Dabas draugi sargā tikai tad, ja var saņemt finansējumu? Aiz kaķa Mura mīlīgās sejiņas slēpjas slepkava.
Bieži vien rodas jautājums, pēc kādām prioritātēm no dabas draugu pusēm tiek piesaistīts finansējums dažādiem putnu un biotopu aizsardzības pasākumiem. Diemžēl radies iespaids, ka uzmanība netiek pievērsta patiesām problēmām, bet gan izdevīgākajam biznesa plānam.
ASV veikts pētījums, kura rezultātā noskaidrots - šajā valstī mājas un arī klaiņojošie kaķi nogalina līdz pat 3,7 miljardiem putnu gadā, savukārt nogalināto mazo zīdītāju ir krietni vien vairāk - līdz pat 20,7 miljardiem. Pētījumu veicis Smitsona Dabas aizsardzības un bioloģijas institūts (Smithsonian Conservation Biology Institute) un ASV Zivju un savvaļas aizsardzības dienests.
Pētnieki lēš, ka viens mājas kaķis gadā nogalina līdz 34 putniem, savukārt klaiņojošs kaķis var nogalināt līdz pat 46 putniem gadā. Amerikāņu Putnu aizsardzības (American Bird Conservancy) organizācijas prezidents Džordžs H.Fenviks uzsvēris, ka šim jābūt kā trauksmes zvanam kaķu īpašniekiem un sabiedrībai kopumā, pirms dabai nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Šī pētījuma dati beidzot parāda, ka šī ir milzu problēma, nevis nekaitīgs jauns faktors videi. Izmaiņas, ko kaķis nodara dabai, ir katastrofālas, tikai to neredz ikdienā, tam nepievērš uzmanību.
Interesanti, ka kaķu ietekme salās ir vēl lielāka, jo putniem un mazajiem zīdītājiem nav iespējas aizbēgt. Kaķi ir bijuši svarīgs faktors 33 dažādu putnu un abinieku sugu iznīcībai. Tiek lēsts, ka kaķi katru gadu nogalina 10 % no ASV putnu populācijas.
Lai gan vairākas reizes Latvijas ornitologi ir aicināti pievērst uzmanību šai problēmai arī šeit Latvijā, tomēr dabas draugi šo problēmu uzskata par maznozīmīgu. Vai tiešām kaķis Latvijā uzvedīsies savādāk nekā ASV? Ņemot vērā to, ka katrā lauku sētā ir pa kādam murim, kurš brīvi var staigāt savā vaļā, šo domesticēto mazo plēsēju ietekme varētu būt milzīga. Vēl jo vairāk tādēļ, ka kaķis nav dabisks Latvijas faunas pārstāvis.
Līdz šim nav plašu pētījumu, nav vērienīgu akciju, aicinot kaķu īpašniekus ciešāk uzraudzīt savus mīluļus. Viens no risinājumiem ir kaķim kaklā uzlikt siksniņu ar zvaniņu, lai tam kustoties, putns vai mazais zīdītājs dzirdētu, ka tuvojas plēsējs. Šādu praksi plaši izmanto Zviedrijā. Tāpat dabas draugi kaķu īpašniekus nebrīdina par iespējamo milzu kaitējumu, ko mīlulis nodara Latvijas faunai. Tā vietā dabas draugi īsteno miljoniem vērtus projektus, taisot filmas par ērgļiem, tērē milzu resursus centieniem ierobežot un apturēt saimniecisko darbību (mežsaimniecību), kas valstij ienes lielus nodokļus. Tā vien šķiet, ka dabas draugi nevēlas sabojāt savu reputāciju kaķu īpašnieku acīs, jo kurš gan ticēs, ka mīļais Muris patiesībā ir putnu slepkava. Jeb arī, iespējams, ka lielākā problēma ir tāda, ka šādam projektam nav iespējams piesaistīt lielu finansējumu.