Jūlijā Somijas rietumu daļā valdīja normāls karstums, bet Somijas austrumos un ziemeļos tas bija augstāks, salīdzinot ar ilggadējiem vidējiem rādītājiem, ziņo Somijas Meteoroloģijas institūts (FMI).

Mēneša vidējā temperatūra svārstījās no aptuveni +18 °C valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā līdz aptuveni +13 °C Lapzemē. Vidējā temperatūra īpaši atšķīrās no ilggadējā vidējā rādītāja Utsjoki, Lapzemē, kur 1991-2020. gadā tā bija par aptuveni diviem grādiem augstāka nekā vidēji.

Jūlijā dzīvsudraba stabiņš pakāpies līdz vai virs +25 °C kopumā 16 dienas, kas ir tipisks rādītājs gada siltākajam mēnesim Somijā.

Augstākā mēneša temperatūra – +32,3 °C – tika reģistrēta 1. jūlijā Pellonpē, Oulu. Zemākā temperatūra – +2,2 °C – savukārt – 9. jūlijā Naruskā, Sallā. Saskaņā ar digitalizēto statistiku, kas datēta ar 1959. gadu, šī mēneša zemākā temperatūra bijusi visaugstākā jebkad, uzsvēra FMI.

Nokrišņu daudzums bija lielāks nekā parasti Somijas dienvidu daļā un Ziemeļbotnijā, bet mazāks nekā parasti Somijas centrālajā daļā un Ziemeļlapzemē. Inari pašvaldībā Lapzemes austrumos tika reģistrēts augstākais mēneša nokrišņu daudzums – vairāk nekā 210 mm, kas ir jauns rekords meteoroloģiskās stacijas 46 gadu vēsturē.

Lumparlandē, pašvaldībā Ālandu salās, reģistrēts vismazākais mēneša nokrišņu daudzums – mazāk nekā 15 milimetri.

Spēcīgākās dienas lietusgāzes bija vērojamas Salkolā, Somero, kur 13. jūlijā nolija gandrīz 60 mm. Diennakts nokrišņu daudzums tiek mērīts ik dienu 24 stundu periodā, sākot no plkst. 9.00.

13. jūlijs bija arī diena ar vislielāko zibens spērienu skaitu – 9 633. Aptuveni 50 000 zibeņu mēnesī ir par 10 000 mazāk nekā vidējais ilggadējais jūlija rādītājs.

Jūlijs arī nebija tik saulains kā parasti, norāda FMI. Jo īpaši Lapzemē saules gaismas daudzums bija par 25-35 stundām mazāks nekā ilggadējais vidējais rādītājs.