“Vācijas meži ir sliktā stāvoklī, četru (no piecām) izplatītāko koku sugu – egles, priedes, dižskābarža un ozola – stāvoklis nav labs,” teikts Vācijas Lauksaimniecības ministrijas sagatavotajā mežu novērtējumā (2023. gads). Dažāda veida bojājumi ir ļoti izplatīti, atkarībā no koku sugas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tie nav mainījušies vispār vai ir mainījušies ļoti nedaudz, norādīja ministrija. “Pēdējo gadu ilgstošais sausums un augstās temperatūras mežiem ir radījušas plašus postījumus ilgākā laika posmā,” norādīja lauksaimniecības ministrs Cem Özdemir. Veselīgs mežs ir svarīgs sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām, ministrs uzsvēra, atgādinot meža nozīmi oglekļa dioksīda piesaistē.

Pēdējos gados Vācijas mežiem lielu kaitējumu ir nodarījis gan sausums, gan mizgraužu invāzija, gan vētras un mežu ugunsgrēki. Meži darbojas kā dabiski oglekļa piesaistītāji, tiem ir īpaša nozīme klimata mērķu sasniegšanā, līdzsvarojot tās emisijas, no kurām grūti izvairīties. Vācijas Klimata likumā jau ir noteikti ikgadējie neto negatīvo emisiju mērķi zemes izmantošanas sektorā (LULUCF, kas ietver arī citus oglekļa piesaistītājus un avotus, piemēram, kūdrājus) 2030., 2040. un 2045. gadam, valdība izstrādā ilgtermiņa stratēģiju negatīvo emisiju nodrošināšanai. Viens no stratēģijas mērķiem ir stiprināt dabiskos oglekļa piesaistītājus, tostarp, mežus.

Saskaņā ar Vācijas statistikas biroja (Destatis) datiem meži visā Vācijā absorbēja 52,5 miljonus tonnu oglekļa dioksīda, kas atbilst 6% no valsts gada emisijām. Dati ietver visu koku, krūmu un augsnes ekosistēmu, bet neietver oglekli, kas ilgtermiņā uzkrājies no meža aizvestajā koksnē, kas tiek izmantota būvmateriālos. Piemēram, 2020. gadā meži, kas veido ap 30% Vācijas sauszemes platības, absorbēja tikai 41,7 miljonus tonnu oglekļa dioksīda. Saskaņā ar Destatis datiem absorbētā oglekļa pieaugums Vācijas mežos varētu būt saistīts ar mežu stādīšanu pēc sausuma un kukaiņu invāzijas radītajiem postījumiem iepriekšējos gados.

Oglekļa uzkrāšana mežos ir svarīga Vācijas klimata stratēģijas daļa, lai pēc 2045. gada kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu negatīvas. Koalīcijas valdības pieņemtais Klimata likums paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozarē līdz 2045. gadam jāuzglabā 40 miljoni tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta. Tomēr oglekļa uzkrāšana kūdrājos, mežos un citās zemes platībās ir pakļauta ievērojamām svārstībām.