Ja regulas ieviešana noritēs saskaņā ar plānu, līdz 2028. gada 12. augustam visā Eiropas Savienībā tiks ieviests iepakojuma marķējums ar obligātajām pārstrādes norādēm.
Iepakojuma marķējums un pārstrādes sistēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Jauno noteikumu mērķis ir standartizēt iepakojuma marķējumu, lai patērētājiem būtu vieglāk pareizi šķirot atkritumus. Pašlaik vienāda veida iepakojumu atkarībā no Eiropas Savienības dalībvalsts var šķirot pat dažādās atkritumu tvertnēs, radot problēmas produktu ražotājiem. Daudzas valstis šobrīd izmanto savus pārstrādes simbolus un norādījumus.
“Obligātie marķējumi traucē Eiropas iekšējam tirgum, jo starptautiskajiem iepakojumiem ir jāpievieno marķējumi no dažādām valstīm,” skaidro iepakojuma eksperte Heli Nīkenena no Sense n Insight. Pēc viņas teiktā, simbolu un norādījumu skaits ir pieaudzis tik ļoti, ka “pastāv risks, ka uz iepakojuma vairs nepietiks vietas”.
Plānotā iepakojuma marķējuma reforma ir daļa no Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulas (PPWR, EU 2025/40). Tās mērķis ir saskaņot marķējumu visā Eiropas Savienībā, precizēt šķirošanas norādījumus patērētājiem un nodrošināt, ka iepakojums nonāk pareizajā atkritumu plūsmā. Obligātās pārstrādes marķējumu ieviešana ir plānota līdz 2028. gada 12. augustam, ja regulas ieviešana noritēs kā plānots.
“Termiņi var mainīties; šobrīd mēs nevaram teikt neko konkrētu,” norāda Heli Nīkenena. “Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas vēl būs 24 mēnešu pārejas periods. (...) Lai gan jaunās sistēmas pamatā ir materiāls, kas tiek izmantots, lai noteiktu marķējumu uz iepakojuma, vissvarīgākais, ka marķējumi parāda patērētājiem, kur izmest iepakojuma materiālu,” skaidro eksperte. Kad uz iepakojuma un pārstrādes tvertnes būs redzams viens un tas pats marķējums, patērētāji varēs šķirot atkritumus vienkāršāk un sistemātiskāk. “Šajā gadījumā atšķirīgās pārstrādes sistēmas ES dalībvalstīs neapgrūtinās atsevišķu patērētāju šķirošanas paradumus,” norāda H. Nīkenena.
Jaunie pārstrādes marķējumi paredzēti, lai visā Eiropā nodrošinātu vienādu rīcību
Kartona iepakojuma pārstrāde Somijā darbojas labi, Eiropas līmenī situācija ir atšķirīga – pārstrādes sistēmas, prakse un pat pārstrādes marķējumu krāsas pašlaik atšķiras cita no citas.
“Dažās valstīs, pārstrādājot kompozītmateriālu iepakojumus, kas satur gan kartonu, gan plastmasu, iepakojumus ar zemāku šķiedru saturu savāc atsevišķi no iepakojumiem ar augstu šķiedru saturu,” skaidro H. Nīkenena.
Priekšlikumā iekļautie jaunie marķējumi ļaus patērētājiem ievērot vienotu principu – nodot iepakojumu atkritumu tvertnē, kas marķēta ar to pašu pārstrādes simbolu.
“Tā kā Somijā pašlaik nav prasības uz iepakojuma norādīt jebkāda veida pārstrādes marķējumus, nav vienota standarta un marķējumi nav saskaņoti. Patērētājiem var būt grūti noteikt, kuras instrukcijas ir pareizas un salīdzināmas,” uzsver eksperte H. Nīkenena. Piemēram, patērētāji bieži ir jautājuši, vai trīsstūrveida sviestmaizes kārbiņa, vai papīra maisiņš ar plastmasas “lodziņu” jāliek jauktajos atkritumos šī “lodziņa” dēļ, vai arī materiāli jāšķiro, vai jāliek pilnībā kartona pārstrādei. Jaunās etiķetes sniegs skaidrību šajā jautājumā. Ja uz iepakojuma ir atsevišķs pārstrādes simbols plastmasas daļai, šī daļa ir jānoņem un jāšķiro atsevišķi. Tomēr, ja uz etiķetes ir norādīta tikai kartona vai papīra pārstrāde, “lodziņš” šajā kategorijā ir pieņemams.
Galvenais ir marķējumu skaidrība un komunikācija ar patērētājiem
Saskaņā ar Heli Nīkenenas teikto, jaunie simboli ir izstrādāti, lai būtu vizuāli viegli saprotami un atbilstu atkritumu tvertņu marķējumiem. “Svarīgi, lai iepakojumam un atkritumu tvertnei būtu vienāds marķējums.”
Iepakotājiem ir jāzina, kādi materiāli tiek izmantoti to iepakojumos, un jāpiemēro pareizais marķējums. Patērētājiem jāievēro norādījumi. Patērētāju uzvedība ir bijusi galvenais fokuss reformas sagatavošanā. Marķējumi ir plaši testēti, to mērķis ir nodrošināt patērētājus ar pareizo informāciju pareizajā laikā. Pētījumi ir uzsvēruši vizuālo norāžu nozīmi. Tajā pašā laikā kļuva skaidrs, ka sistēma nevar atrisināt visu.
“Krāsa palīdzēja šķirošanai nedaudz efektīvāk nekā teksts,” norāda H. Nīkenena. “Marķēšanas sistēma nevar sniegt pilnīgas un kontekstam atbilstošas šķirošanas norādes. Marķējumu izstrādē bija jāatrod līdzsvars starp vienkāršību un precizitāti. Marķējumam jābūt pēc iespējas vienkāršākam un tik informatīvam, cik nepieciešams skaidrības labad,” rezumē Heli Nīkenena.
Ikdienas piemērs – trīsstūrveida sviestmaizes iepakojums
No vairākiem materiāliem izgatavota trīsstūrveida sviestmaizes kārbiņa ilustrē, kā darbosies nākotnes pārstrādes marķējumi. Kārbiņa var būt pilnībā no plastmasas vai sastāvēt no kartona pamatnes un plastmasas vāka. Dažos gadījumos gan kārba, gan vāks ir no kartona, bet vākam ir plastmasas “lodziņš”. Atbilstoši pašreizējam priekšlikumam pārstrādes marķējumus var izvietot uz iepakojuma pamatmateriāla, norādot, kurš marķējums attiecas uz katru sastāvdaļu. Vēl viena iespēja ir uz katras sastāvdaļas izvietot atsevišķu marķējumu.
“Pēdējā metode nodrošinātu, ka pat no atsevišķām iepakojuma daļām patērētāji var redzēt, kur produkts galu galā tiek novietots,” norāda eksperte.
Prasības attieksies uz visiem preču iepakojumiem
Reforma nozīmēs būtiskas izmaiņas uzņēmumiem. Pēc noteikumiem marķēšanas prasības attieksies uz visiem preču iepakojumiem, tomēr vienots marķējums ir izdevīgs arī iekšējam tirgum. “Ja visā Eiropā uz iepakojumiem un atkritumu tvertnēm tiek izmantots vienots marķējums, nav nepieciešams uz iepakojuma norādīt atsevišķas pārstrādes instrukcijas katrai valstij. Tas vienkāršo loģistiku un iepakojuma dizainu,” uzsver Heli Nīkenena.
Jāuzsver, ka reformas panākumi ir atkarīgi ne tikai no marķējuma un noteikumiem. Komunikācijai un patērētāju informēšanai būs galvenā loma reformas ieviešanā. Nobeigumā iepakojuma eksperte norāda, ka, lai gan marķējums ir standartizēts Eiropas Savienības līmenī, komunikācija, informēšana un izglītošana katras dalībvalsts mērogā joprojām ir ļoti būtiska.