Autors: Markku Laukkanen, Zemeunvalsts.lv

Meža nozares politika var apvienot gan ekonomiskos, gan klimata politikas mērķus

“Ir svarīgi saprast, ka mežu izmantošana ir jāvērtē vispusīgi: gan ekonomiskās, gan ekoloģiskās, gan sociālās ilgtspējas ziņā,” teic Eiropas Meža institūta (EFI) zinātnes politikas platformas jaunais priekšsēdētājs Janess Potočniks (Janez Potočnik), ThinkForest.

Bijušais Eiropas Savienības zinātnes un pētniecības, kā arī vides komisārs Janess Potočniks ir izraudzīts par augsta līmeņa zinātnes politikas platformas ThinkForest priekšsēdētāju.

Thinkforest cenšas apvienot mežsaimniecības politikas veidotājus, pētniekus un ieinteresētās personas (tos, kas ietekmē mežsaimniecības politiku) un veicināt, un uzturēt sarunas par mežsaimniecības un bioekonomikas jautājumiem.

J. Potočniks uzsver, ka mežu izmantošana jāvērtē no vispārējās ilgtspējas viedokļa, un, ka gan strīdi un sarunas, gan meža politika var apvienot un ietvert ekonomikas un klimata politikas mērķus.

“Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir jāsaprot gan saglabāšanas, gan saimnieciskās darbības ziņā. Lai nodrošinātu mežu saimniecisko izmantošanu nākamajās desmitgadēs, tie jāpārvalda ilgtspējīgi.”

Mežzinātnes pētījumu rezultātu izplatīšana ES lēmumu pieņēmējiem ir svarīgs mērķis! J. Potočniks uzskata, ka ir nepieciešama apjomīgāka un precīzāka faktiskā informācija par mežiem. Šajā ziņā Eiropas Meža institūtam ir nozīmīga vieta un uzdevumi, kas jāpilda.

“Uzskatu, ka viens no galvenajiem EFI uzdevumiem ir sniegt zinātniski pamatotas atbildes uz jautājumiem, lai palīdzētu politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanā.”

“Mežiem bagātās valstis izprot mežu potenciālu”

J. Potočniks konsultē daudzas starptautiskās aprites ekonomikas un bioekonomikas organizācijas, būdams galvenais aprites ekonomikas koncepcijas attīstītājs un ES aprites ekonomikas stratēģijas iniciators. Viņš ir labi pazīstams kā ietekmīgs vidutājs starp zinātnieku kopienu un politisko lēmumu pieņēmējiem.

J. Potočniks uzskata, ka ThinkForest vadīšana ir viņa karjeras dabisks turpinājums, tāpat kā darbs pie aprites ekonomikas un bioekonomikas stratēģijām. Viņaprāt, Eiropas Meža institūtam ir izcila, vispusīga pieredze mežsaimniecībā, un pamatots ieskats visos meža izmantošanas aspektos.

“Kad meklējam iespējas palēnināt klimata pārmaiņas un saglabāt bioloģisko daudzveidību, risinājuma pamatā ir apjomīgu resursu, piemēram, mūsu mežu izmantošana.”

J. Potočniks uzskata, ka meža politikai ir centrālā vieta klimata politikā. “Varētu teikt, ka viss, kas tiek darīts mežos, ietekmē klimatu. Daudzi cilvēki to ir novērtējuši pārāk zemu, bet mežu valstīs, piemēram, Somijā, itin “senā” likumdošana ir spējusi nosargāt mežu daudzveidību un novērst mežu izciršanu, kā citviet pasaulē.”

“Mežiem bagātas valstis saprot mežu potenciālu un spējas, jo izpratne ir iedzīvotāju gēnos. Mēs vēlamies uzturēt ciešu saikni ar mežu, jo meži labvēlīgi ietekmē cilvēku labsajūtu, piemēram, izmantojot tos atpūtai vai tūrismam.”

J. Potočniks uzskata, ka meži ir svarīgi ekosistēmas saglabāšanai kopumā; tie ir īsts dārgums daudzējādā ziņā. Vienlaikus - mēs varam saglabāt gan mežu kultūras un dabas mantojumu, gan ražot meža pārstrādes produktus, kuru pamatā ir atjaunojamie materiāli.

Pēc J. Potočnika domām, ES mēroga aizsargājamo teritoriju ekoloģiskais tīkls Natura2000 ir veiksmīgs. Piemēram, viņa mītnes zemē Slovēnijā, 37% aizsargājamo teritoriju ir daļa no Natura2000, savukārt Somijā tas aizņem apmēram 13% no kopējās zemes platības.

"Meži nākamajām paaudzēm var nodrošināt tādas pašas iespējas kā mums. Mums nevajadzētu apsaimniekot mežus, lai vienkārši gūtu ekonomisko labumu un atstātu izdevumus citiem."

Meži veicina aprites ekonomiku

J. Potočniks uzskata, ka meži ir galvenais aprites ekonomikas veicinātājs. Ilgtspējīga mežsaimniecība un tās produkti piedāvā vislielāko potenciālu aprites ekonomikas un bioekonomikas apvienošanai.

“Debatēs par mežu nozari galvenā uzmanība jāpievērš jautājumam, kā integrēt bioekonomiskos risinājumus aprites ekonomikā. Rīkojoties pareizi, tam ir milzīgs potenciāls.”

Koksnes izstrādājumi var aizstāt daudzus produktus, kuru pamatā ir fosilais kurināmais, piemēram, iepakojuma un tekstilrūpniecībā. J. Potočniks cer, ka koksnes izmantošana būvniecībā pieaugs, jo koksne ēkās absorbē oglekli un darbojas kā oglekļa rezervuārs.

“Nedomāju, ka visi patēriņa produkti ir jāaizstāj ar atjaunojamajiem, jo tas tikai palielinās patēriņu. Vispirms jāsamazina to produktu un preču patēriņš, kuru pamatā ir fosilais kurināmais, un pēc tam tie jāaizstāj ar atjaunojamiem materiāliem.”

(Raksts ir publicēts Metsämiesten Säätiiö fonda “Meža atbildes” plašsaziņas līdzekļu projekta ietvaros, kas publicē aktuālas Somijas un Eiropas mēroga intervijas un runas par jautājumiem un jaunām tendencēm ilgtspējīgā mežsaimniecībā.)

Meža nozares politika var apvienot gan ekonomiskos, gan klimata politikas mērķus
15.07.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru