zemeunvalsts.lv ievadvārdi
Ir pienācis 2023. gads. Ar ģeopolitisko apdraudējumu, ekonomiskām problēmām un neparedzamu nākotni daudzām valstīm un tautām. Šai situācijā katram vispirms jādomā par savas zemes interesēm. Laika vairs nav.
Arī klimata, vides un zaļā kursa jautājumu un problēmu sakarā ir īstais un pēdējais laiks Latvijas atbildīgajām institūcijām un to darbiniekiem vienotu un skaidru mērķu vārdā rast iespējas sākt ciešu sadarbību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā, arī Zviedrijā. Kā redzams līdz šim, Latvijā valstiskā līmenī šajos apstākļos un turpmāk ļoti noderēs kaimiņu pieredze nacionālo interešu aizstāvēšanā.
Somijas Finanšu ministrija ir publiskojusi tās klimata un dabas stratēģiju, lai precizētu ministrijas rīcību politikā un pasākumos, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
“Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir starp nozīmīgākajām problēmām, ar kurām cilvēce saskaras. Ja tās netiks risinātas, nākamo paaudžu labklājība būs apdraudēta,” pausts stratēģijā.
Finanšu ministrija no krīzēm izrietošos riskus iedalījusi fiziskajos un ar pāreju saistītajos riskos. Kā piemērus pirmajiem min plūdus, sausumu, vētras un lauksaimniecības zemju erozijas potenciālu. Savukārt, ar pāreju saistītos riskus rada pasākumi, kas pieņemti un realizēti, lai pielāgotu ekonomikas un ražošanas sistēmas, tostarp, ietekme uz augstas emisijas produktu cenām, ko to ražotāji nevarēja paredzēt, lemjot par ieguldījumiem.
“Prognozēt iespējamās sekas ir grūti, to smagums, iespējams, pieaugs, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās procesam progresējot,” teikts dokumentā.
Finanšu ministrija uzskata, ka Somijai būtu īpaši jāuztraucas par klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās netiešajām sekām, kas var ietekmēt Somiju pārtikas ražošanas, piegādes ķēžu un klimata bēgļu ziņā.
Stratēģijā ņemts vērā arī taisnīgums, nākotnes izmaksas un paaudžu izvēles, kas saistītas ar vides jautājumiem. Stratēģijā uzsvērts, ka jārīkojas nekavējoties, lai gan šīs rīcības sekas būs jūtamas tikai pēc dažām paaudzēm un izmaksas, visticamāk, netiks vienmērīgi sadalītas visā sabiedrībā.
“Valdības galvenais pienākums ir nodrošināt, lai pāreja notiktu taisnīgi. Tajā pašā laikā valdībai ir jānodrošina, lai nākamajām paaudzēm būtu iespēja lemt. To dēvē par sloga sadali starp paaudzēm.”
Somijas Finanšu ministrijas ģenerāldirektors Mikko Spolanders (Mikko Spolander) apgalvo, ka ministrijai ir nepieciešama sava klimata un vides stratēģija, lai radītu ietvaru vai pamatu darbam, ko dažādu departamentu eksperti veic saistībā ar tiesību aktu izstrādi, finanšu vadības instrumentu izvēli un politikas ietekmes novērtēšanu. Viņš stāstīja, ka stratēģija ļauj ministrijai gan iekšēji, gan ārēji informēt, kādi ir tās pienākumi un kādi principi nosaka tās ieguldījumu ar klimatu un dabu saistītā politikā.
“Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un pārmērīga dabas resursu izmantošana veido smagu trīsvienību, kas draud būtiski mainīt sabiedrību un apdraud nākamo paaudžu labklājību,” pauž M. Spolanders. “Šie satricinājumi mainīs ekonomiku, katra individuālo rīcību un izvēli.”
Mikko Spolanders skaidroja, ka ministrijai, raugoties no savas perspektīvas un izmantojot tās rīcībā esošos līdzekļus, jāidentificē un jāierosina, piemēram, ekonomiskie un administratīvie rīcības instrumenti; risinājumi klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un pārmērīga patēriņa ierobežošanai.
“Piemēram, finanšu tirgu regulējums un nodokļi var virzīt cilvēku un uzņēmumu izvēli uz klimata un dabas politikas mērķu sasniegšanu,” paziņojumā presei precizēja M. Spolanders.