Uz sešiem naiviem jautājumiem atbild Purvīša balvas laureāti Katrīna Neiburga, Kristaps Ģelzis, Andris Eglītis un Miķelis Fišers 

Kas izmainījies, kopš jūs esat saņēmis/-usi Purvīša balvu?

Neiburga: Esmu kļuvusi vecāka, un man ir piedzimis vēl viens dēls.

Eglītis: Politiskā situācija pasaulē ir kļuvusi krietni satraucošāka. Manis paša dzīve mainās visu laiku, taču es neesmu novērojis, ka tieši Purvīša balvas saņemšana būtu izraisījusi kādu būtisku pavērsienu.

Ģelzis: Esmu sevī izskāvis terminu “radošs kompromiss”. Nosaucu pat savu auto Purvīša vārdā. Lai rokas tuvāk ikdienas saķerei.

Fišers: Ir daudz grūtāk identificēt sevi kā kontrkultūras pārstāvi. Es ar to domāju pašidentificēšanos. Taču, ja tā, kas tad tas tagad par meinstrīmu, kaut kāds marasms. Sakarā ar šo esmu mazliet apjucis.

Starp citu, ko jūs domājat par Purvīti pašu?

Neiburga: Šobrīd neko nedomāju.

Eglītis: Starp citu – nav slikti. Viņam bija skaidri mērķi un vīzija, bet tajā pašā laikā saglabājās nemitīgi meklējumi. Neapšaubāmi viņš ir atstājis būtisku nospiedumu Latvijas mākslas paštēlā, kā arī latvieša izpratnē par ainavu.

Ģelzis: Īpašs romantisks darbarūķis.

Fišers: Par Purvīša kungu neko daudz nezinu, taču tās atkušņa ainavas man tīri labi patīk.

Ko, jūsuprāt, nozīmē īsta māksla?

Neiburga: Priekš manis īsta māksla ir tā, ko uzreiz neaizmirst. Kas iedarbojas – emocionāli vai intelektuāli, vai pat tikai tīri vizuāli, vai visos šajos veidos kopā…

Eglītis: Māksla, kas nosauc vārdā kaut ko būtisku, kas ir apkārt gaisā, bet līdz šim vēl nav bijis nodefinēts. Tā attiecas uz šo, jau pasaulē esošo, un vienlaicīgi ar savu klātbūtni rada kaut ko nebijušu, paplašinot apziņas, iztēles un mentālo pasauli.

Ģelzis: Kad domājam par dailes faktu, tad saviļņojums var būt tikai nākotnes laika formā.

Fišers: Man patīk domāt, ka īsta māksla attīsta un transformē mākslas baudītāja personību stingras atlases kārtībā.

Vai jūsu māksla ir saistīta ar aktualitātēm?

Neiburga: Vairāki darbi ir saistīti ar manām personiskajām aktualitātēm.

Eglītis: Atkarīgs, ko uzskata par aktualitāti. Ar sociālpolitiskām aktualitātēm nav saistīta. Tā ir saistīta ar man aktuālajām attiecībām ar pasauli un apziņu. Laikam jau gribētos, lai tā ir vairāk saistīta ar svarīgo un neaktuālo nekā aktuālo un nesvarīgo.

Ģelzis: Jā, un es atkārtoju netikuma jeb notikuma ievērības skaļumu.

Fišers: Mana māksla ir saistīta ar subjektīvām aktualitātēm, tas gan acīmredzami nav nekāds retums.

Kas ir skaistums mākslā?

Neiburga: Vienkāršība un skaidrība.

Eglītis: Skaistums mākslā ir skaistums, kas atrāvies no dekoratīvā skaistuma un ir piepildīts ar nozīmi. Šim skaistumam var būt ļoti dažādas attiecības ar banālo skaistumu un pārcukuroto skaistumu, un, protams, tas ir nemitīgā tiecībā pēc Patiesā Skaistuma.

Ģelzis: Tas ir iekodētais Izplešanās fenomens bez vārdiem.

Fišers: Šis jautājums man vienkārši neeksistē.

Kas ir panākumi mākslā?

Neiburga: Ir mākslas karjeras panākumi, kad kalendārs ir pilns ar dažādām izstādēm un citiem notikumiem, un ir personiskie panākumi, kad jūti, ka attīsties, nevis stagnē. Kad esi ieinteresēts un aizrāvies, zini, ko dari un ko gribi pateikt. Kad jūti, ka esi pagājis uz priekšu, nevis uz sāniem vai atpakaļ savā domāšanā.

Eglītis: Panākumi mākslā un panākumi mākslinieka karjerā ir dažādas lietas. Starp abu veidu panākumiem neapšaubāmi ir kaut kādas sakarības.

Panākumi mākslā ir tad, kad esi radījis īstu mākslu (skatīt jaut. nr. 3) – kad esi radījis kaut kādu unikalitāti, kas būtiski piedalās pasaules tēla veidošanā, priekšstatu paplašināšanā, kā arī izraisa cilvēcisku (emocionālu, intelektuālu, garīgu...) pārdzīvojumu.

Ģelzis: Panākumi nav uzklātās brokastis uz galda, tas ir jaunas dienas īpašs atmosfēras spiediens mākslinieka virtuvē. Tas ikdienā maina baudīšanas paradumus.

Fišers: Panākumi padara resnāku un riebīgāku iekšējo reptili un tālab paģēr stingru roku reptiļa dresūrā.
Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla Rīgas Laiks 2017. gada februāra numurā