Kanādas Britu Kolumbijas provinces premjerministrs Deivids Ebijs 10. aprīlī Vankūverā uzstājās Mežsaimniecības nozares padomes (COFI) konferencē, kurā piedalījās 650 meža nozares pārstāvji. Viņš aicināja Kanādas valdību pievērst īpašu uzmanību kritiskajai situācijai meža nozarē un kokmateriālu jautājumu noteikt par federālās valdības galveno prioritāti.
D. Ebijs izmantoja konferenci, lai aicinātu ASV iepirkt kokmateriālus no Kanādas, nevis Eiropas un Krievijas, norādot, ka par strīdu, kuru federālā valdība risina pārāk lēni, maksā paši amerikāņu patērētāji. D. Ebijs konferences delegātiem norādīja, ka ASV trūkst ražošanas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu valstī, un tāpēc radušos deficītu cenšas segt, iepērkot no citām valstīm. “Lai segtu šo deficītu, amerikāņi ir dramatiski palielinājuši koksnes importu no Eiropas un, kas visvairāk pārsteidz, pat no Krievijas,” uzsvēra Britu Kolumbijas premjerministrs. “Tas ASV iedzīvotājiem izmaksā daudz dārgāk un būtiski palielina māju būvniecības izmaksas.”
Šī gada februārī D. Ebijs apmeklēja Indiju, Deli, Mumbajā, Čandigarā un Bengalurā tiekoties ar vietējiem valdības un uzņēmējdarbības līderiem, cenšoties piesaistīt 200 miljardus dolāru vērtas investīcijas nākamajā desmitgadē. “Tā kā nepamatotie ASV tarifi ietekmē darbavietas un uzņēmumus Britu Kolumbijā, mums svarīgāk nekā jebkad agrāk padziļināt stratēģiskās attiecības ar starptautiskajiem partneriem,” norādīja D. Ebijs. Provinces mērķis ir veidot jaunas partnerattiecības ilgtspējīgas mežsaimniecības, tīras enerģijas un atbildīgas kalnrūpniecības jomā.
Papildus tirdzniecības konfliktam ar ASV D. Ebijs atzina, ka tirgus svārstības un ekstremāli laika apstākļi turpina palielināt spiedienu uz Kanādas meža nozari, kas jau tā ir spiesta nosegt 45% no koksnes eksporta tarifiem un nodokļiem.
Konferences dalībnieki kritizēja valdības rīcību normatīvo jautājumu jomā, norādot, ka mežizstrādes atļauju izsniegšanas kavējumi ir strukturāls šķērslis meža nozares konkurētspējai. Piemēram, deputāts Vords Stamers norādīja, ka, lai gan valdība ir veicinājusi mežizstrādes atļauju izskatīšanas perioda samazināšanu no 40 dienām līdz 25, kopējais to apstiprināšanas termiņš ir pieaudzis no 18 mēnešiem līdz pat trim gadiem. “Kad tiek teikts, ka esam visdārgākie Ziemeļamerikā, tas nav joks,” uzsvēra V.Stamers. “Ja pievieno tarifus un citas problēmas, kas notiek visā šajā procesā, paies neilgs laiks, lai slēgtu vēl vienu kokzāģētavu.”
Trevors Halfords, Britu Kolumbijas konservatīvo partijas vadītājs, teica, ka mežizstrādes atļauju izsniegšanas radītās problēmas jau ir “atņēmušas darba ņēmējiem viņu darbavietas”. Atlaišanas un ražotņu slēgšanas ir uzskatāms rezultāts sistēmai, ko T. Halfords nosauca “kā pilnīgi sabojātu”. Viņš norādīja uz pastāvīgo nenoteiktību ar kādu saskaras meža nozares uzņēmumi, plānojot mežizstrādi. Kanādā ir Likums par pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju un Britu Kolumbijas tiesas to piemēro, lemjot, lai aizliegtu vai ierobežotu mežizstrādi.
Kanādas Britu Kolumbijā meža nozarē ir aptuveni 95 000 darbavietu. Konferencē tika uzsvērts, ka kokmateriālu piegādes ķēde šobrīd atrodas totālā krīzē, ko izraisījis ASV muitas tarifu un Kanādas regulatīvās vides dubultais slogs, kas ir bloķējis piekļuvi koksnei, apdraudot meža nozares uzņēmumu eksistenci.