Somijas parlamenta Nacionālās koalīcijas partijas (The National Coalition Party (NCP), Kansallinen Kokoomus) priekšsēdētājs Peteri Orpo apšaubījis lēmumu pieņēmēju reakciju uz valstī plaši apspriestajiem oglekļa piesaistes aprēķiniem*, ko veica Somijas Dabas resursu institūts (Luke), ziņo Helsingin Sanomat. Šie aprēķini liecina, ka Somijas meži nespēj no atmosfēras piesaistīt tik daudz oglekļa dioksīda kā agrāk.
P. Orpo 11. janvārī pauda, ka pārlieku svārstīgie aprēķini pārsteidz ne tikai viņu. “Manuprāt, ir pilnīgi nesaprotami, ka oglekļa piesaistes aprēķini var tik ļoti atšķirties. Un tad cilvēki cenšas aši rīkoties un pēkšņi sāk izdarīt secinājumus. Tā tam nevajadzētu notikt,” viņš skaidroja Maaseudun Tulevaisuus (laikraksts Somijā) un Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības (MTK) rīkotajās vēlēšanu debatēs. “Mums ir jāatrod stingrs pamats tam, kā tiek noteiktas oglekļa piesaistes un kā tās tiek aprēķinātas, lai būtu skaidra izpratne par to, kas ir pamatoti, kas nav,” viņš piebilda.
Somijas Dabas resursu institūts decembrī publicēja aprēķinus, kas apstiprina, ka 2021. gadā Somijā zemes izmantošanas sektors no oglekļa piesaistītāja kļuvis par emisiju avotu. Šo negaidīto un līdz šim nepieredzēto pavērsienu institūts skaidro ar to, ka palēninās mežu – īpaši priežu mežu – augšana un intensificējas mežizstrāde.
P. Orpo uzsvēra, ka “nepārprotami ir iespējams situāciju uzlabot”, īpaši pievēršot uzmanību mežu pieauguma palēnināšanās iemesliem. Ir jārūpējas gan par mežu labklājību, gan arī par Somijas kokrūpniecības konkurētspēju.
Viņa viedoklim pievienojās Centra partijas priekšsēdētāja Annika Sāriko (Annika Saarikko) un Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētāja Sari Esaja (Sari Essayah). A. Sāriko gan atzīmēja, ka viņa neapšauba Somijas Dabas resursu institūta veikto pētījumu. “Tas, ka mēs esam pieķērušies oglekļa piesaistes aprēķiniem tikai vienā gadā, izkropļo visu šo lietu,” situāciju vērtēja Sari Esaja.
Hanna Holopainena (Zaļie) un Kreisās alianses priekšsēdētāja Lī Andersone turpretī uzsvēra, ka, ņemot vērā oglekļa piesaistes nozīmi valsts klimata politikā, ir svarīgi reaģēt uz to, ka mežu spēja piesaistīt oglekļa dioksīdu samazinās.
“Dabas resursu institūta veiktie oglekļa piesaistes aprēķini [...] tika veikti zinātniski pamatoti, un tie Somijā būtu jāuztver nopietni,” norādīja Lī Andersone.
Gan Zaļā līga, gan Kreisā alianse ir aicinājušas izveidot sistēmu, kurā mežu īpašnieki saņemtu kompensāciju par centieniem palielināt oglekļa piesaistes apjomu. Somijas VTT Tehnisko pētījumu centrs otrdien publicēja aplēses, kas liecina, ka, piedāvājot finansiālu kompensāciju par šādiem centieniem, meža īpašnieku ienākumi palielinātos divas vai trīs reizes, toties tiktu nodarīts kaitējums celulozes rūpniecībai. Kompensācijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz emisiju kvotu cenām.
“Ienākumu pārnese meža īpašniekiem būtu milzīga,” Helsingin Sanomat skaidroja Jirki Raitila, VTT īpašais pētnieks, kurš vadīja projektu.
Laikraksts ziņo, ka šāda sistēma pilnībā mainītu meža īpašumtiesību jēdzienu, jo pie pašreizējām emisijas tiesību cenām meža īpašnieki no oglekļa dioksīda absorbēšanas iekrātu ievērojami vairāk nekā no mežizstrādes. Atjaunošanas cirtes, visticamāk, notiktu vēlāk, jo īpašniekiem būtu stimuls ļaut mežiem augt pēc iespējas ilgāk, lai nepārtrauktu pastāvīgo ienākumu plūsmu.
* par šo zemeunvalsts.lv informēja iepriekš:
https://www.zemeunvalsts.lv/plasa-meroga-mezizstrade-un-leni-augosas-priedes-apgrutina-somijas-centienus-sasniegt-es-klimata-merkus