā laikposmā no 2015. līdz 2025. gadam – globālā atmežošana samazinājusies līdz 10,9 milj. ha gadā, ko daļēji kompensē jaunu mežu ieaudzēšana. Dabiski atjaunojušies meži veido 92% jeb 3,83 miljardus ha no pasaules mežiem, savukārt stādītie meži aizņem 8% jeb 312 miljonus ha, to platība kopš 1990. gada ir pieaugusi par 120 miljoniem hektāru, jo īpaši Āzijā.
Koksnes krāja un oglekļa uzkrājums
Pasaules mežu augošās koksnes krāja sasniedz 630 miljardus m³ – vidēji 152 m³ uz hektāru, vislielākais koksnes krājas īpatsvars ir Dienvidamerikā (29%) un Eiropā (26%). Kopējais mežos uzkrātā oglekļa apjoms ir 714 gigatonnas (miljardi tonnu), no kurām 46% atrodas meža augsnē, bet 44% – dzīvajā biomasā.
Dabas aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana
Pirmatnējie jeb cilvēka neskartie meži aizņem aptuveni 1,18 miljardus hektāru – 29% no kopējās mežu platības. Juridiski aizsargātās teritorijās atrodas 813 miljoni hektāru jeb 20% pasaules mežu, kopš 1990. gada šī platība ir palielinājusies par 251 miljonu hektāru. Vairāk nekā pusei pasaules mežu (55% jeb 2,13 miljardiem ha) ir izstrādāti ilgtermiņa apsaimniekošanas plāni.
Ekonomika, koksnes ieguve un nodarbinātība
Koksnes ieguve pasaulē sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – aptuveni 4 miljardus m³ gadā. Prognozēts, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc apaļkoksnes varētu pieaugt vēl par ~49%. Starptautiskais koksnes un papīra produktu eksports pārsniedz 486 miljardus ASV dolāru gadā. Pasaules meža nozarē ir nodarbināti aptuveni 42 miljoni cilvēku (1,2% no kopējās nodarbinātības pasaulē), no kuriem 58% strādā kokapstrādē un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet aptuveni 6 miljardi cilvēku ikdienā izmanto dažādus nekoksnes meža produktus.
Īpašumtiesības un klimata riski
Pasaulē dominē publiskais īpašums – 71% pasaules mežu pieder valstīm un pašvaldībām, atlikušie 29% ir privātpersonu, uzņēmumu vai vietējo kopienu īpašumā. Mežu noturību arvien vairāk apdraud klimata pārmaiņu izraisīti traucējumi – ekstremāli savvaļas ugunsgrēki, kas ik gadu rada miljardiem tonnu CO₂ emisiju, sausuma periodi un kaitēkļu savairošanās.
Pasaules un Latvijas mežu statistikas salīdzinājums
Interesanti ir salīdzināt pasaules statistikas rādītājus ar mūsu Latviju. Redzams, ka Latvija ir ievērojami mežaināka, tajā ir augstāks privātīpašuma īpatsvars un meža nozarei ir daudz lielāka nozīme nacionālajā ekonomikā, nekā vidēji pasaulē.
Mežainums un platība uz vienu iedzīvotāju
Vidēji pasaulē meži klāj 32% sauszemes teritorijas, savukārt Latvijā mežainums sasniedz 54% (3,44 miljoni ha), kas ir par vairāk nekā divām trešdaļām virs pasaules vidējā līmeņa. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir aptuveni 1,86 hektāri meža jeb trīsarpus reizes vairāk nekā pasaulē vidēji (0,50 ha uz iedzīvotāju).
Mežu platības dinamika
Kamēr globāli mežu platība joprojām sarūk par 4,12 miljoniem hektāru gadā tropu mežu izciršanas dēļ, Latvijā pēdējā gadsimta laikā mežu platība ir stabili pieaugusi un saglabājas nemainīgi augsta. Tieši tāpēc Latvijas ekoaktīvistu un dažu t.s. sabiedriskā medija darbinieku pastāvīgi lietotā vārdkopa “mežu izciršana” attiecībā uz mūsu valsti ir absolūti nevietā un uzskatāma par apzinātu dezinformāciju!
Koksnes krāja un apsaimniekošanas plānošana
Latvijā vidējā augošās koksnes krāja uz vienu hektāru ir aptuveni 195-200 m³/ha – kopējā krāja ir aptuveni 680 milj. m³, kas ir par aptuveni trešdaļu augstāka nekā pasaules vidējais rādītājs – 152 m³/ha. Latvijā gandrīz visiem apsaimniekotajiem mežiem ir spēkā esošas meža inventarizācijas un apsaimniekošanas plāni, kamēr pasaulē šādi plāni ir tikai 55% mežu.
Īpašumtiesību struktūra
Pasaulē kopumā valsts pārvalda 71% mežu, Latvijā īpašumtiesības ir sadalītas patiešām līdzsvaroti – apmēram 50% pieder valstij un 50% privātajiem un pārējiem īpašniekiem.
Ekonomiskā nozīme
Pasaulē meža nozare nodrošina 1,2% no kopējās nodarbinātības un ap 1% no globālā IKP. Latvijā meža nozares (mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas) īpatsvars sasniedz 5,4% no valsts IKP un veido ap piekto daļu no visa preču eksporta, padarot to par vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm.
Avoti: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) globālais pārskats Global Forest Resources Assessment 2025 (FRA 2025). FAO ziņojums par pasaules mežu stāvokli The State of the World's Forests 2024 / 2026. FAO, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Tīnena institūta pētījums par globālo nodarbinātību meža nozarē Global Forest-Sector Employment Estimates (2026). Latvijas Valsts meža dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas meža nozari.



