Interesējoties par Skotijas mežsaimniecību un tās aktualitātēm, redzams, ka skoti sastopas ar līdzīgām problēmām, kā mūsu meža apsaimniekotāji. Arī Latvijā labi zināma lieta ir invazīvo sugu izplatīšanās. Invazīvās svešzemju sugas ir viens no galvenajiem tiešajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem visā pasaulē. Skoti krietni nopūlas, lai kontrolētu un ierobežotu invazīvās sugas arī Skotijas valsts meža un zemes platībās.

Skotijā ierobežojamās invazīvās augu sugas ir Melnās jūras rododendrs (Rhododendron ponticum), goltjēra (Gaultheria shallon) un Amerikas lizihitons (Lysichiton americanus).

Atbalsts tiek sniegts arī organizāciju un pašvaldību aktivitātēm kontrolēt nevēlamas dzīvniekas sugas un to izplatību, piemēram, Ziemeļamerikas signālvēži, Amerikas ūdeles (nopietni kaitē vietējo pīļu populācijai) un pelēkās vāveres (Sciurus carolinensis), kas apdraud Apvienotās Karalistes vietējās sarkanās vāveres (Sciurus vulgaris) eksistenci.

Melnās jūras rododendrs (Rhododendron ponticum)

Iespējams, vispazīstamākais svešzemju invazīvais augs Skotijā ir Melnās jūras rododendrs (Rhododendron ponticum, turpmāk rakstā – vienkārši rododendrs), kas samazina bioloģisko daudzveidību un augsnes kvalitāti. Kā zināms, Latvijā rododendrs priecē dārzu īpašniekus un ir visai populārs krāšņumaugs, savukārt, skoti pret šo “ārzemju draugu” cīnās visiem iespējamajiem līdzekļiem.

No rododendra ir ļoti grūti atbrīvoties, tas ir kaitīgs daudzām citām sugām. Pētījumi liecina, ka rododendra dēļ, piemēram, augsnē samazinās slieku skaits. Tas fiziski samazina vietējās floras klātbūtni, kā arī traucē mežu dabisko atjaunošanos.

Skotijas mežsaimnieki pie šī auga izplatības apturēšanas ir strādājuši vairāk nekā 25 gadus, tas joprojām “smacē” lielu daļu Skotijas rietumu piekrastes un apdraud unikālo mitrāju mežu (Skotijas lietus mežu) dzīvotnes.

Mežsaimnieku cīņa ar rododendru

Tehnoloģijas

Uzņēmums izmanto bezpilota lidaparātus, lai palīdzētu kartēt teritorijas, kurās koncentrēt rododendru ierobežošanas pasākumus. Tādējādi tiek dota iespēja “atvilkt elpu” Skotijas mitrāju mežiem (turpmāk tekstā – Skotijas lietus meži).

Skotijas lietus mežu atjaunošana

Veicot lietus mežu atjaunošanas darbus, Forestry and Land Scotland speciālisti konstatē platības, kurās rododendrs ietekmē biotopu kvalitāti. Tālāk situāciju kontrolē, uzmanīgi lietojot šādam mērķim apstiprinātus, sertificētus herbicīdus. Jaunas, efektīvākas stublāju injekcijas metodes par aptuveni 50% ir saīsinājušas laiku, kas vajadzīgs, lai apstrādātu teritoriju. Tā kā apstrāde ir ļoti sekmīga (90-100%), ievērojami samazinās atkārtotas apstrādes nepieciešamība.

Jauno augu izrakšana

Tiek aktīvi strādāts, lai uzlabotu attālo teritoriju apsekošanu un identificētu tā sauktos rododendra pionierkrūmus, pirms tie ieaug un kļūst grūtāk apkarojami.

“Ainavas mēroga” pieejas veicināšana

“Ainavas mēroga” koordinācija tiek veikta ļoti augstā līmenī. Piemēram, Glen Creran reģionā rododendrs ir iznīcināts, pateicoties četrus gadus ilgam vietējās kopienas projektam, ko vadīja Argyll and the Isles Coast and Countryside Trust. Šāds darbs, saprotams, prasa krietnas pūles, vietējo iedzīvotāju labo gribu un atbalstu.

Šī gada sākumā Forestry and Land Scotland saņēma 1,3 miljonus sterliņu mārciņu lielu Skotijas valdības finansējumu, lai veicinātu aktivitātes Skotijas lietus mežu glābšanai. Šis finansējums ne tikai pastiprinās invazīvo rododendru likvidēšanas darbus un briežu populācijas kontroles pasākumus, bet arī palīdzēs uzņēmumam izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, lai aizsargātu unikālo biotopu – Skotijas lietus mežus, kura trešo daļu apsaimnieko Forestry and Land Scotland.

*Goltjēra (Gaultheria shallon)

Goltjēra ir mūžzaļš viršu dzimtas pārstāvis, kas atvests no Ziemeļamerikas, kultivēts 19. gadsimtā un stādīts medījamo dzīvnieku, piemēram, stirnu, dzīvotņu nodrošināšanai.

Pēdējos gados tā ir kļuvusi ļoti invazīva, jo īpaši Argilā un Skotijas rietumos, vietās, kur agrāk auga rododendri. Pēc goltjēras novākšanas tā diemžēl ļoti strauji atjaunojas.

**Amerikas lizihitons

Amerikas lizihitonu stāda kā dekoratīvu ūdensaugu, tas visbiežāk sastopams dīķmalās, strautu krastos, purvos un mitros mežos.

Augsts, ar lielām, ādainām lapām un koši dzelteniem “ziediem”, kas atgādina vietējos augus (t.s. lords-and-ladies), tas pamazām no dārziem izplatījies savvaļā, kļūstot par nopietnu problēmu visā Apvienotaja Karalistē.

Tāpat kā rododendru, arī goltjēru un Amerikas lizihitonu ierobežo, izmantojot šādai lietošanai apstiprinātus, sertificētus herbicīdus, kas nerada apdraudējumu citām augu sugām vai dzīvniekiem.

***Pelēkās vāveres

Mežsaimnieki palīdz kontrolēt pelēko vāveru populāciju, mežos ierīkojot mākslīgos būrīšus caunām, lai palielinātu caunu skaitu īpaši problemātiskajās teritorijās. Caunas medī pelēkās vāveres, bet spēj veiksmīgi sadzīvot ar veiklākajām vietējām sarkanajām vāverēm.

Runājot par svešzemju un invazīvo sugu kontroli Forestry and Land Scotland vadošie speciālisti uzsver, ka bioloģisko daudzveidību Skotijā apdraud daudzas svešzemju sugas, tās ir ļoti nevēlamais arī Skotijas unikālajiem un vērtīgākajiem lietus mežiem.

Invazīvās augu un dzīvnieku sugas ir ļoti grūti izskaužamas. Lai gūtu ilgtermiņa panākumus, nepieciešama koordinēta pieeja, sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem un atbildīgiem zemes apsaimniekotājiem, bieži vien arī t.s. ainavas mērogā.

Skotijas meža un zemes īpašnieki var piedalīties brīvprātīgo programmās, kas atbalsta invazīvo augu un dzīvnieku ierobežošanu.

****Fīfas pašvaldības zemes īpašnieki un piemājas dārzu īpašnieki tiek aicināti palīdzēt pelēko vāveru populācijas kontrolē, izmantojot lamatas. Tā ir iespējams apturēt arī vāveru mēra (slimība, ko pārnēsā pelēkās vāveres un kas nogalina sarkanās vāveres) izplatīšanos uz ziemeļiem. Aicinājums izskanēja 2024. gada maija sākumā, kad Dunfermlīnes ziemeļdaļā tika atrasta no vāveru mēra kritusi sarkanā vāvere.

Dārzkopji var palīdzēt aizsargāt Skotijas dabu, saprātīgi izvēloties, ko stādīt, un pārbaudot, kas jau aug dārzā. Lai gan svešzemju augi ir bagātinājuši Apvienotās Karalistes dārzus, to neliela daļa ir kļuvuši stipri invazīvi, apdraudot vietējās dabiskās dzīvotnes un vietējās sugas. Karaliskā dārzkopības biedrība regulāri publicē svešzemju invazīvo augu sarakstu un ieteikumus, kā tos pareizi ierobežot vai likvidēt.

* Gaultheria shallon jeb goltjēra ir mūžzaļš viršu dzimtas (Ericaceae) krūms, auga dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumi. Angļu valodā tas ir pazīstams kā salal , shallon vai (galvenokārt, Lielbritānijā) gaultheria. Tas ļoti blīvi zarojas un dabā bieži veido gandrīz necaurejamus biezokņus. Krūma lapas ir mainīgas, mūžzaļas, ādainas, biezas, tām ir olveida forma. Lapu augšpuse ir spīdīga un tumši zaļa, bet apakšējā daļa – raupja un gaišāka. Lapas ir 5-10 cm garas.

** Amerikas lizihitons (Lysichiton americanus Hultén) ir Ziemeļamerikas suga ar lielām ādainām lapām un gaiši dzelteniem ziediem. Tas ir līdz 1,5 m augsts augs, kam patīk purvi, mitri meži, upju, ezeru, dīķu krasti. Amerikas lizihitons veido vienu līdz divas (dažkārt pat četras) līdz 45 cm garas, dekoratīvas ziedkopas. No skata pievilcīgais augs Eiropā tika introducēts apmēram pirms 100 gadiem kā košumaugs. Lizihitons strauji aug un vairojas, jau dažu gadu laikā tā lielās lapas izveido blīvu segumu, pilnībā bloķējot saules gaismas nokļūšanu zem lizihitona lapām. Mūsdienās tas ir izplatījies savvaļā jau deviņās Eiropas valstīs, Latvijai tuvākās ir Dānija, Vācija, Somija.

*** Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs. Tās dzimtene ir Ziemeļamerika, to var sastapt ASV austrumu krastā, rietumkrasta vidienē un Kanādas dienvidos. Pelēkā vāvere ir ievesta arī Eiropā; Lielbritānijā un Īrijā. Tā kā pelēkā vāvere ir lielāka par parasto vāveri (Sciurus vulgaris), tā izspiedusi mazāko, vietējo vāveri no mežiem. Ir rajoni, kuros parastās vāveres ir pilnībā atdevušas vietu pelēkajām. Zinātnieki bažījas, ka šāda aizvietošana varētu notikt arī Itālijā. Pelēkā vāvere nelielos daudzumos ir sastopama arī Āfrikas dienvidos. Zinātniskā nosaukuma Sciurus carolinensis ģints vārds Sciurus ir cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem; “skia” nozīmē “ēna”, “oura” nozīmē “aste”, kopā veidojot jēdzienu, ka vāvere ir dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā. Sugas apzīmējuma vārds carolinensis saistās ar Karolīnu ASV, kur pelēkā vāvere pirmo reizi tika zinātniski pētīta un kur tā ir joprojām plaši izplatīta.

**** Fīfa (Fife) ir trešā lielākā vietējā pašvaldība Skotijā pēc iedzīvotāju skaita. Tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 370 000, no kuriem vairāk nekā trešdaļa dzīvo trīs lielākajās pilsētās Danfermline, Kirkcaldy un Glenrothes. Fīfas ziemeļaustrumu krastā atrodas vēsturiskā Sentendrjūsas pilsēta, kurā atrodas Sentendrjūsas universitāte, senākā universitāte Skotijā un viena no enākajām universitātēm pasaulē. Fīfa bija nozīmīgs karaliskais un politiskais Skotijas centrs kopš karaļa Malkolma III valdīšanas laikiem 11. gadsimtā.