Šķiet, ka Somijā oglekļa piesaiste tuvākajos gados nepalielināsies, kas nozīmē, ka Somijai būs jāveic citi pasākumi, lai sasniegtu ES klimata mērķus zemes izmantošanas nozarē. Tā pausts Somijas Dabas resursu institūta (Natural Resources Institute Finland, Luke) nesen publicētajā ziņojumā.
Somijas Zemkopības un mežsaimniecības ministrija ir lūgusi Institūtam paskaidrot iemeslus, kāpēc šāda situācija radusies. Sākotnējā informācija tika saņemta jau maijā, un pagājušajā gada nogalē to apstiprināja jauni skaitļi: zemes izmantošanas sektors tagad ir emisiju avots, tas ir saistīts ar liela apjoma mežizstrādi un lēnu Somijas mežu pieaugumu.
Somijas meži joprojām ir oglekļa piesaistītāji, taču 2021. gadā tas noticis daudz mazākā apjomā nekā gadu iepriekš, piesaistītais apjoms vairs nav tik liels, lai segtu emisijas no zemes izmantošanas sektora.
Klimata mērķiem aprēķinātajā oglekļa piesaistē neiekļauj visus Somijas mežus un zemi, bet ņem vērā mežu un zemes izmantojuma izmaiņas attiecīgajā gadā. Lai gan ogleklis izdalās no mitrājiem un lauksaimniecības zemēm, to var piesaistīt koksnes produktos un mežos.
Priežu augšana ir lēnāka, nekā gaidīts
Saskaņā ar Institūta jauno ziņojumu lielu daļu mežu pieauguma palēnināšanās iemeslu veido priedes.
Priežu mežu vecuma struktūra ir sasniegusi tādu stadiju, kad augšana palēninās dabiski. Pamatojoties uz šo faktoru, izaugsme turpmākajos gados saglabāsies aptuveni tādā pašā līmenī vai pat nedaudz samazināsies. Turklāt priežu augšanai sausuma dēļ ir bijuši trīs grūti gadi. Somijas ziemeļos 2018. gadā pieaugums bija ārkārtīgi zems sauso laika apstākļu dēļ, savukārt, nākamajos divos gados augšanu vājināja neparasti lielais čiekuru skaits.
Vides faktori, piemēram, temperatūra, nokrišņu daudzums un veģetācijas perioda ilgums, ietekmēs priežu augšanu turpmākajos gados.
Liela raža pērn un šogad
Somijā 2018. gadā tika izstrādāts rekordliels meža apjoms, 2021. gadā tas bija otrais lielākais mežizstrādes apjoms. Nu izskatās, ka 2022. gadā raža no mežiem sasniegs 2021. gada līmeni: līdz 2022. gada oktobrim šā koksnes raža tikai par 3% atpaliek no 2021. gada.
Pieprasījums pēc vietējiem kokmateriāliem ir pieaudzis un, pēc Institūta domām, turpmākajos gados vēl vairāk palielināsies, jo ir pieņemti jauni lēmumi par investīcijām un ir beidzies kokmateriālu imports no Krievijas.
Citādi būtiskas izmaiņas zemes izmantojumā nav vērojamas, un Institūts neparedz, ka tās varētu notikt 2021.-2025. gada pārskata periodā. Tāpēc galvenais izskaidrojums oglekļa piesaistes samazinājumam zemes izmantošanas sektorā ir mežu augšana un mežizstrāde.
“Viens no secinājumiem – 2000. gados mežizstrādes prakse ir mainījusies nelabvēlīgā virzienā, jo īpaši retināšana. Tā tiek veikta pārāk intensīvi, tiek likvidēts pārāk daudz koku, salīdzinot ar platību. Tas samazina izaugsmi," saka Kari T. Korhonens, Institūta pētniecības nodaļas vadītājs.