Latvijas Vides aizsardzības fonda mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, integrējot vides aizsardzības prasības visās tautsaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē saskaņā ar valsts vides politikas pamatnostādnēm, kā arī pietiekamus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, slēpjoties zem Vides konsultatīvās padomes pārstāvja amata, ieņem Latvijas Vides aizsardzības fonda padomes locekļa amatu. Protams, vides aizsardzībā kompetentām personām ir jālemj par pasākumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai, to nedrīkst uzticēt cilvēkiem bez pieredzes un izpratnes par dabas aizsardzības būtiskākajām niansēm.
Interesanti gan, ka 14.02.2017. fonda padomes sēdes protokolā Nr.2 ir norādīts, ka LOB žurnālam “Putni dabā” izdošanai 2017.gadā no fonda līdzekļiem piešķirti 29 012 eiro, no prasītiem 42 tūkstošiem.
Par šo naudu paredzēts - projekta uzdevumi:
- Uzlabot žurnāla “Putni dabā” dizainu, padarot to saistošāku.
- Gada laikā izdot četrus žurnāla pamatnumurus, palielinot lpp. apjomu.
- Nodrošināt žurnāla numuru piegādi LOB biedriem (2016. gadā LOB bija 559 biedri), Latvijas publiskajām bibliotēkām (apmēram 800 bibliotēkas visā Latvijā) un Latvijas skolām (vairāk nekā 800 skolas visā Latvijā).
- Nodrošināt žurnāla pieejamību arī citiem interesentiem.
- Publicēt žurnāla rakstus elektroniski, t.sk. vietnē http://putnidaba.lv, kā arī pēc iespējas izmantot jauno tehnoloģiju iespējas tā izplatīšanā, t.sk. apzināt un izvērtēt jaunāko tehnoloģiju iespēju izmantošanu publicitātes paplašināšanā.
Interesanti, ka projekta uzdevumos, kas pieejami Latvijas Vides aizsardzības fonda mājas lapā, nav minēts, nedz kāda ir žurnāla tirāža, nedz arī tas, par cik lapaspusēm tiks palielināts žurnāla apjoms. Raksta tapšanas brīdī žurnāla 2017.gada 1.numura elektroniskā versija nav pieejama “citiem interesentiem”, jo uzspiežot uz gada pirmā numura saites, nokļūsti pie pagājušā gada pēdējā numura.
Ja veic aprēķinus, tad četri numuri gadā, katrs 36 lapaspušu biezs, pieejams, rupji rēķinot 2500 eksemplāros katrs, kopā 10000 eksemplāru gadā, pat drukājot uz visdārgākā papīra, neizmaksās vairāk par 8000 eiro gadā (aprēķins veikst, salīdzinot citu žurnālu izdošanas izmaksas).
Ja runājam par honorāriem, tad fotogrāfiju un rakstu autoriem maksimāli varētu izmaksāt (ļoti dāsni maksājot) ap 5000 eiro gadā, tajā skaitā arī paredzētie nodokļi, kas jānomaksā honorāru saņēmējiem. Tas kopā sastāda ap 13000 eiro gadā. Papildus vēl, žurnālā ir pieejama reklāma (2016.gada 4.nr.), tas nozīmē, ka izdevums, kuru finansē no nodokļu maksātāju naudas, pelna vēl uz reklāmdevēju rēķina.
Veicot aprēķinus, rodas pamatots jautājums. Kādēļ 36 lapaspušu izdevums, kas iznāk tikai četras reizes gadā, izmaksā tik dārgi? Viens numurs tātad izmaksā 7250 eiro. Piedevām vēl, vai tas nav interešu konflikts, ja organizācijas valdes priekšsēdētājs var lemt par finansējuma piešķiršanu organizācijai, ko pats vada?
Raksta izveidē izmantotie avoti: