5% meža platību sastopami 50% apdraudēto meža sugu. Nesen veikta Somijas Sarkanās grāmatas analīze atklāj, kuru meža tipu aizsardzība sniegtu vislielāko labumu.
Sarkanā grāmata, kas sastādīta saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) noteiktajiem kritērijiem, ir plašāk un labāk pazīstama kā apdraudēto sugu saraksts, lai, galvenokārt, tā ir svarīgs informācijas avots bioloģiskās daudzveidības aizsardzības plānošanā.
Somijas Sarkano grāmatu ir pētījis Petri Heinonens*, kurš apgalvo, ka, izmantojot tajā iekļauto informāciju, varētu uzlabot dabas aizsardzības pasākumu mērķtiecību un attiecīgi arī rezultātus. P. Heinonenam ir ilggadīga vides eksperta pieredze meža nozarē. Tīmekļvietnē forest.fi nesen publicēta viņa veiktā Somijas Sarkanās grāmatas analīze.
Jaunākais Somijas apdraudēto sugu novērtējums tika publicēts 2019. gadā. Somijas Vides ministrija līdzīgus vērtējumus ir pasūtījusi kopš 1985. gada, tas, iespējams, ir plašākais un ilgākais sugu stāvokļa vai apdraudētības novērtējums pasaulē. P. Heinonens uzskata, ka Sarkanās grāmatas informācija un vēstījumi netiek pietiekami ņemti vērā, plānojot vides aizsardzību, un vēl jo mazāk sabiedriskajās debatēs. Labs piemērs tam ir izvēle, ko aizsargāt. Pēc P. Heinonena domām, lielākā daļa aizsargājamo teritoriju Somijā atrodas virsāju mežos, un priekšlikumos par jaunām aizsargājamām teritorijām visbiežāk iekļauj tieši šo mežu tipu.
“Patiesībā daudz lielāka sugu apdraudētība ir klinšu atsegumos un nogāžu virsotnēs, kur koki neaug, kā arī tradicionālajos lauksaimniecības biotopos. Runājot par mežiem vislielākā problēma ir ar zālājiem bagātos mežos un eskeros, kur mīt aptuveni puse no apdraudētajām meža sugām, lai gan meža platības daļa ir aptuveni 5%,” teic P. Heinonens.
Ar zālājiem bagātu mežu un eskeru** aizsardzībai nepieciešama dabas apsaimniekošana
Vairāk nekā 40% apdraudēto meža sugu ir sastopamas ar zālājiem bagātos mežos, to platība meža kopējā platībā ir ~2%. Liels skaits apdraudēto sugu sastopams arī eskeros un citās saulainās mežu teritorijās, kuru kopējā platība ir neliela. Tāpēc lielāka uzmanība būtu jāpievērš apdraudētajām sugām ar zālājiem bagātos mežos, eskeros un tradicionālajā lauksaimniecības vidē, uzskata P. Heinonens, lai gan aizsardzības vietu izveidei nevajadzētu būt vienīgajam aizsardzības pasākumam.
“Lai nodrošinātu sugu dzīvotspēju šajās teritorijās, vajadzīgi aktīvi pasākumi. Ja ar zālājiem bagātu mežu atstāsiet pašplūsmā, egle ņems virsroku un cietīs citas šādam mežam raksturīgas sugas. Sugām, kas aug uz eskeriem, ir nepieciešami meža ugunsgrēki, lai mazinātu noēnojumu un “atmodinātu” sēklu banku augsnē. To pašu efektu var panākt, intensīvi apstrādājot augsni un samazinot lapotnes segumu,” skaidro P. Heinonens. Arī tradicionālo lauksaimniecības biotopu bioloģisko daudzveidību var saglabāt tikai ar apsaimniekošanu, pretējā gadījumā tie pakāpeniski aizaugs. Sarežģītākā situācijā ir sugas, kas sastopamas atklātos izcirtumos, jo vienīgais efektīvais veids, kā tās aizsargāt, ir apturēt globālo sasilšanu.
Daudz mežu nozīmē daudz apdraudētu meža sugu
Kopumā Somijas dabā apdraudēto sugu problēma kļūst arvien nopietnāka. Tas ir biežs diskusiju temats, un, pēc Petri Heinonena domām, tas ir pamatoti.
“Cilvēki lielākoties kā piemēru min vai izmanto mežus, lai gan apdraudēto meža sugu īpatsvars no visām novērtētajām sugām, ar katru jaunu novērtējumu ir samazinājies,” norāda P. Heinonens. 3/4 Somijas sauszemes platības aizņem meži. Visu Sarkanajā grāmatā novērtēto meža sugu īpatsvars ir 50%, bet apdraudēto meža sugu īpatsvars ir mazāks: aptuveni 38%. Visos biotopos apdraudēto sugu attiecība pret kopējo biotopu platību mežos faktiski ir vislabākā. Tiesa, absolūtais apdraudēto sugu skaits mežos ir vislielākais, taču pētnieki to skaidro vienkārši, proti, kopējais sugu skaits mežos ir vislielākais tāpēc, ka Somijā ir ļoti daudz mežu.
Apdraudētības cēloņi neatbilst mežos novērotajai attīstībai
Sarkanajā grāmatā aplūkoti arī dažādu sugu apdraudētības cēloņi un iespējamie riski. Pēc P. Heinonena domām, tie neatbilst norisēm Somijas mežos, ņemot vērā, piemēram, Nacionālo mežu inventarizāciju (NFI). Saskaņā ar Sarkanās grāmatas datiem 40% apdraudēto sugu apdraud veco mežu un lielo koku skaita samazināšanās, bet 32% – kritušās koksnes apjomu samazināšanās. Saskaņā ar NFI datiem Dienvidsomijā vecie meži nav izzuduši, tieši pretēji, meži šajā valsts daļā ir novecojuši vismaz pēdējos simts gadus. Somijas ziemeļos vecie meži kopš Otrā pasaules kara ir kļuvuši retāki.
Teritorija, kas aprēķinos tiek uzskatīta par Dienvidsomiju, ir teritorija uz dienvidiem no Oulujoki upes.
No otras puses, lieli koki nav kļuvuši retāk sastopami, bet to skaits kopš 20. gadsimta 20. gadiem ir palielinājies. Veco koku skaits kopš 20. gadsimta 70. gadiem saglabājies nemainīgs. Dienvidsomijā ilgstoši saglabājās salīdzinoši nemainīgs kritušās koksnes apjoms, bet kopš tūkstošgades mijas tās apjoms uz hektāru ir vairāk nekā divkāršojies. Ziemeļsomijā vairākus gadus kritušās koksnes apjoms samazinājās, tagad šī tendence ir mainījusies un tās apjoms ir daudzkārt lielāks nekā Dienvidsomijā.
Somijas Meža pētniecības institūts, Somijas Dabas resursu institūta priekštecis, pagājušā gadsimta 30. gados sāka aplēst to mirušās koksnes apjomu, ko varētu izmantot malkā. Līdz 20. gadsimta 70. un 80. gadiem šie apjomi samazinājās, bet pēc tam atkal sāka palielināties: Dienvidsomijā tie ir divreiz lielāki nekā 20. gadsimta 30. gados, Ziemeļsomijā attiecīgi ir nedaudz mazāki nekā 30. gados, lai gan joprojām lielāki nekā dienvidos. Bieži minētais apdraudētības cēlonis ir platlapju koku samazināšanās, lai gan to skaits faktiski ir palielinājies.
P. Heinonens uzskata, ka nākotnē, vērtējot apdraudētību, būtu jāizpēta faktori, kas palīdzējuši saglabāt sugu areālu Dienvidsomijā arī laikā, kad kritušās koksnes, lielo koku un platlapju daudzums bija mazāks nekā mūsdienās.
Izcirtumu kopējā platība 50 gadu laikā nav palielinājusies
Pēc Petri Heinonena domām, Sarkanajā grāmatā nav iekļauts detalizēts apraksts par apdraudētības cēloņu un riska faktoru noteikšanu. Turklāt, viņš norāda, ka daži no tiem ir aprakstīti tik vispārīgi, ka nav iespējams secināt, kā sugu areāls varētu tikt atjaunots. Kopš 1985. gada cēloņu un riska faktoru saraksts nav mainījies. P. Heinonens uzskata, ka tas būtu jāizvērtē no jauna.
Publiskajās debatēs bieži pieminētais apdraudētības cēlonis ir biežāka mežizstrāde. Tiesa, tās apjomi ir palielinājušies, ņemot vērā iegūto kokmateriālu daudzumu, tomēr bioloģiskajai daudzveidībai svarīgāks ir izstrādāto platību lielums. Ja aplūkojam atjaunošanas cirti, kas tiek uzskatīta par bioloģiskajai daudzveidībai viskaitīgāko, tās platība nav pastāvīgi palielinājusies vismaz 50 gadu laikā. Šo acīmredzamo pretrunu skaidro fakts, ka Somijas mežos koku skaits šo pašu 50 gadu laikā ir pieaudzis par gandrīz 70%.
“Jo īpaši attiecībā uz atjaunošanas cirtēm vidējais koksnes neto apjoms uz hektāru ir palielinājies tādā pašā proporcijā,” saka P. Heinonens.
Lai atbildes būtu ticamas, tām jābūt saprotamām
Pēc Petri Heinonena domām, īpaši uzkrītošas ir pretrunas (pat konflikts) starp sugu un biotopu apdraudētības novērtējumiem. “Saskaņā ar publikāciju “Apdraudētie biotopu tipi Somijā 2018” gandrīz 90% biotopu tipu virsāju mežos ir apdraudēti, bet no sugām, kas galvenokārt dzīvo virsāju mežos, ir apdraudētas tikai 6%”.
Biotopu tipam, kas klasificēts kā apdraudēts, draud izzušana
“Kā jāsaprot informācija, ka gandrīz visiem biotopu tipiem virsāju mežos draud izzušana, tai pašā laikā tikai vienai no divdesmit tur dzīvojošajām sugām draud izzušana?” brīnās P. Heinonens. Viņš uzskata, ka gan Somijas Sarkanā grāmata, gan milzīgais darbs, ko tā ir prasījusi, ir vērtīgi paši par sevi; grāmata ir svarīga arī tāpēc, ka no dabas un mežu labklājības ir atkarīgi būtiski Somijas dzīves aspekti.
“Plaisa starp Sarkanās grāmatas saturu un faktisko attīstību nepārtraukti palielinās. Ja mēs vēlamies saglabāt Sarkanās grāmatas augsto novērtējumu un tās uzticamību, uz jautājumiem, kurus izraisa tās saturs, ir jāsniedz saprotamas atbildes,” saka P. Heinonens.
“Nepieciešams, lai pētnieki noteiktu galvenos resursu izmantošanas mērķus un aizsardzības pasākumus, kas abi var būt tikai ierobežoti, lai nodrošinātu maksimālu labumu ar minimāliem izdevumiem,” secina Petri Heinonens.
* Petri Heinonens. Mežsaimniecības bakalaurs ar ilga darba pieredzi meža nozarē gan Somijā, gan ārzemēs. Teju 30 gadus ilgs darba stāžs meža inventarizācijā, meža izmantošanas plānošanā, koksnes iepirkuma ķēdēs un vides jautājumu pārvaldībā mežsaimniecībā, strādājot uzņēmumos Metsähallitus un UPM. Darbs ar meža inventarizāciju Tanzānijā un Nepālā. Somijas mežsaimniecības un meža politikas plānošanas darba grupu loceklis (arī sekretārs) Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijā un Vides ministrijā.
**eskers, oss – garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā – arī kangars.