ANO lēmusi oficiāli atzīt kokmateriālu kontrabandu par starptautiski organizētas noziedzības daļu, sākot jauna globāla līguma izstrādi, kas tiesībsargiem ļaus koksnes zagļus vajāt un tiesāt tikpat bargi kā narkotiku vai ieroču tirgoņus. Šis lēmums, faktiski, iezīmē jaunu posmu cīņā pret nelikumīgu atmežošanu un mežu postīšanu, parādot, ka pasaule tāda veida noziegumus sāk uztvert kā reālu un bīstamu starptautisku apdraudējumu.

Cīņā pret “meža mafiju”

Vīnē notikušajā ANO konferencē pēc saspringtām debatēm 83 valstis nobalsoja par jauna starptautiska krimināltiesību protokola izveidi. Šāds solis ir nepieciešams, jo nelegālā kokmateriālu tirdzniecība jau kļuvusi par milzīgu “melno” tirgu, kura vērtība pēc INTERPOL aplēsēm sasniedz 152 miljardus ASV dolāru gadā. Atsevišķās tropu reģiona valstīs kriminālās bandas ir atbildīgas pat par 90% no visas mežu izciršanas. Kontrabandistu kārei pelnīt nav robežu – nesen tika atklāts, kā grupējumi viltojuši dokumentus, lai pārdotu koksni, kas nozagta radiācijas skartajā (piesārņotajā) Čornobiļas zonā.

Līdz šim lielākā problēma bijusi likumu “robi”. Lielā daļā pasaules valstu meža izlaupīšanu neskaitās smags noziegums, kas liedz policijai izmantot noziedznieku izdošanu vai kontu iesaldēšanu. Jaunais ANO līgums situāciju mainīs, ļaujot atņemt grupējumiem šādā ceļā nopelnīto un tiesāt to līderus jebkurā pasaules malā.

Balsojumā neiztika bez “drāmas” – amerikāņi kopā ar 11 valstu pārstāvjiem balsoja pret šo iniciatīvu. ASV pārstāvji apgalvoja, ka jauns līgums nav vajadzīgs un jātiek galā, izmantojot esošos likumus, iebildumi tika noraidīti ar pārliecinošu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Ko varam secināt?

Nelikumīga mežizstrāde vairs netiek uzskatīta par vienkāršu “dabas aizsardzības pārkāpumu” ar nelieliem naudas sodiem. To oficiāli vērtē kā smagu starptautisku noziegumu. Balsojums izgaismoja viedokļu sadursmi starp lielvarām. Valstis, kuras visvairāk cieš no mežu mafijas un vardarbības – Brazīlija, Peru, Madagaskara, pieprasīja stingrus globālus noteikumus, kamēr ASV vēlējās saglabāt elastību bez jaunām starptautiskām saistībām.

Šis karš nav tikai par kokiem, bet gan par cilvēku dzīvībām. Vietējās pamatiedzīvotāju kopienas cieš no brutālas vardarbības, piemēram, Kakataibo kopienā sešos gados nogalināti seši vietējo iedzīvotāju līderi. Lai gan pamatiedzīvotāji ir būtiski mežu sargi, nevalstiskās organizācijas ziņo, ka jaunajā ANO rezolūcijā pagaidām nav garantēta viņu formāla līdzdalība sarunās.

Kas sagaidāms nākotnē?

ANO ir izveidojusi īpašu komiteju, kurai līdz 2028. gadam ir jāizstrādā līguma teksts. Sarunas izmaksās vismaz 2,4 miljonus ASV dolāru, tajās gaidāmas asas debates, kā jaunie noteikumi ietekmēs katras valsts suverenitāti pār saviem dabas resursiem. Prognozējams, ka nākamo 2-3 gadu laikā – kamēr līgums vēl tiek izstrādāts un nav stājies spēkā – kontrabandistu grupējumi centīsies maksimāli palielināt koksnes nelegālās izstrādes apjomus, lai gūtu peļņu, pirms globālie tiesībsargājošie rīki tiek iedarbināti pilnā mērā. Kad līgums tuvosies apstiprināšanai, visā pasaulē un īpaši Eiropas Savienībā kļūs ievērojami stingrākas koksnes izcelsmes pārbaudes. Uzņēmumiem, kas nespēs pierādīt katra dēļa vai galda legālo izcelsmi, draudēs milzīgi sodi un kriminālatbildība. Aktīvisti un nevalstiskās organizācijas, piemēram, Amazon Watch, tuvākajos gados organizēs vērienīgas kampaņas, lai piespiestu ANO līguma tekstā juridiski nostiprināt vietējo kopienu aizsardzību un drošības garantijas.

Nelegālā kokmateriālu tirdzniecība vairs nav vienkārša koksnes ieguve bez atļaujas – tā ir kļuvusi par augsti tehnoloģisku un labi organizētu shēmu. Kontrabandisti reti kad cenšas koksni pārvietot slepeni. Tā vietā tiek izmantoti viltoti dokumenti, piekukuļoti ierēdņi vai uzpirktas “legālas” mežizstrādes atļaujas. Nelegāli nocirstie koki kokzāģētavās tiek sajaukti ar legālajiem, padarot to izcelsmes izsekošanu gandrīz neiespējamu bez padziļinātas ekspertīzes. Noziedznieki izmanto reģionus, kur kontrole ir vāja vai bīstama. Nesen atklātās shēmas Čornobiļas lieguma zonā Ukrainā parādīja, ka iespējams viltot sertifikātus un starptautiskajā tirgū pārdot pat radioaktīvi piesārņotu koksni. Savukārt Amazones baseinā bandas izmanto bruņotas vienības, lai padzītu pamatiedzīvotājus un fiziski pārņemtu teritorijas. Peļņa tiek nobēdzināta, izmantojot čaulas uzņēmumus un ofšoru kontus. Tā kā daudzās valstīs šis pārkāpums skaitījās tikai “administratīvs” vai “vides” pārkāpums, bankas un finanšu izlūkošanas dienesti nevarēja legāli sekot naudas plūsmām, kā, piemēram, narkotiku karteļu gadījumā.

Iespējamā virzība un nākotnes tendences

Tuvākajā desmitgadē šajā jomā gaidāmas ļoti būtiskas pārmaiņas, ko virzīs gan jaunie ANO noteikumi, gan tehnoloģiju attīstība.

Kolīdz ANO ad hoc komiteja pabeigs jaunā protokola izstrādi (mērķis ir 2028. gads), tiesībsargiem tiks dotas jauns pilnvaras. Starptautiskie noziedznieki nevarēs justies droši arī valstīs, kuras vietējos likumos nav paredzējušas bargus sodus par meža izciršanu. INTERPOL varēs pieprasīt tūlītēju ekstradīciju un, pats galvenais, konfiscēt kontrabandistu aktīvus – īpašumus un bankas kontus, kas reāli sagraus šī biznesa finansiālo pamatu.

Tā kā papīra dokumentus viltot ir viegli, mežu aizsardzībā un piegādes ķēdēs arvien plašāk tiks izmantota zinātne. Laboratorijās jau tagad pēc dēļa šķiedrām un ķīmiskā sastāva iespējams precīzi noteikt, kurā pasaules reģionā vai kurā konkrētā meža masīvā koks ir audzis. Ostās šādas pārbaudes kļūs par standartu.

Reāllaika satelītattēli apvienojumā ar AI jau tagad spēj acumirklī fiksēt nelegālu ceļu būvi vai tehnikas parādīšanos aizsargājamos mežos, pirms koki tiek nocirsti.

Spiediens uz biznesu un patērētājiem

Eiropas Savienība un citas valstis jau tagad ievieš regulas, kas nosaka milzīgu atbildību tirgotājiem. Tuvākajā nākotnē jebkuram mēbeļu ražotājam, būvniekam vai papīra importētājam būs digitāli jāpierāda visas piegādes ķēdes legalitāte. Ja uzņēmums kaut vai neapzināti nopirks nelegālu koksni, tam draudēs sodi līdz pat 5% no tā starptautiskā apgrozījuma, kas daudziem nozīmēs bankrotu.

Koksne mūsdienās kļūst par kritiski svarīgu izejvielu zaļajai pārejai un enerģētikai. Tā sen nav tikai malka vai būvmateriāls, bet stratēģisks resurss akumulatoriem un augsto tehnoloģiju produktiem. Tas nozīmē, ka valstis savus mežus sargās arvien stingrāk, jo to vērtība biržās un tehnoloģiju tirgū tikai pieaugs.

Vai pārmaiņu sākums?

Koksnes kontrabandas jomā noslēdzas “mežonīgo rietumu” ēra. Nākotnē mēs redzēsim divu pasaules uzskatu sadursmi – no vienas puses būs augsti tehnoloģiskas kontroles sistēmas, starptautiskie aresta orderi un bargi finanšu sodi, no otras puses – noziedzīgie grupējumi, kas mēģinās izmantot atlikušos likumu “robus” un korupciju vājāk attīstītajās valstīs, pirms jaunais ANO līgums pilnībā noslēgs iespējas nelikumībām. Tomēr, kā jau parasti, uz papīra viss izskatās vienkāršāk…