Saskaņā ar jaunu pētījumu, apvienojot lauksaimniecību ar zaļās enerģijas ražošanu, varētu palielināt arī pārtikas nodrošinājumu un radīt papildu ienākumus lauksaimniekiem.
Saules paneļu izvietošana un kultūraugu audzēšana uz tās pašas zemes varētu būt risinājums, lai palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas patēriņu Čehijā, Ungārijā, Polijā un Slovākijā, sasniedzot 68% no pašreizējā enerģijas pieprasījuma šajās valstīs, liecina jauns pētījums.
Enerģētikas ideju laboratorijas Ember pētījumā teikts, ka, apvienojot elektroenerģiju un kultūraugu audzēšanu, ko dēvē par agrovides fotoelementu ražošanu, tikai 9% lauksaimniecības zemes varētu apmierināt lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes vajadzības pēc elektroenerģijas reģionā.
Apvienotajā Karalistē bāzētā nevalstiskā organizācija uzskata, ka Viduseiropas valstīs uz kultūraugiem varētu uzstādīt 180 GW saules paneļu – trīsreiz vairāk nekā plānots līdz 2030. gadam, kas noteikts valstu enerģētikas plānu projektos, un septiņas reizes vairāk nekā pašreizējā kopējā uzstādītā jauda visās valstīs.
Tā sauktā Višegradas četrinieka valstis, kurās ir 19% no ES aramzemes, audzē nesamērīgi daudz pamatkultūru, piemēram, kviešus, auzas un rudzus; Ember norāda, ka šo produkciju varētu apdraudēt nestabilās mēslošanas līdzekļu cenas, periodiskie sausuma periodi un ekstremāli laikapstākļi.
Pārtikas nodrošinājums
Analīze liecina, ka saules paneļu uzstādīšana ne tikai nodrošina papildienākumus lauksaimniekiem, bet var uzlabot ūdens resursu saglabāšanu sausos gados un pasargāt kultūraugus no ekstremāliem laikapstākļiem – dažos gadījumos pat palielināt ražas.
Ziņojumā secināts, ka ogām vai augļiem, kas mīl ēnu, virs zemes novietotas agrovides var palielināt ražu līdz pat 16%, vienlaikus saražojot 63% elektroenerģijas, ko saražo tradicionāls saules kolektors.
“Ņemot vērā, ka Eiropa kļūst arvien vairāk apdraudēta nestabilos laikos, pārtikas un energoapgādes drošība ir ārkārtīgi svarīga,” norāda datu analītiķis un viens no ziņojuma autoriem Dr. Pāvels Čžaks (Dr. Paweł Czyżak). “Saules paneļu uzstādīšana lauksaimniecībā var palīdzēt lauksaimniekiem veicināt abus šos mērķus, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības stabilitāti un rentabilitāti.”
Dr. Pāvels Čžaks uzsvēra, ka “likumdošana un atbalsta sistēmas” ir ļoti svarīgas, lai atraisītu agrovides fotoelementu potenciālu, kas saskaras ar tādām pašām piekļuves grūtībām elektrotīklam kā parastie saules paneļi, bet no četrām aplūkotajām valstīm tikai Čehijā ir izstrādāti precīzi šīs jomas noteikumi.
Francijā, Vācijā, Itālijā un Nīderlandē noteikumi ļauj kopīgi izmantot zemi lauksaimniecībai un elektroenerģijas ražošanai, nezaudējot lauksaimniecības subsīdijas, un tas jau ir veicinājis vairāk nekā 200 agri-PV projektu ieviešanu visā Eiropā.
Polijā veiktajā pētījumā, kurā aplūkots agrovides un kviešu audzēšanas piemērs, secināts, ka ieņēmumi no hektāra var būt divpadsmit reizes lielāki nekā no kviešu audzēšanas vien, norādīja Ember, un potenciālā gada peļņa no kombinētās elektroenerģijas un kviešu pārdošanas ir 1268 eiro no hektāra, kas ir krasā pretstatā tradicionālajai kviešu audzēšanai, kura, kā tiek lēsts, 2024. gadā radīs neto zaudējumus.
Tomēr lauksaimniekus var nākties pārliecināt. Briselē darbojošās Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes (CEJA) ģenerālsekretāre Mariona Piko (Marion Picot) skaidroja Euronews, ka galvenās lauksaimnieku raizes saistībā ar saules enerģijas ieviešanu rada tas, ka auglīga zeme varētu tikt atvēlēta saules paneļu ierīkošanai bez iespējām audzēt labību.
"Saules fotoelektrostacijas var nodrošināt papildu ienākumu plūsmas, ja vien tās neapdraud lauksaimniecības zemes ekonomisko, sociālo un vides vērtību, un prioritāte jāpiešķir uzstādīšanai uz ēku jumtiem vai efektīvai kombinācijai ar augkopību un lopkopību," norādīja Mariona Piko.