Privātmežu īpašnieki pērn strauji samazinājuši koksnes ieguves apjomus, to saista ar stagnāciju lielākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2025. gadā iegūtās koksnes apjoms Latvijā bija 13,8 miljoni m³ (par 2,2 miljoniem m³ jeb 13,7% mazāks nekā 2024. gadā). Tik nozīmīga koksnes ieguves apjomu krituma pamatā ir privātmežu īpašnieku sektors, kurā pērn iegūti 6,66 milj. m³ koksnes, kas ir par 1,94 miljoniem m³ jeb 32,6% mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt valsts mežos koksnes ieguves kritums ir tikai 0,26 miljoniem m³. Jāņem vērā, ka iegūtās koksnes apjoms konkrētā gadā var pilnībā neatspoguļot patieso ainu, jo ir ciršanas atļaujas, kurās norēķinu iesniedz reizi vairākos gados un pēdējā gadā arī ieskaita visu koksnes krāju, ko deklarējis meža īpašnieks, tāpēc ir šaubas par iegūtās koksnes apjomu precizitāti.

Cenu faktors

“Privāto mežu īpašnieku aktivitātes mežsaimniecībā ietekmē koksnes resursu cenas, kuras ir saistītas ar pieprasījumu,” uz jautājumu par kopējo ciršanas apjomu izamiņām atbild viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Edgars Dupužs, īsi pamatojot sacīto – tiklīdz koksnes iepirkumu cenas krītas, tā it īpaši mazo privātmežu īpašnieki pārtrauc aktivitātes koksnes resursu ieguvē, un otrādi – tās pieaug, kad ir augstākās koksnes iepirkuma cenas. Jāņem vērā, ka pēdējos gados ļoti augstas koksnes iepirkumu cenas bija vien pirms kāda laika, kāpēc kāda daļa privātmežu īpašnieku cer, ka situācija atkārtosies un nogaida.

Pagātnes spogulis

“Tā kā bija, tā nav un nebūs!” kopējo ainu komentē kokmateriālu tirdzniecības SIA “ACA Timber” līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņaprāt, koksnes resursu ieguves apjomu, jo īpaši privātmežu īpašnieku segmentā neietekmē tikai tirgus pieprasījuma un potenciālās samaksas līmenis, bet vēl vairāki citi faktori, kas summāri arī rada to, kas pašlaik statistiki ir redzams.

“Jā, pērn par vairāk nekā vienu miljonu m³ ir mazāk eksportēta apaļkoksne, par apmēram 0,2 miljoniem m³ zāģmateriālu, kas noteikti atstāja ietekmi uz kādas daļas privātmežu īpašnieku lēmumiem attiecībā uz savu pieaugušo mežu, taču jāsaprot, ka bija apaļkoksnes sortimenti, kuriem pērn bija laba cena un tādi, kuru cena to pārdevējus nebūt nepriecēja. Mežā nav tikai zāģbaļki vai finierkluči, ir arī papīrmalka, taras kluči un malka,” skaidro A. Apfelbaums. Viņš norāda, ka cerēt uz nemitīgu tirgus pieprasījuma pieaugumu nav iespējams, ko rāda pedējo 20 gadu pieredze.

“Pēdējos gados jau ir pieredzēti vairāki pieprasījuma un cenu pieauguma un krituma pīķi un cerēt, ka atkal iestāsies mierīga un prognozējama nākotne, pašreizējā situācijā ir naivi, jo ģeopolitiskās situācijas mezgli ir sasējušies vēl ciešāk,” secina A. Apfelbaums. Konflikts Tuvajos Austrumos ir “slēdzis” Hormuza jūras šaurumu un nav zināms, kad šī situācija mainīsies reāli ne paziņojumu līmenī, ir pieaugušas kurināmā cenas.

“Vasaras vidū ir novērots kokskaidu granulu deficīts, kas šī produkta ražotājiem ir devis negaidītu iespēju iztīrīt iepriekšējo gadu krājumus noliktavās, ja tādi bija pēc salīdzinoši aukstās ziemas, un vienlaikus palielināt šī produkta ražošanai nepieciešamo izjevielu iepirkumus, ja vien ražošanas jaudas jau nav bijušas pilnībā noslogotas,” stāsta A. Apfelbaums, piemetinot, ka bez kokskaidu granulām ir kokskaidu briketes, malka un šķelda industrālajiem siltumapgādes uzņēmumiem.

“Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc enerģētiskās koksnes cenu pieaugums veicinās attiecīgo resursu sagādi un kādu daļu privāto mežu īpašnieku motivēs iegūt koksnes resursus, jo īpaši tos, kuriem cita pielietojuma nav,” prognozē A. Apfelbaums.

Prognožu korekcija

Pēc vairāku aptaujāto domām vairāk nekā 2 miljonu m³ lielais koksnes ieguves kritums Latvijā ir sagrāvis mītu, ka, slēdzot Eiropas Savienībs tirgu Krievijā un Baltkrievijā iegūtajai koksnei un tās izstrādājumiem, pieaugs pieprasījums pēc koksnes visā Eiropā, un Latvija līdzās Somijai un Zviedrijai būs viena no valstīm, kura varēs palielināt šī resursa un no tā gatavoto produktu piegādes.

“No Eiropas tirgus ir pazuduši miljoniem m³ koksnes resursu, kas savulaik nāca no Krievijas, pašlaik to trūkumu nemana, jo kāda daļa tiek importēta no citām, ne ES valstīm, vēl daļai pieprasījums ir sarucis, protams, ir arī izņēmumi,” kopējo ainu pēc Eiropas tirgus slēgšanas Krievijas un Baltkrievijas koksnei un tās izstrādājumiem vērtē A. Apfelbaums.

Nezināmā ietekme

Interesanti, ka pēc vairāku aptaujāto domam sava veida ietekmi uz koksnes resursu ieguves apjomiem varētu izraisīt arī 2025. gada nogalē Latvijas parlamenta pieņemtais lēmums par dabas resursu nodokļa piemerošanu nepārstrādātai koksnei. Proti, no 2027. gada nepārstrādātai koksnei, kura tiks realizēta ārpus ES, piemēros 75 eiro/m³, bet gadu vēlāk – no 2028. gada – jau 115 eiro/m³ lielu nodokli, kas būtībā nozīmē to eksporta pilnīgu aizliegumu. “Šie apjomi, kas no Latvijas kā tiek eksportēta uz Ķīnu, nav nozīmīgi, šis apjoms saruks, jo tukšie konteineri no Eiropas uz Ķīnu vairs netiek vesti caur Latvijas ostām,” situāciju vērtē E. Dupužs.

Iegūtās koksnes daudzums (milj. m³)

Avots: Valsts meža dienests