Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšanas projektam ir piešķirti 2 229 719 eiro, vēsta portāls TVNET ŠEIT.
Galvenie projekta virzieni ir ligzdošanas vietu aizsardzība un barošanās vietu apsaimniekošana atsevišķās "pilotteritorijās".
Projekta laikā tiks rīkoti semināri un praktiskas nodarbības, ar mazo ērgli un sugas aizsardzības jautājumiem tiks iepazīstināta arī plašāka sabiedrība. Iedzīvotāji varēs arī sniegt informāciju par novērotām mazā ērgļa ligzdām. Studija "ELM Media" veidos dokumentālo filmu par mazo ērgli un tā aizsardzības jautājumiem, ko paredzēts laist klajā 2020. gadā.
Ņemot vērā iespaidīgo finansējumu - 2,2 milj, paredzams, ka filmā būs sprādzieni un citi specefekti, kā filmā Hobits, kur kokā uzkāpušos rūķus izglāba neviens cits, kā ērgļi. Šos neaizmirstamos kadrus varat redzēt pievienotajā failā. Jācer, ka "ELM Media" sanāks tikpat efektīgi :)
Valsts Kontroles Visa veida plūsmu pieskates dienesta galvenais plūsmu ierobežotājs apmulsis lasīja atskaiti: “Medījumu iepirkums no Latvijas lapsām, pūcēm un lūšiem un to uzraudzība mazo ērgļu ērtas, netraucētas ligzdošanas nodrošināšanai”. Treju gadu laikā Latvijas savvaļas zvēriem un zvēriņiem, kas uzturā lieto to pašu, ko mazie ērgļi, nu paredzēts dalīties. Lai ērgļi būtu aizsargāti un tikai perētu, un viņu skaits pieaugtu, nepieciešams, lai pārējie viņiem sagādātu ēdamo. Tā noteikusi kāda kaislīga putnu aprūpētāja Briselē. (Ļaunas mēles gan melš, ka iepriekš viņas saistība ar putniem bijusi vien baložu barošana pie Dodžu pils Venēcijā, bet – kas 21. gadsimtā ļaunām mēlēm tic????) Līdz ar to profesiju klasifikatorā paredzēts jauns amats – plēsēju pārtikas uzraugs-atņēmējs. Lielākā daļa medīgo plēsoņu – spārnotu un ķepotu – tiks aprīkoti ar elektroniskajiem gredzeniem un, kolīdz, teiksim, lapsa noķers peli vai cirsli, signāls tiks padots, un laupījums atņemts! Tā paredz normatīvi! Tā tam būs būt!
Reizi mēnesī visām mazo ērgļu ligzdām paredzēta uzkopšana – profesionālas apkopējas ar putekļu sūcējiem un Karlsona propelleriem (lai paceltos gaisā pie ligzdas) apciemos katru ligzdu – iztīrīs, caurpūtīs ar gaisa strūklu un savedīs kārtībā, ja kas nebūs labi.
Savkārt mazuļus lidot un ligzdot apmācīs no Rīgas Cirka un dresētāju vidus patriektie profesionāļi – ērgļiem atliks tikai radīt, dēt un perēt. Un tā tuvākos četrus gadus. Pasaka!
Jaunajiem projektiem nākotnē paredzēti vēl 6 nieka miljoni (ne jau seši miljoni plastmasas pudeļu, bet seši miljoni čaukstošu eiro).
Tajos plānots – lai plīst un brūk – noteikti aizsargāt arī kondorus, kas Latvijā ir tik reti, ka tos neviens nekad nav manījis. Bet – nekad – līdz šim! Ja aizsargāsim un gaidīsim, kazi, manīsim gan un visai drīz! Tuvākajos četrsimt gados! Ja nē, rakstīsim projektu par Eiropas zoodārzu būru atvēršanu, lai arī mums būtu! Kondori, strausi, pingvīni.
Vides speciālisti tieši kondoru sakarā kopā ar būvniekiem paredzējuši Gaiziņa paaugstināšanas akciju – reizi gadā – 22. jūlijā ar zemi, oļiem, granti, šķembām vai kūdru pildītiem maisiem visi Latvijas maišelnieki un pauninieki sanāks Gaiziņa virsotnē, izbērs maisu saturu, kopīgi nodziedās “Ak, ērglēn, mans ērglēn!”, un Gaiziņš šādi celsies par dažiem vai vairākiem metriem gadā – un tā – gadu pa gadam. Vadzi, būs arī kondoram, kur uzmesties!
Taču tas – nākotnē!
Šogad un tuvākajos – mazie ērgļi! Saturieties – lapsas, lūši, pūces! Vairojieties peles, žurkas, kāmji, sābri, burunduki, susliki!
(Vai naktī noķerto peli paredzēts atņemt arī kādam ūpim vai apogam, ziņu nav. Redzēsim!)