Zviedrijas Kopienu mežu asociācijā ietilpst 21 aizsargājams un kopienas mežs Dalarnas un Norbotenas reģionā, kopumā tai pieder un tā apsaimnieko vairāk nekā 670 000 ha meža. Lielākajai daļai cilvēku ārpus šī reģiona asociācijas darbs ir neskaidrs un nezināms, lai gan tam ir svarīga vieta aprites bioekonomikā.
Dalarnas (Dalarna) un Norbotenas (Norrbotten) meži veidojās 19. gadsimtā lielās zemes reformas laikā, lai ierobežotu tolaik valdošo drūmo nabadzību un badu un veicinātu vietējās kopienas attīstību. Šie meži kļuva par reģiona attīstības un ekonomikas centru, veicinot strauju virzību uz labklājību un izaugsmi. Mežu nozīme, laikam ritot, lielā mērā ir saglabājusies; mūsdienās ieguvumus veido daudzveidīgāku darbību klāsts, ne tikai kokmateriālu ražošana, bet arī medības, zveja un citas rekreācijas aktivitātes.
Mežu pārvaldības galvenais uzdevums, protams, ir veikt mežsaimniecisko darbību un izmantot iegūto peļņu, lai veicinātu vietējo mežsaimniecību un ar to saistītās (sekundārās) nozares. Noteikti jāpiebilst, ka mežu pārvaldība atbalsta arī citus mērķus, no kuriem labumu gūst gan kopīpašnieki, gan visi vietējie iedzīvotāji, skaidro Zviedrijas Kopienu mežu asociācijas rūpniecības politikas pārstāvis Niklass Samilss (Nicklas Samils).
Ilgtermiņa pārvaldība un mērķtiecība
Kopienu mežiem ir raksturīga ilgtermiņa pārvaldība. Izmantojot ilgtermiņa pieeju, tiek radītas lielākas dabas vērtības, jo meži tiek izstrādāti salīdzinoši vēlāk nekā vidēji valstī, tas ir veicinājis vairāk rezervātu veidošanu bioloģiskās daudzveidības labā un ilglaicīgāku oglekļa piesaistītāju nekā normatīvajos ražošanas mežos.
Var teikt, ka asociācijas biedru mežu apsaimniekošana 150 gadu laikā ir darbojusies līdzīgi kā mūsdienās ekoloģiskā ainavu plānošana, kur vecāki meži un dabas vērtības vienmēr ir pārstāvētas noteiktā teritorijā. Turklāt vecākas un nobriedušākas koku sugas veido nozīmīgu daļu no pieejamās koksnes krājumiem, kas ir noderīgi arī ēku apsaimniekošanai.
Pārvaldīt kļūst grūtāk
Ilgtermiņa pieejas mežu apsaimniekošanai negatīvā puse ir tā, ka iestādes vēlas rezervēt arvien vairāk un vairāk platību, tādējādi uzkrājot rezerves, kuru izpirkšanai tām nav līdzekļu. Ilgtermiņa apsaimniekošanu ir grūtāk plānot tā, lai ik paaudze varētu saņemt daļu no meža dotās ražas.
Ja mūsu biedriem arī turpmāk tiks liegta iespēja apsaimniekot mežus ilgtermiņā, tiks pieļauta milzu kļūda, jo atstāt mežus novārtā ilgu laiku, lai šādi gūtu labumu dabai un rekreācijas vērtībām, būs pārāk riskanti.
Niklass Samils (Nicklas Samils) apgalvo, ka šāda veida reakcija uz ilgtermiņa plānošanu rada risku, ka daudzi cilvēki būs spiesti mežizstrādi veikt agrāk, kas, savukārt, samazinās bioloģisko daudzveidību un radīs vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, sabiedrībai cenšoties pakāpeniski atteikties no fosilajiem produktiem.
Tendence neapšaubāmi ir virzīties uz aprites bioekonomiku, ir ļoti, ļoti svarīgi, lai Zviedrija aizsargātu savus milzīgos mežu īpašumus. Tāpēc mēs turpināsim oglekļa piesaisti, vienlaikus palīdzot Zviedrijas meža nozarei turpināt Zviedrijas izejvielu pārstrādi. Mēs esam daļa no risinājuma, kas ir un būs nepieciešams nozarei.
Izmantota Pixabay fotogrāfija