Plāni pielāgot Vācijas Klimata rīcības likumu, lai valsts emisiju kompensēšanas pasākumus varētu īstenot arī valstīs ārpus Eiropas Savienības, tiek kritizēti, jo tie varētu radīt iespēju krāpnieciskiem projektiem, kas, savukārt, varētu apdraudēt efektīvu rīcību. Vācijas konservatīvās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un Kristīgi sociālās savienības (CSU) priekšlikums paplašināt kompensācijas mehānismus ārpus Eiropas būtu “milzīgs solis atpakaļ”, enerģētikas politikas biļetenā Tagesspiegel Background atzina pētnieks Niklāss Hohne no Jaunā klimata institūta. Tā kā gandrīz visas valstis atpaliek no pašu noteiktajiem emisiju samazināšanas mērķiem, “Vācijai ārvalstīs nav nekāda ieguvuma un papildu samazinājumu nevar gaidīt”, viņš apgalvoja.
Šī ideja, ko rosinājusi CDU/SCSU alianse, izriet no koalīcijas sarunu dokumentiem ar sociāldemokrātiem (SPD) – partijām, kuras, šķiet, kopā veidos nākamo valdību. CDU/CSU ierosināja, ka “atlikušās emisijas” varētu kompensēt ar “ticamiem CO₂ samazināšanas pasākumiem partnervalstīs saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas noteikumiem” un ka šīs iespējas vajadzētu iekļaut un nostiprināt arī valstu un Eiropas klimata tiesību aktos, piemēram, ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS).
Arī konservatīvajā aliansē uz šo ideju raugās ar aizdomām, tāpēc priekšlikums, visticamāk, tiks formulēts šādi: kompensācija ārvalstīs tiks pieprasīta tikai “ierobežotā apjomā”, vēstī Tagesspiegel Background.
Gatavojoties 2040. gada klimata mērķa ieviešanai, Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN) pagājušajā nedēļā aicināja ES, nemīkstināt tiesību aktus par emisiju samazināšanu un skaidri noteikt, ka emisiju samazināšana ir iekšzemes uzdevums. Vācijas domnīcas SWP pētnieks Fēlikss Šēnuits uzsver, ka gaidāmie politiskie lēmumi, piemēram, par jauno ETS 2, kas iekļaus emisiju tirdzniecībā arī transportu un ēkas, ir jāapspriež savlaicīgi un jāiekļauj visas pieejamās iespējas, kas var ietvert arī jaunus sertifikātus. “Labāk par iespējamiem politikas projektiem domāt jau laikus, nevis 30. gados milzīga politiskā spiediena apstākļos,” norādīja F. Šēnuits. Būtu maldīgi domāt, ka tas Vācijai ļautu izvairīties no radikāliem iekšzemes emisiju samazināšanas pasākumiem, lai īstenotu pieņemtās saistības.
Spēkā esošie Vācijas un Eiropas tiesību akti nodrošina, ka kompensējošie pasākumi emisiju samazināšanai dažādās nozarēs ir jāveic “Eiropas Savienības iekšienē”. Šo nosacījumu daudzi klimata pētnieki uzskata par izšķirošu, jo pēdējos gados vairāki projekti, kas bija balstīti ANO klimata politikas sistēmā iekļautajā tā sauktajā Tīrās attīstības mehānismā, tika atzīti par apšaubāmiem – īpaši tie, kurus īstenoja nabadzīgākās valstīs.
* Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN) ir Eiropas vadošā NVO koalīcija, kas cīnās pret bīstamām klimata pārmaiņām. Tā ir īpaša apvienība, kurā vides un attīstības organizācijas sadarbojas, lai kopīgi rīkotu lobiju kampaņas un maksimāli palielinātu to ietekmi. Ar vairāk nekā 200 dalīborganizācijām, kas darbojas 40 Eiropas valstīs un pārstāv vairāk nekā 1700 NVO un 40 miljonus iedzīvotāju, CAN Europe veicina ilgtspējīgu klimata, enerģētikas un attīstības politiku visā Eiropā.