Pēdējos gados lielu daļu sabiedrisko aktivitāšu varam saistīt ar vēlmi ko neļaut vai aizliegt, tai pašā laikā liedzēji nedz ko iesaka, nedz risina. Kā pagastā, novadā, pilsētā ko attīstīt vai mainīt?
Robus zināšanās īsā laikā nelabosi. Jācenšas, jāpārliecina, jāskaidro...
Daļa t.s. aktīvistu savas darbības balsta tieši cilvēku nezināšanā
Būt gudram un zinošam vairs nav modē, infrastruktūru sakārtos pašvaldība, naudu saņemšu, lai dara citi. Ko vairāk?
...bet varbūt tā ir kādas politikas sastāvdaļa?
Tā var turpināties līdz brīdim, kad lems ko liegt pašiem liegtgribētājiem