Skandināvijā ekoloģiski domājoši arhitekti būvē torņus ar pīņu un egļu balstiem.

Brumundāla ir neliela pilsētiņa Norvēģijā, Mjēzas ezera ziemeļaustrumu krastā. Lielāko daļu savas vēstures tā nav bijusi ievērības cienīgs apskates objekts garāmbraucošajiem. Pilsētiņā nav gleznainu ieliņu ar kafejnīcām un veikaliņiem, kādas ir netālajā slēpošanas kūrortā Lillehammerē, kas atrodas apmēram trīsdesmit jūdzes uz ziemeļiem. Rūpnieciskās ēkas, galvenokārt kokrūpniecības vajadzībām, aizņem teritoriju tuvāk ezeram, un krastmalu “nogriež” automaģistrāle. Pilsēta, kurā ir vienpadsmit tūkstoši iedzīvotāju, vēl nesen norvēģiem bija labāk pazīstama ar virkni uzbrukumu imigrantiem pirms trim desmitgadēm, kas izraisīja ielu sadursmes starp protestētājiem pret rasismu un galēji labējo atbalstītājiem. Tomēr kopš 2019. gada Brumundāla ir ieguvusi daudz apsveicamāku identitāti – tā ir augstākā koka ēka pasaulē – Mjøstårnet (Mjosas tornis). (...)