2023. gada vasarā pētnieku komanda pētīja Herlaugshagen pilskalnu Norvēģijas centrālajā piekrastē, lai noteiktu tā datējumu un apstiprinātu, vai pilskalnā bijis paslēpts kuģis, vai ne.

Par prieku arheologiem, izpētes laikā pilskalnā tika atklātas metāla kniedes, kas apstiprināja, ka pilskalnā patiešām ir apglabāts kuģis. Nesen veiktā datēšana liecina, ka pilskalns tapis ap 700. gadu – pirms vikingu laikmeta –, kas pētnieku vidū izraisīja vēl lielāku sajūsmu, ziņo Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitāte (NTNU). Datējums padara to par vecāko zināmo kuģu apbedījumu Skandināvijā (lai gan Zviedrijā ir apbedījumi ar mazākām laivām, kas datējami ar 7. gadsimtu).

Vikingu laikmets bija periods no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum, kad vikingi – skandināvu jūrasbraucēji – iebruka, kolonizēja un plaši tirgojās visā Eiropā. Viņi aizceļoja pat līdz Ziemeļāfrikai, Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļamerikai.

Taču Herlaugshagen pilskalns, šķiet, piederīgs vēl iepriekšējam laikmetam, kas pazīstams kā Merovingu periods (aptuveni 550.-800. gads). Tas norāda, ka paraža cilvēkus apbedīt lielajos kuģos aizsākusies daudz agrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim, žurnālam Newsweek pastāstīja NTNU Universitātes muzeja arheologs Geirs Grennesbijs (Geir Grønnesby), izrakumu projekta vadītājs. Tas norāda arī uz to, ka kuģu tehnoloģijas un jūrniecības zināšanas reģionā bijušas pietiekami augstā līmenī daudz agrāk, nekā uzskatīts iepriekš.

Datēšana ir aizraujoša, jo tā kuģu apbedīšanas tradīciju atvirza vēl tālākā pagātnē, paziņojumā presei sacīja G. Grennesbijs. Šāda izmēra kuģi nebūvē bez iemesla. Tas liecina, ka cilvēki šajā reģionā bija prasmīgi jūrnieki – viņi varēja būvēt lielus kuģus daudz agrāk, nekā mēs iepriekš domājām.

https://www.newsweek.com/archaeologists-exciting-pre-viking-discovery-rewrite-history-1850146