Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2026. gada pirmajā pusgadā sasniedza 1,70 miljardus eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikposmā 2025. gadā. Iemesls – tirgus stagnācija. 

Šādu situāciju rāda Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 2026. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus ienesis enerģētiskās koksnes, jo īpaši kokskaidu granulu, finiera, saplākšņa, kokogļu eksports, mazāki bijuši ienākumi no zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, mēbeļu eksporta. Kopējais nozares produkcijas eksporta ienākumu apjoms sarucis par aptuveni 26 milj. eiro, sarucis arī meža nozares produkcijas importa apjoms – no 529.73 milj. eiro pērn līdz 522.62 milj. eiro šogad.

“Kopumā meža nozares produktu eksporta ieņēmumi pēdējos trīs gadus atrodas vienā līmenī, kaut arī notiek pārbīdes tieši eksportējamo preču sortimentā,” kopējo situāciju vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, norādot, ka pēdējos gados ir mainījusies gan ģepolitiskā situācija, gan tās blakusesfekti ir atstājuši būtisku ietekmi ne tikai uz pieprasījuma līmeni, bet arī potenciālo pircēju iespējām iegādāties vēlamās preces un būves.

“Koksnes pārstrādes un tālākās apstrādes apjomi Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem ir stabili un to pieaugums ir atkarīgs no situācijas ārvalstu noieta tirgos,” tā K. Klauss. Viņš uzsver, ka koksnes izstrādājumu eksports, tā apjomi, cenas un ienākumi ir tieši saistīti ar celtniecības sfēru Eiropā un pasaulē, kas nerāda būtisku izaugsmi.

Vēl būs korekcijas

Vairākās koksnes izstrādājumu pozīcijās ieņēmumu apjoms var būt pat vēl lielāks, jo “pēc kāda laika” būs korekcijas. Proti, pašlaik dati sadaļā – “pārējie koksnes (tostarp neklasificēti) izstrādājumi” rāda 128.71 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku 2025. gadā (kad bija teju 38.28 milj. eiro) ir pieauguši turpat par vairāk nekā 300%, “pārceļos” uz atbilstošām sadaļām. Pēc kāda laika neklasificētie koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu. Šāds skatījums tiek pamatots ar vēsturisko pieredzi, kad kopējie cipari ir atbilstoši un faktiski būtiskas pārmaiņas nepiedzīvo, taču tādas notiek, sadalot tā dēvētos neklasificētos koksnes izstrādājumus.

Enerģētikas elpa meža nozarē

2026. gads sākās ar pēdējo gadu aukstākajiem laika apstākļiem, kas attiecīgi kāpināja pieprasījumu un līdz ar to arī energoresursu, tostarp enerģētiskās koksnes, cenu pieaugumu. Vairāk nekā septiņas nedēļas Latvijā un citviet gada sākumā pieturējās sals, ko atspoguļo arī enerģētiskas koksnes eksporta apjomi un par to saņemtā nauda. 2026. gada pirmajā pusgadā enerģētiskās koksnes eksports uz Latviju “atveda” 298.7 milj. eiro, kas ir par 9.6% vairāk nekā analogā laikā 2025. gadā, kad tas bija 272.6 milj. eiro. Vislielākais lēciens ir tieši kokskaidu granulu eksportā, kas no 707.3 tūkst. tonnām 2025. gadā ir pieaudzis līdz 900.4 tūkst. tonnām šā gada pirmajā pusgadā. Attiecīgi par granulu eksportu saņemtā nauda pieaugusi no 135 milj. eiro pērnā gada pirmajā pusgadā līdz 176 milj. eiro analogā laikā šogad – jeb par 30.5%. Tā kā kopš februāra beigām ir slēgts Hormuza šaurums caur kuru no Persijas līča valstīm arī uz Eiropu tika piegādāta jēlnafa un sašķidrinātā dabasgāze, šī situācija uzturēja un joprojām uztur augstu pieprasījumu enerģētiskās koksnes.

“Lielākā ietekme uz kokskaidu granulu tirgu bija tieši aukstajam janvārim un februārim; janvārī kokskaidu granulu eksporta apjoms bija teju trīs reizes lielāks nekā analogā laikā pērn, proti, šogad janvārī uz ārzemēm tika piegādāti 223 tūkst. tonnu, kamēr pērn – tikai 84 tūkst. tonnu,” skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka lielie industriālo granulu ražotāji Latvijā 2026. gadu sāka ar pietiekami lieliem krājumiem noliktavās, taču tie tika salīdzinoši ātri patērēti, proti, jau martā eksporta apjomi atgriezās 130 tūkst. tonnu līmenī.

“Industriālo granulu segments atšķiras no premium granulu tirgus, jo tajā darbojas ilgtermiņa piegāžu līgumi, kuri tiek pildīti, neraugoties uz aukstām vai siltām ziemām un dabasgāzes piegāžu ķēžu traucējumiem, vienlaikus enerģētiskās koksnes sektorā valda pragmatisms un šobrīd rit gatavošanās B scenārijam – ja nu pēkšņi ir tikpat auksta ziema, ka kā iepriekšējā, un Hormuza šaurums te vaļā, te atkal slēgts un ir jautājumi par dabas gāzes pieejamību, vēl jo vairāk, ja Eiropas dabasgāzes krātuvēs ir zemākais piepildījuma līmenis pēdējo 17 gadu laikā,” jautāts par industriālo granulu patērētāju situāciju atbild K. Klauss. Viņš norāda, ka pavisam citāda aina ir vērojama premium kokskaidu granulu segmentā, kuru patērētājs ir mājsaimniecības.

“Aukstais laiks komplektā ar ažiotāžu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un arī citviet Eiropā būtiski palielināja pieprasījumu pēc premium granulām, taču to ražotāju jaudas ir tādas, kādas ir. Rezultātā viņiem noliktavas ir tukšas, bet saražotais tiek “izķerts” dažu stundu laikā,” mājsaimniecībās patērējamo granulu tirgus nianses ilustrē K. Klauss. Viņš norāda, ka ažiotāža sāk lēnām norimt, mazākie šī produkta ražotāji, strādājot ar maksimālo jaudu, esošos pasūtījumus spēs izpildīt tikai tuvāko nedēļu laikā – līdz apkures sezonas sākumam.

“Mājsaimniecībām, protams, nepatīk, ka premium granulu cena ir pieaugusi vidēji par 100 eiro/tonnā, taču produkts ir pieejams un jāņem vērā, ka pieaugušas ir arī ražošanas izmaksas,” tā K. Klauss. Viņš vērš uzmanību faktam, ka kokskaidu granulu imports ir pieaudzis no 83.1 tūkst. tonnām līdz 86.8 tūkst. tonnām, kas ir ļoti būtiski, jo Latvijā premium granulu patēriņš ir vidēji ~200 000 t gadā.

“Kopējie granulu ražošanas apjomi būtiski pārsniedz pašmāju patēriņu, lielākoties tiek ražotas industriālās granulas, kuras paredzētas siltuma un elektrības ražošanai un kuras nenonāk privātmāju rīcībā, jo netiek fasētas mazajos iepakojumos, bet transportētas nefasētā veidā,” skaidro K. Klauss.

Apaļkokus eksportē mazāk

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents pozitīvi vērtē resnās dimensijas – zāģbaļku eksporta apjomu kritumu par vairāk nekā 20%.

“Diemžēl joprojām pietiekami lielu apjomu, kaut arī trešās šķiras zāģbaļku, eksportē uz Ķīnu, jo šīs valsts pārstrādāji spēj samaksāt augstāku cenu, nekā vairums taras ražotāju Latvijā, vienlaikus tas ir pamats zāģmateriālu eksporta apjoma kritumam,” skaidro K. Klauss, atzīstot, ka krities ir arī papīrmalkas eksporta apjoms, kas savukārt nozīmē, ka Latvijā 2026. gadā kopējās iegūtās koksnes apjoms būs vēl mazāks nekā bija 2025. gadā. Jāatgādina, ka ietekmi uz eksportētās apaļkoksnes apjomiem atstās 2025. gada nogalē Latvijas parlamentā pieņemtais lēmums par dabas resursu nodokļa piemērošanu nepārstrādātai koksnei. Proti, no 2027. gada nepārstrādātai koksnei, kura tiks realizēta ārpus ES tai piemēros 75 eiro/m³, bet gadu vēlāk – no 2028. gada jau 115 eiro/m³, kas būtībā nozīmē to eksporta pilnīgu aizliegumu.

Meža nozaru produkcijas eksports un imports (milj. eiro)*

* janvārī – jūnijā
Avots: Zemkopības ministrijas Meža departaments pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem

Meža nozares produkcijas* eksports (tūkst. m³) I pusgadā

* ar lielāko īpatsvaru
Avots: Zemkopības ministrija

Meža nozares produkcijas* imports (tūkst. m³) I pusgadā

* ar lielāko īpatsvaru
Avots: Zemkopības ministrija

Meža nozares produkcijas* eksports (milj. eiro) I pusgadā

* ar lielāko īpatsvaru
Avots: Zemkopības ministrija