Pirms kāda laika toreizējais Zemkopības ministrs izteicās par lietām, kuras neredz (vai redz) no sava darba kabineta loga. Viņu izsmēja.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, pa Latvijas mežiem un laukiem bradā madāmas, kuru idejiskais pamats ir karojoša muļķība. Arī viņas mēdz runāt par to, ko redz. Par viņām nesmejas, bet savējie tādas vēlas ievēlēt un uzturēt Latvijas parlamentā.
Runājot par dažāda veida aktīvismu un aktivitātēm, grūti nepamanīt faktu, kas turpina pārsteigt, lai cik ilgstošs būtu,– proti – aktīvisms un aktivitātes ir lieliskas, kā tādas, bet tām nedz tiek prasītas, nedz vajadzīgas būtiskas lietas – gudrība, zināšanas, sapratne. Protams, kam tās, ja gudrs vēlētājs pa mežiem bradātājām uzspļaus, jo muļķības dzīvē tāpat pietiek.
Šai sakarā jāatgādina svarīgs, nepamanīts process. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā jeb “lielajam karam”, daudz tika runāts par kaimiņvalsts un plašākas sabiedrības gatavošanu un noskaņošanu pret Ukrainu, ukraiņiem un teju jebko, kas atrodas no Krievijas uz rietumiem.
Ja nepaslinko un palūko joprojām pieejamo informāciju, tu redzi, ka, piemēram, 2016., 2018., 2021. gadā kaimiņvalstī ir tapušas dažāda satura filmas vai raidījumi, kuros “nejauši” un arī pavisam nevietā parādās kāds negatīvs teikums vai frāze par NATO, Ukrainu, Latviju, Igauniju utt., tā noticis gadiem ilgi un daudz. Pieļauju, izpētīt visu kaimiņvalsts TV un citu plašsaziņas līdzekļu piedāvājumu šai laikā varētu nebūt iespējams, bet... laiku pa laikam paklausoties informāciju mūsu – Latvijas – plašsaziņas līdzekļos, redzi dīvainas līdzības.
Protams, sabiedrisko attiecību metodes daudzviet pasaulē ir vienas un tās pašas, tomēr pagrūti nepamanīt, cik uzstājīgi un mērķtiecīgi tie ļaudis, kas paši izdomājuši sevi uzskatīt par zaļi domājošiem, ir atraduši iespēju pilienu pa pilienam plašākai sabiedrībai iebarot aplamības. Ja salīdzini kaismīgus kara aizstāvjus un pret mūsu meža nozari runājošos aktīvistus, atšķirību nav. (Jāuzsver: aktīvisti necīnās par dabas aizsardzību, bet tieši pret meža nozari. Par un pret nav viens un tas pats!) Kaut ko dzirdējis, kaut ko uzklausījis, pie “zinoša cilvēka bijis”, “ja runā radio, tātad autioritāte” – un rezultāts gatavs.
Noskaties filmu “Latvietis un viņa mežs” un padomā, ko tu zini par mežu, kad pēdējoreiz tur esi bijis un no kādiem avotiem, pat, ja vēlies vai esi solījis tiem ticēt, tu smelies informāciju? Vai tie ir Latvijai un Latvijas ļaudīm draudzīgi avoti?
Noskatīties filmu “Latvietis un viņa mežs”
Filma tapusi biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” sadarbībā ar Ansi Pūpolu un studiju Nemelo.lv, ar Meža attīstības fonda atbalstu