No meža līdz pircējam – Lielbritānija sper soli pretī pilnīgai kokmateriālu izcelsmes caurskatāmībai - Zeme un valsts

No meža līdz pircējam – Lielbritānija sper soli pretī pilnīgai kokmateriālu izcelsmes caurskatāmībai

Lielbritānijas valdība nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunos atmežošanas apturēšanas noteikumus, kas lielajiem uzņēmumiem noteiks pienākumu ar ģeolokācijas datu palīdzību pierādīt importētās koksnes precīzu izcelsmi līdz pat konkrētam meža nogabalam. Šie priekšlikumi, ko izstrādājis britu Vides, pārtikas un lauku lietu departaments (Defra), ir paredzēti, lai samazinātu Apvienotās Karalistes patēriņa lielo ekoloģisko pēdu un izskaustu nelegālu mežizstrādi globālajās piegādes ķēdēs.

Jaunās prasības un uzņēmumi

Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem uzņēmumiem, kas ieved kokmateriālus Lielbritānijā, būs jānodrošina precīzas mežizstrādes vietu koordinātas un poligonu kartes. Šie dati uzraugošajām iestādēm un pašiem tirgotājiem ļaus salīdzināt ieguves vietas ar satelītattēliem un aizsargājamo dabas teritoriju kartēm, padarot neiespējamu viltotu izcelsmes dokumentu izmantošanu. Lai uzņēmumiem nebūtu jāveido divas dažādas uzskaites sistēmas, Lielbritānija pieņems datus formātā, kādu prasa Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR), piemēram, GeoJSON, KML vai shapefiles failos.

Jaunās un stingrākās prasības attieksies tikai uz lielajiem tirgus dalībniekiem, kuru starptautiskais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedzis 1 miljonu sterliņu mārciņu. Mazākiem kokmateriālu uzņēmumiem paliks spēkā līdzšinējie Lielbritānijas Kokmateriālu regulas nosacījumi, kas darbojas kopš 2013. gada. Vienlaikus tiks paplašināts regulēto koksnes produktu klāsts, pielāgojot to Eiropas Savienības sarakstam, līdzīgas izsekojamības prasības attieksies arī uz citām augsta riska precēm, piemēram, liellopu gaļu, kakao, kafiju, palmu eļļu, kaučuku un soju.

Atšķirības no Eiropas Savienības regulējuma

Lai gan datu formāti būs saskaņoti, Lielbritānija ir izvēlējusies pielāgotu pieeju, kas vairākos būtiskos punktos atšķiras no Briseles noteikumiem. Pirmkārt, Lielbritānijas modelis balstīsies likumības standartā, kas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāpierāda koksnes ieguves atbilstība ražotājvalsts likumiem. Eiropas Savienībā savukārt ir noteikts stingrāks – “bez atmežošanas” – standarts, tirgū nedrīkst laist koksni, kas iegūta, pēc 2020. gada izcērtot un neatjaunojot mežus, piemēram, lauksaimniecības zemju paplašināšanai, pat ja šāda rīcība ražotājvalstī ir bijusi likumīga. Lielbritānijas valdība norāda, ka nākotnē plāno pāriet uz pilnīgu atmežošanas aizliegumu, sākotnējā posmā prasības būs mērenākas.

Otrkārt, Lielbritānija neveidos oficiālu valstu riska reitingu, kā to dara Eiropas Komisija, iedalot pasaules valstis zema, standarta un augsta riska kategorijās. Tā vietā Lielbritānijas importētājiem savās iekšējās pārbaudēs pašiem būs jāizvērtē izcelsmes valsts riski. Treškārt, valsts neieviesīs jaunas robežkontroles pārbaudes un neprasīs iesniegt iepriekšējus pienācīgas rūpības paziņojumus pirms preču nonākšanas tirgū, izvairoties no papildu sastrēgumiem uz robežas.

Stingrākas sankcijas un ieviešanas laiks

Līdz šim kokmateriālu noteikumu pārkāpumus uzraugošajai iestādei – Office for Product Safety and Standards – bija ierobežotas rīcības iespējas – tā varēja sniegt neformālus ieteikumus vai uzreiz sākt sarežģītu un dārgu kriminālvajāšanu. Jaunie noteikumi piešķirs uzraugiem elastīgākas iespējas, tostarp tiesības veikt kontrolpirkumus, izdot preču apturēšanas rīkojumus un piemērot civilos naudas sodus. Apspriešanā vērtēs, vai maksimālajiem sodiem jābūt fiksētiem, piesaistītiem uzņēmuma apgrozījumam vai neierobežotiem.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta Ziemeļīrijai, kur Eiropas Savienības regula pakāpeniski sāks darboties jau tuvākajā laikā, tāpēc Lielbritānijas valdība vēlas savu sistēmu sakārtot tā, lai uzņēmējiem nerastos dubulta birokrātija valsts iekšienē. Sabiedriskā apspriešana par priekšlikumiem noslēgsies janvāra vidū, savukārt attiecīgo likumu Lielbritānijas ministri plāno pieņemt 2027. gadā.

Secinājumi un nozares iespējas

Jaunie noteikumi iezīmē skaidru virzienu uz pilnīgu piegādes ķēžu caurskatāmību, pat, ja vides aktīvistu organizācijas kārtējo reizi histēriski kritizē valdību par pārāk lēnu rīcību un sākotnēji pārāk šauru prasību loku. Latvijas un citiem Eiropas kokmateriālu eksportētājiem šis piedāvājums paver labas iespējas un nerada liekus šķēršļus. Tā kā Lielbritānija pieņems ar EUDR savietojamus ģeolokācijas formātus un neieviesīs papildu robeždeklarācijas, uzņēmumi, kas būs ieguldījuši līdzekļus Eiropas Savienības prasību izpildē, varēs izmantot tos pašus datus un sistēmas arī tirdzniecībai ar Lielbritāniju, turklāt satelītdatu un koordinātu ieviešana būtiski apgrūtinās nelegālas izcelsmes vai sankcionētas koksnes nonākšanu Lielbritānijas tirgū caur trešajām valstīm. Tas stiprinās godprātīgu Eiropas mežsaimnieku un kokapstrādes uzņēmumu konkurētspēju, kam koksnes izcelsme jau šobrīd ir precīzi dokumentēta un izsekojama.

Avoti: Pasaules meža nozares informācijas vietnes, Defra, Timber Development UK (TDUK), Eiropas Komisija (EUDR), Produktu drošības un standartu birojs (OPSS).

Pievienot komentāru